žēlprātīgs
Lietojuma biežums :
žēlprātīgs īpašības vārds; novecojis
LocīšanaLocīšana
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | žēlprātīgs | žēlprātīgi |
Ģen. | žēlprātīga | žēlprātīgu |
Dat. | žēlprātīgam | žēlprātīgiem |
Akuz. | žēlprātīgu | žēlprātīgus |
Lok. | žēlprātīgā | žēlprātīgos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
žēlprātīga | žēlprātīgas |
žēlprātīgas | žēlprātīgu |
žēlprātīgai | žēlprātīgām |
žēlprātīgu | žēlprātīgas |
žēlprātīgā | žēlprātīgās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | žēlprātīgais | žēlprātīgie |
Ģen. | žēlprātīgā | žēlprātīgo |
Dat. | žēlprātīgajam | žēlprātīgajiem |
Akuz. | žēlprātīgo | žēlprātīgos |
Lok. | žēlprātīgajā | žēlprātīgajos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
žēlprātīgā | žēlprātīgās |
žēlprātīgās | žēlprātīgo |
žēlprātīgajai | žēlprātīgajām |
žēlprātīgo | žēlprātīgās |
žēlprātīgajā | žēlprātīgajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
Žēlsirdīgs.
Saistītās nozīmeslabsirdīgs, līdzcietīgs, līdzjūtīgs, mīkstsirdīgs.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
labsirdīgs1 — Tāds, kura attieksme pret citiem ir iejūtīga, labvēlīga, miermīlīga.
līdzcietīgs1 — Tāds, kam citu bēdas, nelaime izraisa līdzcietību; līdzjūtīgs.
līdzjūtīgs1 — Tāds, kam citu bēdas, nelaime izraisa līdzjūtību.
mīkstsirdīgs1 — Iejūtīgs, labsirdīgs; arī jūtīgs.
žēlsirdīgs1 — Tāds, kam ir raksturīga spēja citus saprast, just līdzi un gatavība palīdzēt.
žēlīgs1 — Tāds, kam ir raksturīga žēlsirdība, līdzjūtība pret citiem; tāds, kas ir saudzīgs pret citiem.
Saistīts ar
iejūtīgs1 — Tāds, kas spēj iejusties citu pārdzīvojumos, domās, ir uzmanīgs pret tām, ievēro tās.
Avoti: Sin
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un arī — žēlprātīgs bohēmietis, intelektuālis, grāmatu tārps.