šņukurēt

Lietojuma biežums :

šņukurēt 2. konjugācijas darbības vārds

Locīšana

1.sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsa, transitīvs Šņakarēt₁ — meklēt, okšķerēt, rakņāties.

1.1.intransitīvs

2.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Šņakarēt₂ — ošņāt, ostīt (par dzīvniekiem).

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri