ķervelis
Lietojuma biežums :
ķervelis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ķervelis | ķerveļi |
| Ģen. | ķerveļa | ķerveļu |
| Dat. | ķervelim | ķerveļiem |
| Akuz. | ķerveli | ķerveļus |
| Lok. | ķervelī | ķerveļos |
Agrīna ēdamā sēne ar brūnganu, dziļi krokotu cepurīti; bisīte.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Parastā bisīte jeb ķervelis ( " Gyromitra esculenta") ir Latvijā bieži sastopama indīga asku sēne.
- Bisītes jeb ķerveļi un ķēvpupi atšķiras no lāčpurniem ar savu virsmu, kura vienmēr ir izlocīti krunkaina, kamēr lāčpurniem — tīkloti šūnaina.
- Rudens bisīte, arī rudens ķervelis un bīskapa cepure ( " Gyromitra infula", agrāk " Helvella infula") ir Latvijā vidēji bieži sastopama asku sēne.
- Bisītes jeb ķerveļi ( " Gyromitra") ir Latvijā vidēji bieži sastopamu asku sēņu ģints, kura 21. gadsimta sākumā saturēja ap 40 zināmu sugu, no kurām Latvijā atrastas 4 līdz 6. Divu sugu piederība bisītēm vēl tiek apšaubīta — vairoga bisītes ( " Discina perlata" jeb " Gyromitra perlata") un apaļsporu bisītes ( " Pseudorizhina sphaerospora" jeb " Gyromitra sphaerospora"), un to latviskie nosaukumi ir provizoriski.
- Bisītes jeb ķerveļi ir ar īsiem kātiņiem un lielām cepurītēm.