Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kad tai 1836. gadā Pēter Grosswald bija astoņpadsmito gadu sasniedzis, tad Siguldas kungs un Valsts tiesa varēja to par rekrūtu dot, no tā bīdamies, Pēter ierakstās Rīgas Birģer oklādē un sameklē sev meistaru, Zeevald vārdā, kas šeptē Ķieģeļu muižas jeb Keglen dzirnavās sadzīvo tur pusgadu, bet meistars izrādās žūpa, tālab dzīvo kā nabags, tā ka pat ēdienu nevar ar pieklājīgu aizdaru izvārīt, turklāt vēl skubina Pēteri, lai no kundes atvestā māla ko zogot, tāpēc Pēteris atstāj tādu Meistaru un iet prom, bet kur lai iet, beigās atmetas pie sava tēvabrāļa Karl Grosswald, kas saimniekoja Spreslin jeb Spurnal dzirnavās tur kādus trīs mēnešus sadzīvo, visādus grūtus darbus nebēgdams, linus mīsta tā, ka labā roka satūkst, bet savu nodomātu Mērķi turpina domāt – par visām varēm tikt par to Melder Zelli, tolaik cunftīgs zelle bij cienīta kārta, tā nu Pēteris noiet uz Rīgu un salīgst par buršu dienēt, trīs gadi ar savām drēbēm un galvasnaudu, 12 rubļi par gadu, un tā dienēšana iet vaļā Andeles jeb Handel dzirnavās un gauži grūti darbi dažu reiz bij, vienreiz 8 dienas bij kviešu kules no strūgas pa steķi ārā jānes un jāliek uz raspuskām, tā ka jēli krusta kauli palika, tos trīs zeļļa gadus Pēter Grosswald nekad nedabū gulēt vairāk kā 5 stundas, bet Ēdiens bij labs
