Kegeln
Kegeln vārds svešvalodā; vācu, vēsturisks, īpašvārds, vietvārds; joma: vēsturisks vietvārds
Ķieģeļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ķieģeļu pagastā.
Avoti: KV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vidzemē: Vidrižu muiža ( " Widdrich", 1726–1920), Mangaļmuiža ( " Magnushof", 1760/1879–1920), Turaidas muiža ( " Treiden"), Tirzas muiža ( " Tirsen"), Ķieģeļu muiža ( " Kegeln"), Galgauskas muiža ( " Golgowsky"), Inciema muiža ( " Inzeem"), Vērenes muiža ( " Fehren"), Kujas muiža ( " Kujen"), Lielvārdes muiža ( " Lennewarden"), Jaunates muiža ( " Neu-Ottenhof"), Rankas muiža ( " Ramkau"), Pāpēna muiža ( " Rosenblatt"), Salīnes muiža ( " Sellin"), Stalbes muiža ( " Stolben"), Cērtenes muiža ( " Zehrten") u.c.
- Apdzīvotā vieta izveidojusies bijušās Ķieģeļu ( " Kegeln") muižas centrā.
- 1765. gadā atgriezās Vidzemē, dzīvoja Strazdumuižā pie Juglas ezera un Ķieģeļu muižā ( " Kegeln").
- Līdz 1920. gada agrārajai reformai pagasta teritorijā atradās Ķieģeļu muiža ( " Kegeln") 1676 ha kopplatībā, kuru sadalīja 80 vienībās ( no tām 9 bija rentes mājas).
- Anniņmuiža ( " Annenhof"), Vites muiža ( " Wittenhof", 1612–1687), Loberģu muiža ( " Blumbergshof", 1834–1920), Ķieģeļu muiža ( " Kegeln", 1873–1920), Lambertmuiža ( " Lambertshof")/Kleistu muiža ( " Kleistenhof", pēc 1752), Āsteres muiža ( " Poikern") ar Drieliņu muižu ( " Badenhof", 1847–1920), Svētciema muiža ( " Neu-Salis") ar Lāņu muižu ( " Lahnhof", 1841–1920), Vaidavas muiža ( " Waidau", 1890–1920) un Vējzaķsala ( " Vegesacksholm", 1694–1732).