žilbīgs
Lietojuma biežums :
žilbīgs īpašības vārds
LocīšanaLocīšana
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | žilbīgs | žilbīgi |
| Ģen. | žilbīga | žilbīgu |
| Dat. | žilbīgam | žilbīgiem |
| Akuz. | žilbīgu | žilbīgus |
| Lok. | žilbīgā | žilbīgos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| žilbīga | žilbīgas |
| žilbīgas | žilbīgu |
| žilbīgai | žilbīgām |
| žilbīgu | žilbīgas |
| žilbīgā | žilbīgās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | žilbīgais | žilbīgie |
| Ģen. | žilbīgā | žilbīgo |
| Dat. | žilbīgajam | žilbīgajiem |
| Akuz. | žilbīgo | žilbīgos |
| Lok. | žilbīgajā | žilbīgajos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| žilbīgā | žilbīgās |
| žilbīgās | žilbīgo |
| žilbīgajai | žilbīgajām |
| žilbīgo | žilbīgās |
| žilbīgajā | žilbīgajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
žilbīgi apstākļa vārds
Tāds, kas žilbina; tāds, kas žilbinoši spīd; arī spožs, spilgts.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mīlas universā” Mierkalns atmetis deviņrinžus, atmetis arī spilgto, žilbīgo, krāsaino valodu, turpina veidot savu pozitīvo pasaules uzskatu.
- “..Retumis skati pār robežu klīda, | redzēt kaimiņus Dainavam tikās, | ko viņi darīja silstošos laukos, | zem spožas saules žilbīgiem stariem.
- Viss neatlaidīgi nes mani uz priekšu – ļaužu drūzma, stumšanās izkāpjot un iekāpjot, šūpošanās, kratīšanās, pazemju garie, plašie labirinti, pilni skaļas skaļruņu mūzikas un žilbīgas gaismas reklāmu.
- Izlec mirdzot žilbīga gaišuma pils.
- Visam pāri saule lēja baltu, žilbīgu gaismu.