švīkāt | Tēzaurs

švīkāt

Lietojuma biežums :

švīkāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

1.Veidot (kam) švīku vai švīkas; svītrot₁.

1.1.Rakstīt, zīmēt, parasti ātri, nekārtīgi.

2.Virzīt (ko) pa kādu virsmu, radot klusu, samērā asu troksni.

2.1.intransitīvs Radīt klusu, samērā asu troksni (piemēram, par ko tādu, kas virzās pa kādu virsmu, arī pa gaisu); atskanēt šādam troksnim.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri