ķēmot
Lietojuma biežums :
ķēmot apvidvārds
Darīt smieklīgu; muļķot.
Avoti: ViV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ilgas atspulgu ķēmoja ieapaļās atvilktnes, un viņa mēdījās pretim.
- Pagaidām cenšos runāt krieviski, lai neķēmotu valodu, jo man ir kauns."
- Viens no strādniekiem, Florijons Šimkus, tīras ziņkārības mudināts, ar dilbu nobraucīja nost tos plēkus un putekļus un līksmi apstulba, starp stīvi sakaltušām noplukuša melna samta lentēm un saburzītu papīra puķu kumšķiem ieraudzījis uzzīmētu senatnīgās drānās ģērbtas, daiļas kundzes ģīmetni, un, kaut arī seju attēlā ķēmoja nez kāds melns punkts, kas bija pārāk liels un nenoberžams, lai varētu būt mušas sūds, zīmējums tomēr bija skaists, un Florijons Šimkus to atlika malā – pārnesīs kā dāvanu sievai, tā brīnīsies un nopriecāsies, un galu galā arī viņa darba diena jau bija gandrīz cauri, un tikko pavisam sērīgi noskanēja zvans Svētā Jāņa tornī, ziņojot, ka jāgriež ceļš bēru procesijai, un laikam jau glabāja kādu no universitātes vīriem, jo nopakaļ zārkam gāja gandrīz vieni vienīgi jezuīti un tikai daži dižciltīgi pilsētnieki, bet aiz priestera, kas nesa krustu, gāja viens students, slaids jauneklis, un dziedāja tik maigā un plānā balsī, itin kā tur dziedātu sieviete, un viņam svinīgi atsaucās pārējie gājēji, un Florijons Šimkus, tāda pārpasaulīga skaistuma aizkustināts, nocēla cepuri un dievbijīgi pārkrustījās.
- Vai mironi tā ķēmot drīkst?
- Taču Pink Floyd us ķēmot tas jau nu ir pēdējais , ko varētu pieļaut