šķērslis
Lietojuma biežums :
šķērslis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds
Locīšana
1.Veidojums, priekšmets u. tml., kas traucē, arī padara neiespējamu pārvietošanos pa to (kādā virzienā).
PiemēriAiz simboliska žodziņa, kas nevar būt šķērslis pat vistai, sārti čumurojas rabarberi, cauri zemei duras narcises un tulpes.
Saistītās nozīmes
Stabili vārdu savienojumiŠķēršļu skrējiens.
2.Tas, kas kavē, arī padara neiespējamu (kā) attīstību, īstenošanu, īstenošanas.
PiemēriEmocijas ir konflikta struktūras sastāvdaļa, pasīva pieredze un tādēļ šķērslis mediācijas procesā.
Stabili vārdu savienojumiLikt šķēršļus. Šķēršļi krīt.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit