Valmiera

Valmiera īpašvārds, vietvārds

Pilsēta Latvijā, Vidzemē, valstspilsēta un novada centrs no 2021. g. (1950.-2009. g. rajona centrs, 1785.-1949. g. apriņķa centrs) 107 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1323. g., no 1224. g. Zobenbrāļu ordeņa pakļautībā, arheoloģiskie izrakumi liecina, ka te atradusies sena latgaļu pils.

Stabili vārdu savienojumiValmieras apriņķis. Valmieras elku saliņa.

Valmieras apriņķis — pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ainažu, Alojas, Augstrozes, Bauņu, Braslavas, Brenguļu, Burtnieku, Dauguļu, Dikļu, Duntes, Idus, Ipiķu, Jaunburtnieku, Jaunvāles, Jeru, Katvaru, Kauguru, Kokmuižas, Koņu, Ķieģeļu, Lādes, Liepupes, Limbažu, Lodes, Mazsalacas, Mujānu, Nabes, Naukšēnu, Ozolu, Pāles, Pociema, Puikules, Rencēnu, Rozēnu, Rūjienas, Salacas, Sēļu, Skaņkalnes, Stienes, Svētciema, Ternejas, Tūjas, Umurgas, Vaidavas, Vainižu, Valmieras, Vecates, Viļķenes, Vilzēnu un Vitrupes pagastu, robežojās ar Valkas, Cēsu un Rīgas apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju.
Valmieras elku saliņa — atrodas Valmierā, uz austrumiem no Valmieras viduslaiku pils drupām, ir neliels reljefa pacēlums (diametrs ~50 m), ir nostāsti, ka senāk šeit atradusies svētbirzs vai svētozols ar elku tēliem, arheoloģisko izrakumu laikā atsegtas 3 ugunskuru vietas, bet liecības par izmantošanas laiku nav atrastas.
Valmieras minerālūdens — kalcija un nātrija hlorīda tipa ūdens no vidusdevona Pērnavas svītas smilšakmeņu augšējās daļas, atklāts Valmierā 1928. g., sastopams arī plašākā apkārtnē.
Valmieras novads — nodibināts 2021. g., ietver Mazsalacas, Rūjienas, Sedas, Strenču un Valmieras pilsētu, kā arī Bērzaines, Brenguļu, Burtnieku, Dikļu, Ēveles, Ipiķu, Jeru, Jērcēnu, Kauguru, Kocēnu, Ķoņu, Lodes, Matīšu, Mazsalacas, Naukšēnu, Plāņu, Ramatas, Rencēnu, Sēļu, Skaņklanes, Trikātas, Vaidavas, Valmieras, Vecates, Vilpulkas un Zilākalna pagastu, robežojas ar Valkas, Smiltenes, Cēsu un Limbažu novadu, kā arī ar Igauniju.
Valmieras pagasta teritorija — 1990. g. atjaunotā pagasta teritorijā ietilpst lielākā daļa no pirmskara Valmieras pagasta teritorijas, bet daļa no tās iekļauta Burtnieku (Pidriķa apkaime) un Rencēnu (Bukas apkaime) pagastā un Valmieras pilsētā.
Valmieras pagasts — pagasts Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1950.-2009. g. Valmieras rajonā) ar administratīvo centru Vanagos, robežojas ar Rencēnu, Jērcēnu, Brenguļu, Kauguru, Kocēnu un Burtnieku pagastu, kā arī ar Valmieras pilsētu; bijušie nosaukumi: Valmiermuižas pagasts, vāciski — Wolmarshofsche, krieviski — Voļmarsgofskaja.
Valmieras rajons — pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Rūjienas pilsētu, Mazsalacas pilsētu ar lauku teritoriju, Bērzaines, Brenguļu, Burtnieku, Dikļu, Ipiķu, Jeru, Kauguru, Kocēnu, Ķoņu, Lodes, Matīšu, Naukšēnu, Ramatas, Rencēnu, Sēļu, Skaņkalnes, Vaidavas, Valmieras, Vecates, Vilpulkas un Zilākalna pagastu, robežojās ar Valkas, Cēsu un Limbažu rajonu, kā arī ar Igauniju.
Valmieras viduslaiku pils — atrodas Valmierā, Bruņinieku ielā 2, bija Livonijas ordeņa pils, būvēta no laukakmeņiem (iespējams, pirms 1237. g.), aizsargmūris ietvēra neregulāru četrstūrveida laukumu ar dzīvojamo un saimniecības korpusu pagalma austrumu pusē; postīta Livonijas kara laikā 1577. g., gan Polijas-Zviedrijas kara laikā 17. gs. sākumā.

Avoti: LPil, AtvL, LPag, P35, LD

Korpusa piemēri