žūžot
Lietojuma biežums :
žūžot 2. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.intransitīvs Radīt klusu, maigu, mazliet stieptu skaņu (piemēram, par vēju, vieglu gaisa plūsmu); atskanēt šādai skaņai.
2.transitīvs Šūpot, parasti, klusi, maigi dziedot.
Saistītās nozīmesaijāt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri