šķītūzis
šķītūzis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārds
Locīšana
1.Ateja.
2.Netīra, piegružota vieta.
3.Telpas, kur ko šķin (apiņus, zirņus).
4.Cilvēks, kas nekārtīgi (ko) dara, kaisot, šķiežot u. tml. (ko) uz visām pusēm.
4.1.Dzīvnieks, kas ēd, izmētājot, izsvaidot barību.
Avoti: KV, KnG, SiV