žirbs
Lietojuma biežums :
žirbs īpašības vārds; apvidvārds
LocīšanaLocīšana
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | žirbs | žirbi |
| Ģen. | žirba | žirbu |
| Dat. | žirbam | žirbiem |
| Akuz. | žirbu | žirbus |
| Lok. | žirbā | žirbos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| žirba | žirbas |
| žirbas | žirbu |
| žirbai | žirbām |
| žirbu | žirbas |
| žirbā | žirbās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | žirbais | žirbie |
| Ģen. | žirbā | žirbo |
| Dat. | žirbajam | žirbajiem |
| Akuz. | žirbo | žirbos |
| Lok. | žirbajā | žirbajos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| žirbā | žirbās |
| žirbās | žirbo |
| žirbajai | žirbajām |
| žirbo | žirbās |
| žirbajā | žirbajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
Žirgts.
Saistītās nozīmesmodrs, skadrs, sprigans, svaigs, žirgts.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
modrs2 — Možs, mundrs.
skadrs2 — Ņiprs, mundrs.
sprigans1 — Možs, kustīgs, arī enerģisks (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
svaigs4 — Tāds, kas ir veselīgs, spirgts, arī labi atpūties (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); tāds, kam piemīt jaunībai raksturīgās fiziskās īpašības.
žirgts1 — Tāds, kura psihiskais un fiziskais stāvoklis nodrošina gatavību aktīvai darbībai; arī aktīvs, darbīgs; možs, mundrs.
spridzīgs1 — Možs, kustīgs (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); arī sprigans.
jestrs2 — Rosīgs, mundrs, možs (par cilvēku).
spirgts1 — Tāds, kam ir aktīvs, pozitīvs psihiskais un fiziskais stāvoklis, tāds, kam šāds stāvoklis nodrošina aktīvu darbību; arī možs.
možs1 — Tāds, kura psihiskais un fiziskais stāvoklis nodrošina gatavību aktīvai darbībai; arī aktīvs, darbīgs.
mundrs1 — Tāds, kura psihiskais un fiziskais stāvoklis nodrošina gatavību aktīvai darbībai; arī aktīvs, darbīgs; možs.
ņiprs1 — Fiziski labi attīstīts, vesels; kustīgs, darbīgs; arī mundrs, možs.
Hiponīmi
jauns2 — Raksturīgs cilvēkam jaunībā; arī enerģisks, dzīvespriecīgs, spēka pilns.
Saistīts ar
dzīves priecīgs1 — Dzīvespriecīgs.
dzīvespriecīgs1 — Tāds, kas mīl dzīvi, saskata tajā labo; arī možs, mundrs, optimistisks.
optimistisks1 — Tāds, kam ir raksturīgs optimisms.
Aptuvenie sinonīmi
sprauns1 — Možs, veselīgs, izveicīgs (par cilvēkiem); arī augstprātīgs.
Avoti: Sin
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nu tad es un tēvs palīdzējām iesēdināt kamanās, jo mans tēvs bij vēl drusciņ žirbāks.