šūpināt
Lietojuma biežums :
šūpināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: pareti
Locīšana
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) šūpojas1, svārstās.
PiemēriPēc tam pārsteiguma vietā uzradās bailes, ka turpat, acu priekšā redzamais var būt vienīgi saules staru rotaļa ūdens šūpinātās smiltīs.
Saistītās nozīmes
1.1.Kustināt šurp turp (piemēram, ķermeņa dalu), arī ko rokā saņemtu.
PiemēriViņa piesēda uz manas gultas malas, šūpinot kājas virs grīdas, un ieskatījās man acīs.
Saistītās nozīmesšūpot.
2.Kustināt šūpolēs, šūpulī u. tml. sēdošo, panākot, ka tas šūpojas3.
PiemēriTur pa vidu ir lielas šūpoles, kur brīvdienās nāk ģimenes ar bērniem un šūpina cits citu.
Saistītās nozīmes
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit