Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 1 - Augustinišķi, 2 - Cesvaine, 3 - Čunkāni - Dreņģeri, 4 - Daudzieši, 5 - Durbe, 6 - Dūdiņas, 7 - Dobele, 8 - Rīgas Doma dārzs, 9 - Ikšķile, 10 - Jauniela, 11 - Laukskola, 12 - Leimaņi, 13 - Lejasbitēni, 14 - Mārtiņsala, 15 - Pāvulkalns, 16 - Purgaiļi, 17 - Puzes Lejaskrogs, 18 - Rīgas Doma kapsēta, 19 - Sēlpils, 20 - Slutišķi, 21 - Valmieras Sīmaņa baznīcas kapsēta.
- Pāvulkalna viduslaiku kapsēta
- A 5 a apakšvariantam pieskaitīti 20 eksemplāri, kas atrasti izrakumos Alūksnes, Āraišu mūra un Cēsu pilī, kā arī Pāvulkalna kapsētas 24., 124. un Sēlpils kapsētas 146. un 193. kapos ( 4.3.9. att.) Nebojāti saglabājušies pieci dunči, to kopējais garums ir no 24,0 – 34,4 cm.
- B 3 varianta šķēpi datējami pēc to atradumu vietām – Vilmaņu kapsēta izmantota no 16. gs. vidus līdz 17. gs. pirmajai pusei, savukārt Pāvulkalna kapsētas 20. apbedījums tiek datēts ar 13.–14. gs. Pāvulkalna 98. kapa inventārā šķēpa gals atrast kopā ar 15. gs. pirmās puses monētu – Livonijas ordeņvalsts Talllinas „ Lībekas” tipa feniņu.
- att. tab.) kas atrasti arheoloģiskajos izrakumos Cēsu, Salaspils un Vecdoles pilī, Rīgā, Mārstaļu ielā 21, Šķilbēnu Daņilovkas kapsētas 1. žaļņikā, Augustinišķu kapsētas 1. un 32., Puzes Lejaskroga kapsētas 143. un 181., Pāvulkalna kapsētas 6., 24. un 41., Slutišķu kapsētas 31., Bērzgales Vaidu kapsētas 29. un Vilmaņu kapsētas 14. kapā ( 4.3.9. att.).
