šokēt
Lietojuma biežums :
šokēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Panākt (piemēram, ar savu izturēšanos, rīcību, runu), būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst neērtā situācijā, jūtas aizvainots, aizskarts; izraisīt (kāda) nepatiku, nepatīkami pārsteigt, aizskart (kādu).
1.1.intransitīvs
2.lieto: pareti Izraisīt šoku 1(1).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri