Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Senākais atradums Austrumbaltijā ir Lingbi cirvis, kas atrasts Zaņas pietekā Meļļupītē, kas ar radioaktīvā oglekļa ( C) metodi datēts kā 12 500—12 047 gadus vecs.
- Četras no tām ir literatūrā minētas kā pērļu ieguves vietas – Abuls, Amata, Palsa, Meļļupīte ( Eke 1925; Meder 1925; Pētersons 1933; Schlesch 1942; 12. pielikums).
- No visām apsekotajām upēm tālākai izpētei izvēlētas 24 upes ( 6. tabula), kuras atbilst vismaz vienai no šādām pazīmēm: upē pašlaik ir pērleņu populācija ( Dadžupe, Dzirnupe, Ludze, Rauza, Pērļupe, Mergupe, Pededze, Tumšupe); upē nav atrastas dzīvas pērlenes, bet atrastas čaulas vai to fragmenti ( Aģe, Lenčupe, Paparze, Vedze, Veseta, Zaube) un ir ziņas no literatūras, ka pērlenes tur bijušas; LU ZM R.Kampes kolekcijā ir čaulas, kas ievāktas upē 20.gs. 20-30-tajos gados ( Ķīšupe, Pēterupe, Strīķupe), bet pēdējo gadu apsekojumos tomēr nekas nav atrasts; ir precīza informācija no literatūras, ka pērlenes bijušas, bet pēdējo gadu apsekojumos tomēr nekas nav atrasts ( Abuls, Meļļupīte, Pērļupe - Gaujas pieteka, Korģe, Iģe, Pērļupe - Svētupes pieteka).
- Meļļupīte
- Melnupe ( Meļļupīte)
