čuriņa1
Lietojuma biežums :
čuriņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | čuriņa | čuriņas |
| Ģen. | čuriņas | čuriņu |
| Dat. | čuriņai | čuriņām |
| Akuz. | čuriņu | čuriņas |
| Lok. | čuriņā | čuriņās |
Maza, slikta mājele vai istaba.
Avoti: KV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- " Un tagad paņem mutītē", " paver kājiņas plašāk", " atplēt čuriņu"...
- Tas nesatur ne smaržvielas, ne balinātājus, ne vielas, kas čuriņas mitrumu pārvērstu gēlā vai citā substancē, kā tas notiek parastajās autiņbiksītēs.
- Tā čurāšana jau nebūtu lielākā problēma - kad ņēmu sunīti ar to rēķinājos, bet dēļ tām čuriņām, man šur tur jau sāk uzplaukt grīda...
- Tajā brīdī, kad apkārt skraida kucēni, kas aiz sevis nemitīgi atstāj kakiņas un čuriņas, pat divreiz skrēju savu Robīti glābt; jaucu aparātu ārā un tīrīju.
- vai uz manām labi veidotajām ciskām, vai uz manu zīžaino krūti, uz maniem viļņainajiem matiem, bet kur nu, tam deģenerātam labāk patīk plunkšķināties pa prostatām, spēlēties ar čuriņu, esmu riktīgi vīlies, iekavas ciet.