šļuha
Lietojuma biežums :
šļuha sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; vulgārisms
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | šļuha | šļuhas |
| Ģen. | šļuhas | šļuhu |
| Dat. | šļuhai | šļuhām |
| Akuz. | šļuhu | šļuhas |
| Lok. | šļuhā | šļuhās |
Prostitūta; izlaidīga sieviete.
Avoti: SLG
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- nu i šļuha takaja,” klaigāja puika ar ausaini, kurš pēc Mannu negaidītā sitiena bija nokritis no koka.
- Es esmu bijusi gan mauka, gan šļuha, gan šizofrēniķe, un vēl tur visādi teksti.
- ? ? Paarmetis kazhoku uz otru pusi un tgd dzied citu dziesmu ? ? Kārtīga šļuha bez mugurkaula!
- Un atceries - ruskije imejet to praviķeļstvo, kotorje ih imejet ( un viņi to izbauda kā apātiskas pasīvas šļuhas).
- Līdzīgi, kā jautājums par bauslības pasludināšanu - kaut kā tad, kad Jēzus to pasludināja ar pirkstu smiltīs, nikni veči akmeņus nolika un domīgi izklīda pa mājām, nevis entuziastiski māja ar galvām, ka potaskuha un šļuha ir eirāzijas padauza, un laulību pārkāpt ir slikti, ai cik slikti