švīkstināt

Lietojuma biežums :

švīkstināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

	Tagadne	Pagātne	Nākotne
1. pers.	švīkstinu	švīkstinām	švīkstināju	švīkstinājām	švīkstināšu	švīkstināsim
2. pers.	švīkstini	švīkstināt	švīkstināji	švīkstinājāt	švīkstināsi	švīkstināsiet, švīkstināsit
3. pers.	švīkstina	švīkstināja	švīkstinās

1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt švīkst.

1.1.intransitīvs

2.apvidvārds Čīkstināt.

Avoti: LLVV, ME

Korpusa piemēri

	Tagadne		Pagātne		Nākotne
	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.
1. pers.	švīkstinu	švīkstinām	švīkstināju	švīkstinājām	švīkstināšu	švīkstināsim
2. pers.	švīkstini	švīkstināt	švīkstināji	švīkstinājāt	švīkstināsi	švīkstināsiet, švīkstināsit
3. pers.	švīkstina		švīkstināja		švīkstinās