ļumēt
Lietojuma biežums :
ļumēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Būt tādam, kam viegli šūpojas tuklās ķermeņa daļas.
1.1.Viegli drebēt, šūpoties (par tuklām ķermeņa daļām).
2.sarunvaloda Ņudzēt (par kādu kustīgu kopumu).
Avoti: LLVV, ViV
Korpusa piemēri