čačis1
čačis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārds
Locīšana
1.Koka dakšas alus vai miltu jaukšanai.
2.No egles vai kārkla zara pagatavots mieturis, ko lietoja biezputras u. c. maisīšanai, lai nepiedeg; citkārt, lai nesaskābst.
3.Sekumi.
Avoti: KV, VV, EH