ņirkstēt
Lietojuma biežums :
ņirkstēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ņirkstu | ņirkstam | ņirkstēju | ņirkstējām | ņirkstēšu | ņirkstēsim |
| 2. pers. | ņirksti | ņirkstat | ņirkstēji | ņirkstējāt | ņirkstēsi | ņirkstēsiet, ņirkstēsit |
| 3. pers. | ņirkst | ņirkstēja | ņirkstēs | |||
Pavēles izteiksme: ņirksti (vsk. 2. pers.), ņirkstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ņirkstot (tag.), ņirkstēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ņirkstētu
Vajadzības izteiksme: jāņirkst
Radīt asu, paskarbu troksni (piemēram, par to, kas beržas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ņirkstēja vecmāmas koka gludināmais dēlis, kad Florence tam uzgūlās ar visu kailā pleca svaru.
- ĀBELE mana vienīgā dzīve skaista un lēna raksta vēstules kādam pretējā krastā raksta zemenes putnus un mežvīteņus mākslu raksta pēdējos tramvajus ziemu vārtrūmes sārtas sliekas gulšņus zem sarūsējušām sliedēm plecus kas notrīs tā arī nekad neiemācījušies sevi aizsargāt mana vienīgā dzīve ir sieviete un es esmu leopards viņas deniņus caurstrāvo liesmas un es esmu viņas kārīgs tā paies arī šī ziema putekļainā bibliotēkā pats zem sevis ņirkst parkets laika bezsvara soļi mana dzīve pie loga zīmē melnbaltas ēnas spārnus pludinādama pelnainajā telpā kā slidenu kāzu zīdu kad viņa atskatās esmu durna veļassieva nomuldu lūgsnu saplosu mieru sniegdamās viņas sviedrainā krekla 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 200 3 INGA
- Pēc tam, ap astoņiem deviņiem, seko ierastās brokastis saules piekveldētā āra kafejnīcā, pilsēta vēl tikai mostas, svaigi krāsotas apteksnes pasniedz kafiju, pilsēta iečīkstas, ieklaudzas, zobratiem ņirkstot sāk ripot.