Dadžupe
Dadžupe īpašvārds, vietvārds
Amatas kreisā krasta pieteka Amatas pagastā, garums — 11 km.
Avoti: Lūn2, La1
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 1999. un 2000. gadā veikti mērījumi septiņās Latvijas upespērleņu populācijās: Pērļupē, Rauzā, Ludzē, Tumšupē, Dadžupē, Dzirnupē un Pededzē.
- Pilnīgas totālās pērleņu uzskaites veiktas Rauzas upes baseinā, Tumšupes baseinā, trīs Amatas pieteku baseinos – Pērļupē, Dzirnupē, Dadžupē; daļējas uzskaites veiktas Pededzes un Mergupes baseinu teritorijās ( 6. tabula).
- Trim mazākajām populācijām – Dadžupē, Dzirnupē un Mergupē, populācijas blīvuma aprēķināšana veikta aptuveni pēc topogrāfiskās kartes mērogā 1:10 000 novērtējot reālo populācijas areālu, iegūti nullei tuvi skaitļi, tāpēc šie dati tālāk nav salīdzināti.
- 1999. un 2000. gadā visās populācijās konstatētā novecošanas stadija ir līdzīga ( 10. att.), Dadžupē, Dzirnupē, Pērļupē un Pededzē kā jaunākā grupa pārstāvētas 70 līdz 80 mm garas gliemenes, kamēr Rauzā un Ludzē pārstāvētas arī jaunākas gliemenes – 60-64 mm garuma klasē.
- No visām apsekotajām upēm tālākai izpētei izvēlētas 24 upes ( 6. tabula), kuras atbilst vismaz vienai no šādām pazīmēm: upē pašlaik ir pērleņu populācija ( Dadžupe, Dzirnupe, Ludze, Rauza, Pērļupe, Mergupe, Pededze, Tumšupe); upē nav atrastas dzīvas pērlenes, bet atrastas čaulas vai to fragmenti ( Aģe, Lenčupe, Paparze, Vedze, Veseta, Zaube) un ir ziņas no literatūras, ka pērlenes tur bijušas; LU ZM R.Kampes kolekcijā ir čaulas, kas ievāktas upē 20.gs. 20-30-tajos gados ( Ķīšupe, Pēterupe, Strīķupe), bet pēdējo gadu apsekojumos tomēr nekas nav atrasts; ir precīza informācija no literatūras, ka pērlenes bijušas, bet pēdējo gadu apsekojumos tomēr nekas nav atrasts ( Abuls, Meļļupīte, Pērļupe - Gaujas pieteka, Korģe, Iģe, Pērļupe - Svētupes pieteka).