ūķis1
Lietojuma biežums :
ūķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsa
Locīšana
1.Mazs, neērts, neglīts, parasti tumšs, arī vecs miteklis; neglīts, nemājīgs miteklis.
1.1.Maza, neērta, parasti tumša, telpa.
Stabili vārdu savienojumiMoku ūķis.
2.apvidvārds Cilvēks, kas nemitīgi strādā, darbojas, liekot arī citiem tāpat strādāt, darboties; arī cilvēks, kas mēdz izkalpināt.
Avoti: LLVV, ViV
Korpusa piemēri