šūpulis
Lietojuma biežums :
šūpulis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds
Locīšana
1.Pakārta vai atbalstīta kustināma (šūpojama) guļasvieta zīdaiņiem.
1.1.poētiska stilistiskā nokrāsa, pārnestā nozīmē Vieta, kur kas ir radies, sācis veidoties.
2.apvidvārds Ar šūpošanu darbināma rāmī iestiprināta kaste vai cilindrs sviesta kulšanai.
Stabili vārdu savienojumi(Ie)likts šūpulī. Kārt šūpuli (kam). Kārts šūpulis (kādam). No šūpuļa. No šūpuļa līdz kapam.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri