ķēniņš
Lietojuma biežums :
ķēniņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; novecojis
Locīšana
Persona, kas valda monarhijā; karalis1.
PiemēriBengālijas ķēniņš to uzdāvinājis Ķīnas imperatoram, bet pēc tam Tangu dinastijas princeses pūrā Buda atceļojis uz Lasu.
Saistītās nozīmes
Stabili vārdu savienojumi
Tulkojumiking, male monarch.
Stabili vārdu savienojumiTur vajag ķēniņa prāta un zaķa kāju.
Avoti: LLVV, KnV
Korpusa piemēri:šeit