šļakstiens
Lietojuma biežums :
šļakstiens vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | šļakstiens | šļakstieni |
| Ģen. | šļakstiena | šļakstienu |
| Dat. | šļakstienam | šļakstieniem |
| Akuz. | šļakstienu | šļakstienus |
| Lok. | šļakstienā | šļakstienos |
Īslaicīgs vienreizējs troksnis → šļakstēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kad atbildes vietā nesadzirdēju pat ūdens šļakstiena, mani pārņēma pretrunīgas izjūtas.
- Tad bez iepriekšēja brīdinājuma, ar spēju atspērienu viņa pasviedās uz augšu, pārlidoja pāri delnas malai, pāri laivas galam un ar mīkstu šļakstienu ienira tumšajos ūdeņos.
- Kad toreiz pie Saburovkas, sēdēdams sava zirga Marķīza staltajā mugurā, ar zobenu kapāju pa labi un pa kreisi, kad spēcīgais cirtiens ar dobju šļakstienu atsitās pret kāda baltgvardu virsnieka galvu, pleciem vai muguru, manā sakarsušajā atmiņā neizgaisa neviena mana mūža diena.
- Skaņu efekti ir dzirdami, kad spēlētājs izmanto kādu lietu, piemēram, iemetot ūdenī omāru slazdu dzirdams šļakstiens.
- Tas bija ezera ūdens , kas šļakstienā sasniedzis pat manas pētnieciskās acis