Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Parāpos mazliet augšup pa nogāzi un apsēdos ērgļpapardēs, kas tagad jau bija iekrāsojušās zeltainā bronzas tonī.
- Ar acu kaktiņu viņš pamanīja, ka kaut kas aiztriecas garām lielajām un bālajām ērgļpapardēm, taču pagriezies viņš to vairs neredzēja.
- Kalnu bebrs mājo mitros, nobriedušos skujkoku un lapkoku mežos, kuros dominē zaļās duglāzijas, hemlokegles un sarkanie alkšņi, izvēloties atklātas vietas ar dziļu augsnes slāni, kur aug bagāta veģetācija ( piemēram, iecienītā barība parastā ērgļpaparde, izskatīgā avene, sarkanā mellene, Šelona goltjēra un Oregonas vīnoga), kā arī vietas, kas nav pakļautas ilgstošiem plūdiem.
- Lānā tāpat sastopamas priedes un egles, taču, tā kā augsne ir auglīgāka nekā silā un mētrājā, priežu audzēm ir II bonitāte, zemsedzē visvairāk sastopamas mellenes un zaļsūnas, mazāk brūklenes, pļavas nārbuļi, kreimenes, ērgļpapardes, dažādas graudzāles.
- Lakstaugi: smiltāja neļķe Dianthus arenarius s.l., parastais plakanstaipeknis Diphasiastrum complanatum, trejvārpu plakanstaipeknis Diphasiastrum tristachyum, aitu auzene Festuca ovina, ložņu saulenīte Goodyera repens, liektā ciņusmilga Lerchenfeldia flexuosa, ziemeļu linneja Linnaea borealis, pūkainā zemzālīte Luzula pilosa, divlapu žagatiņa Maianthenum bifolium, pļavas nārbulis Melampyrum pratense, meža nārbulis Melampyrum sylvaticum, meža zaķskābene Oxalis acetosella, meža silpurene Pulsatilla patens, pļavas silpurene Pulsatilla pratensis, parastā ērgļpaparde Pteridium aquilinium, dzeltenā zeltgalvīte Solidago virgaurea, Eiropas septiņstarīte Trientalis europaea.
