šņāpt
Lietojuma biežums :
šņāpt 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvs
Locīšana
1.Griezt 2 (1).
1.1.intransitīvs
2.Ar ko asu, smailu veidot (piemēram, zīmi).
2.1.Rakstīt, parasti ātri, pavirši.
2.2.Svītrot (ko uzrakstītu, iespiestu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri