žļurkstēt
Lietojuma biežums :
žļurkstēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Radīt samērā skaļu, spēcīgu troksni (piemēram, par šķidru masu, šķidrumu, kas tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
Saistītās nozīmesžļudzēt, žļekstēt, žļerkstēt, žurkstēt, žļakstēt.
1.1.Būt tādam, kas, spiežoties pret ko, rada šādu troksni (piemēram, par slapjiem, piemirkušiem apaviem).
2.apvidvārds Skaļi strēbt.
3.apvidvārds Neskaidri runāt.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri