Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- [..] Mani nekas nesaistīja, pat ne atmiņas – lai kā es vilku stāstus par Ziemassvētkiem tēva mājā vai Jāņu nakti Lielupes krastā sev ap pleciem kā mīkstas villaines, šie stāsti, tikko iedomāti un atcerēti, tūlīt lobījās, šķinās no manis nost, tā ka pamazām tika baigi domāt tālāk, jo nezināju, kas paliks pāri, kas paglābsies lielceļa gaišajos putekļos brīdī, kad norisīs un atšķelsies pēdējā atmiņa, pēdējā kārta.”
