ņerkšķēt
Lietojuma biežums :
ņerkšķēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ņerkšķu | ņerkšķam | ņerkšķēju | ņerkšķējām | ņerkšķēšu | ņerkšķēsim |
| 2. pers. | ņerkšķi | ņerkšķat | ņerkšķēji | ņerkšķējāt | ņerkšķēsi | ņerkšķēsiet, ņerkšķēsit |
| 3. pers. | ņerkšķ | ņerkšķēja | ņerkšķēs | |||
Pavēles izteiksme: ņerkšķi (vsk. 2. pers.), ņerkšķiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ņerkšķot (tag.), ņerkšķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ņerkšķētu
Vajadzības izteiksme: jāņerkšķ
ņerkšēt 3. konjugācijas darbības vārds; lieto: retāk
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ņerkšu | ņerkšam | ņerkšēju | ņerkšējām | ņerkšēšu | ņerkšēsim |
| 2. pers. | ņerkši | ņerkšat | ņerkšēji | ņerkšējāt | ņerkšēsi | ņerkšēsiet, ņerkšēsit |
| 3. pers. | ņerkš | ņerkšēja | ņerkšēs | |||
Pavēles izteiksme: ņerkši (vsk. 2. pers.), ņerkšiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ņerkšot (tag.), ņerkšēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ņerkšētu
Vajadzības izteiksme: jāņerkš
1.parasti formā: trešā persona Ņerkstēt1.
Saistītās nozīmesžvarkstēt, žvakstēt, ņerkstēt, žņirkstēt.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
žvarkstēt1 — Radīt griezīgu troksni (piemēram, par metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu, atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
žvakstēt1 — Radīt īslaicīgu, samērā skaļu, asu troksni (parasti par metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu, atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
ņerkstēt1 parasti formā: trešā persona — Radīt griezīgu, parasti paskarbu, troksni (piemēram, par ko cietu, kas beržas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
žņirkstēt1 — Radīt skarbu, griezīgu troksni (parasti par smiltīm, stikla, akmens gabaliem, kas tiek spiesti vai berzējas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
žņerkstēt1 — Radīt skarbu, griezīgu troksni (parasti par metāla vai stikla priekšmetiem, kas tiek spiesti vai berzējas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
Aptuvenie sinonīmi
žvinkstēt1 — Radīt augstu, parasti spalgu, troksni (piemēram, par metāla priekšmetiem, stikliem, tiem krītot, plīstot u. tml.); atskanēt šādam troksnim.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dažas šīs sadursmes tiku pa logu noskatījies, un allaž norisinājās viens un tas pats: saķeršanās, ņerkšķi, īsi, spalgi ierējieni, un lielais suns kaukdams aizskrēja.
- Kā fiziskas sāpes viņa izjuta to cilvēku valodas , kas runājot stostās , svepst , rīstās , šļupst , šņāc , sēc , sīc , gaudo , vaid , činkst , ķērc , ņaud , ņerkšķ , ņurd , kas izmurkšķ un apmuļļā vārdus un runājot klukst kā vistas vai arī kulkst kā ūdens , kas skrien gar pudeles kaklu
- ; ) Neredzu ne jēgu, ne lietderību visur pamanīt tikai negatīvo, ieslēgt beigtās plates opciju un ņerkšķēt un ņerkšķēt.