ķīķēt2
ķīķēt sarunvaloda
Avoti: SLG
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Man nav spēka bilst kādu vārdu, es tikai ķīķēju, Žilviniņa nevainīgās acis mani jau izģērbj, man ir vājums, bet, kad sāk izģērbt rokas, spēji atgūstu spēku: liekas, skrāpējos, liekas, kožos, kur ir mans durklis — nē, nevajag durt, pietiek, ja pagroza skaldnes pret gaismu; sitiens ir negaidīts, īss un nežēlīgs — džiudžitss?
- Muižkungs nostājies baznīcā pie pašām durvim, izņēmis velna doto zirga aci un pa to nu ķīķējis, kas notiks.
- Komersants nostājās baznīcā pie pašām ārdurvīm, izņēma no azotes velna doto zirga aci un pa to ķīķēja, kas nu būs.