ēdene
Lietojuma biežums :
ēdene sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; žargonisms
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ēdene | ēdenes |
| Ģen. | ēdenes | ēdeņu |
| Dat. | ēdenei | ēdenēm |
| Akuz. | ēdeni | ēdenes |
| Lok. | ēdenē | ēdenēs |
Ēdnīca.
Saistītās nozīmesvirtuve.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
virtuve1.1 — Ēdināšanas uzņēmums, ēdnīca.
ēdnīca1 — Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, kur dabūjami, parasti silti, ēdieni.
Atvasinājumi un to semantiskās attieksmes ar pamatvārdu
Vieta (lietv) ↔ Darīt: ēst1 — Ieņemt mutē, parasti sakošļāt un norīt, barību.
Avoti: SLG
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Kam, mīļais, ēdenē mums mazie?
- Mauzolejs, tāpat kā lielākā daļa apbedījumu vietu ir ēdenes dārza atveidā, ar 4 vārtiem kurus apjož siena un pa vidu pati būve.
- VIENTUĻAIS ZAĶIS ( nomākti, vienaldzīgi): O, nāc, draugs, nāc, pie manis iekšā nāc, mēs runāsim par pasauli, tās būtību, par bēdu lejām, prieka virsotnēm, par zaņķiem, ēdenēm un sodomām, un leiputrijām ar, par to, vai dzīvam būt ir vērts, vai viss nav ilūzija dūmakaina...
- Mēs runāsim par pasauli, tās būtību, par bēdu lejām, prieka virsotnēm, par zaņķiem, ēdenēm un sodomām, un leiputrijām ar, par to, vai dzīvam būt ir vērts, vai viss nav ilūzija dūmakaina, vai prāts pār mūsu ilgām valda, kad tērzējam pie pusdiengalda un rīta rasu basām kājām glaužam, un saules staru mīļā vietā spraužam, kosmam spļaujot virsū, — priekš mums, mums, mums tas viss ir izprātots un noausts, izsvīsts, sabīdīts un atmests, bet mēs snaužam, snaužam, snaužam...
- Tā, nu, rastamanu mūzikas pavadībā pametam šo ēdenes dārzu, lai aizietu līdz slēpnim, paēstu lazdu riekstus kokos pie slēpņiem.