šalkt1
Lietojuma biežums :
šalkt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Plūstoša gaisa, gāzes u. tml. iedarbībā radīt samērā augstas, ilgstošas skaņas, parasti ar lēni mainīgu augstumu, skaļumu (parasti par kokiem, krūmiem, to dalām, arī par koku, krūmu kopumu).
Saistītās nozīmesšalkot.
1.1.transitīvs
1.2.Virzoties un saskaroties ar ko, radīt šādas skaņas (par gaisa, gāzu plūsmu).
1.3.Par ūdeņiem, ūdenstilpēm.
1.4.Virzoties, tiekot virzītam kādā vidē, radīt šādas skaņas (parasti par priekšmetiem); būt tādam, kurā, kam virzoties, tiekot, virzītam, rodas šādas skaņas (par vidi, parasti gaisu).
2.Ilgstoši, vienlaikus radīt samērā vienmērīgas, parasti balss, skaņas (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
2.1.Skanēt ilgstoši, vienlaikus, samērā vienmērīgi (par vairāku, daudzu cilvēku radītām, parasti balss, skaņām).
2.2.Būt tādam, kur skan ilgstošas, vienlaicīgas, samērā vienmērīgas vairāku, daudzu cilvēku radītas, parasti balss, skaņas (par telpu, vietu).
Stabili vārdu savienojumiAsinis šalc. Ausīs (arī ausis) šalc (arī džinkst, dūc, zvana, dun, rūc, šņāc).
Avoti: LLVV, KV
Korpusa piemēri