žmiegt
Lietojuma biežums :
žmiegt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.sarunvaloda Cieši, stingri saņemt, arī spiest, spaidīt (ko).
2.vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa Censties nonāvēt (parasti žņaudzot).
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri