ņurkšķēt
Lietojuma biežums :
ņurkšķēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
ņurkšēt 3. konjugācijas darbības vārds; lieto: retāk
Locīšana
1.parasti formā: trešā persona Radīt raksturīgas pazemas, neskaidras balss skaņas (parasti par kaķi).
2.Raudāt, šņukstēt; arī žēloties, gausties; arī īgni murmināt.
2.1.transitīvs
3.apvidvārds Čumēt, mudžēt, ņudzēt.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri