Paplašinātā meklēšana

Meklējam Ču.

Atrasts vārdos (57):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (281):

Eleka Aļikova, apdzīvota vieta Krievijas Čuvašijas Republikā, tāc nosaukums čuvašu valodā.
Altoriosengera apdzīvota vieta Argentīnā (_Alto Río Senguer_), Čubutas provinces rietumu daļā
Alkatvaama apdzīvota vieta Krievijā (_Alˈkatvaam_), Čukotkas autonomā apgabala dienvidaustrumos, Korjaku kalnienes ziemeļaustrumos
Amguema apdzīvota vieta Krievijā (_Amguèma_), Čukotkas autonomajā apgabalā
Aņuiska apdzīvota vieta Krievijā (_Anjujsk_), Čukotkas autonomā apgabala ziemeļrietumu daļā
Atrata apdzīvota vieta Krievijā (_Atrat_), Čuvašijas Republikā
Balikča apdzīvota vieta Krievijā, Altaja Republikā, Čuļčas upes krastā
Ajona apdzīvota vieta Krievijā, Čukotkas autonomajā apgabalā, Ajonas salas ziemeļrietumu piekrastē
Aļikova apdzīvota vieta Krievijās Čuvašijas Republikas ziemeļrietumu daļā (_Alikovo_); Eleka
Meirānu ezers atrodas Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, 138,3 m vjl., platība - 112 ha, garums - 2,1 km, lielākais platums - 1 km, lielākais dziļums - 6,9 m, 2 salas (kopplatība - 3 ha), eitrofs, aizaugums neliels; Bērziņu ezers: Čumiņas ezers
Sukre Bolīvijas oficiālā galvaspilsēta (sp. val. "Sucre"), Čukisakas departamenta administratīvais centrs, atrodas Andu Centrālās Kordiljeras piekājē \~2700 m vjl., 265300 iedzīvotāju (2008. g.).
Revumreva Boļšaja Čukočja, upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos.
Abaševa Ciems Čuvašijā (Krievijā) kur 1925. g. arheoloģiskajos izrakumos atklāti Abaševas kultūras priekšmeti.
Džūba Čuba - upe Āfrikas ziemeļaustrumos, Etiopijā un Somālijā.
kužināt Čubināt (piemēram, guļasvietu).
izčubināt Čubināt un pabeigt čubināt.
uzčubināt Čubinot novietot virsū (uz kā, kam).
uzčubināt Čubinot panākt, ka (kas, piemēram, spilvens, salmu maiss) kļūst mīksts, čagans, arī kupls.
sačubināt Čubinot panākt, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, mīksts, gluds, arī kupls.
čubmaiss Čubu maiss.
čūbele Čubule - tūta no bērzu tāss ogu lasīšanai.
čučargs Čučarags.
čučāt Čučēt.
Oebelgunde Čuču muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
čuldīt Čudīt, skubināt.
Čudu Čudu ezers - Peipuss.
čigans Čuguns.
čiguns Čuguns.
čugans Čuguns.
Čugujeva Čuhujiva - pilsēta Ukrainā.
čuilīt Čuinīt.
Anadiras kalniene Čukču kalniene Krievijā, Magadanas apgabalā.
baidara Čukču, korjaku un eskimosu airu laiva, sastāv no koka karkasa, kas apvilkts ar vaļa ādu.
Čukotka Čukotkas autonomais apvidus - Krievijas Federācijas subjekts, ietver Čukču pussalu un teritoriju uz ziemeļaustrumiem no tās, platība - 721500 kvadrātkilometru, 49500 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Anadira.
čuksnāt Čuksnīt.
čukstiski Čuksteniski.
iežužināt Čukstēt ausī.
aizčukstēties Čukstēt pavisam īsu mirkli.
švīkstēt Čukstēt, kaut ko slepus runāt.
duzot Čukstēt, klusu runāt.
čokstēt Čukstēt.
čūkšēt Čukstēt.
čukstīt Čukstēt.
čužināt Čukstēt.
šukstēt Čukstēt.
čuksturēties Čukstēties.
žužināties Čukstēties.
pačuksteniski Čukstoši, čukstus.
musināt Čukstoši, klusi runāt, murmināt.
sussurrando Čukstoši; šalcoši; sanoši.
susurrando Čukstoši; šalcoši; sanoši.
atčukstēt Čukstot atbildēt.
piečukstēt Čukstot piebilst, papildināt.
uzčukstēt Čukstot uzmodināt.
čuksteniski Čukstot, čukstus runājot.
čuksla Čuksts, sačukstēšanās.
aizčukstēt Čukstus aizslīdēt.
nočukstēt Čukstus noteikt, pateikt.
nočekstēt Čukstus pabeigt (runu).
sačukstēt Čukstus pastāstīt, parasti daudz.
iečukstēt Čukstus pateikt (parasti ausī).
pačukstēt Čukstus pateikt (parasti slepeni).
izčukstēt Čukstus pateikt, izrunāt.
šukstināt Čukstus sarunāties.
sačukstēties Čukstus sazināties.
čukurot Čukurēt 1.
Kilikijas zemiene Čukurova.
čakurs Čukurs.
čokurs Čukurs.
ķukurs Čukurs.
šņukurs Čukurs.
Čulima Čulimas tatāri - čulimi.
Čulimas-Jeņisejas Čulimas-Jeņisejas ieplaka - ieplaka Dienvidsibīrijas kalnājos, starp Kuzņeckas Alatau rietumos un Austrumsajāniem austrumos, Krievijā, Krasnojarskas novadā, augstums 200-550 m vjl., paleozoja un mezozoja nogulumieži.
Izsušu ezers Čumals, ezers Lībagu pagastā.
Čumalas ezers Čumals, ezers Lībagu pagastā.
cīkot Čumēt, mudžēt, ņudzēt.
knudzēt Čumēt, mudžēt, ņudzēt.
mudzināties Čumēt, mudžēt, ņudzēt.
ņurgāt Čumēt, mudžēt, ņudzēt.
ņurkšķēt Čumēt, mudžēt, ņudzēt.
muržēt Čumēt, mudžēt.
ņidrēt Čumēt, mudžēt.
midzēt Čumēt, ņudzēt.
čubēt Čumēt.
čumāt Čumēt.
cemere Čumurs, čemur; mati pakauša daļā.
čumuris Čumurs.
Uda Čunas upes nosaukums tās augštecē, Krievijas Irkutskas apgabalā.
Basjana Čuncjina - pilsēta Ķīnā.
Juičena Čuncjina, pilsēta Ķīnā.
čunčurs Čunčulis.
čenčerēt Čunčurēt.
boga Čupa, bars.
čapana Čupa, kaudze.
čups Čupa, kaudze.
vārksnis Čupa, kaudze.
gumza Čupa, kušķis.
čopa Čupa.
krimpa Čupa.
kupiņa Čupa.
kupiņš Čupa.
čupurs Čupra.
cimene Čuprs (dzīvniekam: sunim, kaķim).
čegana Čuprs, skausts; čega.
čegauna Čuprs, skausts; čega.
čegums Čuprs, skausts; čega.
čeguna Čuprs, skausts; čega.
čegus Čuprs, skausts; čega.
cecums Čuprs, skausts.
čupa Čuprs, skausts.
čega Čuprs, zirgaste, skausts.
cegums Čuprs; tā stāda daļa, no kuras aug lapas.
čiepa Čuprs.
čupre Čuprs.
aizčurāt Čurājot aiztecināt (aiz kā).
apčurāt Čurājot apslapināt; apurinēt.
nočurāt Čurājot noslapināt.
tulas Čuras (bērnu val.).
žļārgt Čurāt (ar lielu strūklu).
brūvēt Čurāt (bērnu runā).
pelcēt Čurāt (bērnu valodā).
šļikšķināt Čurāt (nedaudz, bet bieži).
šļūžāt Čurāt gultā.
žļāgt Čurāt.
žļākt Čurāt.
žūra Čurātāja.
mīzeklis Čurātājs.
Šenheida Čuriškas upe, Sila ezera pieteka.
čurkstalas Čurkstas.
baltsprāklis Čurkste ("Delichon urbica").
baltsprāklīte Čurkste ("Delichon urbica").
čure Čurkste, bezdelīga.
čūra Čurkste.
čurkstes Čurkste.
delichon Čurkstes.
riparia Čurkstes.
surkstēt Čurkstēt (1).
čurkšēt Čurkstēt (2).
švurkstēt Čurkstēt (piemēram, par gaļu, taukiem).
švurkstēt Čurkstēt (piemēram, par šķidrumu).
šmurkstēt Čurkstēt, čaukstēt.
čurēt Čurkstēt.
izčurēt Čurkstot izcept.
nočurnēt Čurnēt (visu laikposmu) un pārstāt čurnēt.
čūskulēns Čuskas mazulis.
čuslijs Čuslis 2.
Čuvašija Čuvašijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, administratīvais centrs - Čeboksari, platība - 18300 kvadrātkilometru, 1280000 iedzīvotāju (2008. g.).
čužņas Čužas 1.
pentaphylloides Čužas 1.
čužuļi Čuži 1.
dasiphora Čužu ģints "Pentaphylloides" nosaukuma sinonīms.
Čukotskijnoss Dežņova rags - tā nosaukums līdz 1879. g. - Čukču pussalas galējais austrumu punkts.
čučenieki Dobeles novada Dobeles pagasta apdzīvotās vietas "Čučas" (senāk - "Čuču muiža") iedzīvotāji.
Boāmas aiza dziļa, šaura Čujas upes aiza Ziemeļtjanšanā, Kirgizstānā, garums - \~30 km, dziļums - līdz 1500 m, izbūvēts autoceļš un dzelzceļa līnija, kas savieno Biškeku ar Isikula piekrasti
Dežņova rags Eirāzijas kontinenta galējais austrumu punkts Čukcu pussalā (līdz 1879. g. saucās "Čukotskijnoss"), izolēts kalnu masīvs, lielākais augstums - 741 m
čurrigerisms Eksotiski grezns baroka arhitektūras stils Spānijā, nosaukts arhitekta Hosē Benito de Čurrigeras (1665.-1725. g.) vārdā.
kamčadali Etnogrāfiska grupa Kamčatkā, Čukču pussalā un Ohotskas jūras piekrastē (Krievijā), ar krievu ieceļotājiem saplūdušo itelmeņu, korjaku un čuvanu pēcteči, runā krievu valodā.
čulimi Etnogrāfiska grupa, dzīvo Krievijā, Čulimas (Obas labā krasta pieteka) piekrastē, valoda pieder pie tjurku grupas, tuvu radniecīgi hakasiem.
Pekuļņeiska ezers ezers Beringa jūras piekrastē, Krievijas Čukotkas autonomā apvidus dienvidu daļā, platība - 435 kvadrātkilometri, notece uz Beringa jūru
Svētaiņu ezers ezers Lielauces pauguraines Cieceres-Ķerkliņu subglaciālajā iegultnē, Saldus novada Zvārdes pagastā, 102,6 m vjl., platība - 30 ha, garums - 2,2 km, platums - 0,2 km, lielākais dziļums - \~20 m, eitrofs, aizaugums - \~10%; Čunku ezers
Čumals Ezers Talsu novada Lībagu pagastā, 130,6 m vjl., platība - 5,3 ha, lielākais dziļums - 11,5 m; Čumalas ezers; Čumalu ezers; Izsušu ezers.
Kurajas stepe ieplaka Altaja dienvidaustrumos, Čujas vidustecē, Krievijas Altaja Republikā, 1500-1600 m vjl., garums — 25 km, platums — līdz 20 km
Balhaša-Alakola ieplaka ieplaka Kazahstānas dienvidaustrumos, 342-600 m vjl., ziemeļos norobežo Kazahstānas sīkpauguraine un Tarbagatajs, dienvidos - Džungārijas Alatavs un Ču-Ili kalni, ziemeļu daļā atrodas Balhašs, austrumos - Sasikkels un Alakels, dienvidos - Taukuma, Sariišikotrava, Moinkuma smiltāji
Kanādas lielieplaka ieplaka Ziemeļu Ledus okeāna rietumu daļā, starp Ziemeļamerikas kontinenta nogāzi, Mendeļejeva grēdu, Čukču un Alfas pacēlumu, dziļums — 3810 m, gultnē mālainas dūņas
Anadiras līcis jūras līcis Beringa jūrā starp Čukču pussalu un Eirāzijas kontinentu (_Anadyrskij zaliv_), Krievijas Čukotkas autonomajā apgabalā, garums — 278 km, platums — \~400 km, lielākais dziļums — 105 m, plūdmaiņas — līdz 3 m
Koļučinas līcis jūras līcis Čukču jūras dienvidu daļā, Čukču pussalas ziemeļu piekrastē, garums - 100 km, platums vidusdaļā - \~37 km, dziļums - 7-14 m
Longa šaurums jūras šaurums starp Āzijas piekrasti un Vrangeļa salu, savieno Austrumsibīrijas un Čukču jūru, garums - 128 km, mazākais platums - 146 km, dziļums - 36-50 m
Ziemeļrietumu jūrasceļš jūrasceļš starp Atlantijas un Kluso okeānu gar Ziemeļamerikas ziemeļu piekrasti, pa Deivisa šaurumu, Bafina jūru, Lankasteras, Barova, Vikonta Melvila, Maklura šaurums, Boforta, Čukču jūru, Beringa šaurumu, Beringa jūru, garums — \~5800 km, kuģniecībā izmanto neregulāri
Arinpiglinajs kalns Krievijā (_Arynpyglynaj, gora_), Čukotkas autonomajā apgabalā, augstums - 1609 m
Kurajas grēda kalnu grēda Altaja dienvidaustrumu daļā, Krievijas Altaja Republikā, Baškausas un Čujas ūdensšķirtne, garums - \~140 km, augstums - līdz 3412 m
Saiļugems Kalnu grēda Altajā, Krievijas un Mongolijas robežgrēda, garums - 130 km, augstums - līdz 3500 m, Argutas, Čujas un Kobdo baseina ūdensšķirtne, rietumu daļā nelieli šļūdoņi.
Aņujas grēda kalnu grēda Krievijā (_Anjujskij hrebet_), Čukotkas autonomajā apgabalā, lielākais augstums — 1735 m
Pekuļņejs Kalnu grēda Sibīrijas ziemeļaustrumos, Čukotkas autonomajā apvidū, garums - 300 km, augstums - līdz 1348 m, nogāzēs līdz 500 m sūnu tundra ar retiem krūmiem un pundura ciedrupriedēm, augstāk - akmeņaina ķērpju tundra.
Kilikijas Vārti kalnu pāreja ("Kuelek Bogazi") Taura kalnos (starp Bolkara un Aladaglara grēdu), Turcijas dienvidos, līdz 1800 m dziļš Čakitas upes kanjons savieno Anatolijas plakankalni ar Čukurovas zemieni
Kamčatka Kamčatkas novads - Krievijas administratīvi teritoriāla vienība, platība - 472300 kvadrātkilometru, 343500 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Petropavlovska-Kamčatska, robežojas ar Magadanas apgabalu un Čukotkas autonomo apgabalu, apskalo Klusais okeāns, Ohotskas un Beringa jūra.
Inti kečvu mitoloģijā - solāra dievība, ko personificē saules disks, trīs šās dievības izpausmes - Apu I ("kungs saule"), Čuri I ("dēls saule") un Vake I ("brālis saule") veido trīsvienību
Gauja Kerepa, upe Venecuēlā, Orinoko pietekas Čurunas pieteka, ko Aleksandrs Laime 1946. g. nosauca Gaujas vārdā ("Rio Gauja", angliskos tekstos arī "Rio Gauya"), bet mūsdienās vairāk tiek lietots senais indiāņu nosaukums.
Biškeka Kirgizstānas galvaspilsēta, atrodas Ču ielejā, Kirgizstānas grēdas ziemeļu piekājē 750-900 m vjl., 933000 iedzīvotāju (2007. g.), līdz 1926. g. saucās Pišpeka, 1926.-1992. g. - Frunze.
Kocebū Kocebū līcis - atrodas Čukču jūras dienvidaustrumu daļā (angļu val. "Kotzebue Sound"), Aļaskas rietumu piekrastē, garums - 330 km, platums pie ieejas - 54 km, vidusdaļā - līdz \~130 km, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 0,5 m, gada lielāko daļu klāts ar ledu.
Aņuja Kolimas labā krasta pieteka, Krievijā, Čukotkas autonomajā apvidū un Sahas Republikā (Jakutijā), veidojas satekot Boļšojaņujai (garums - 693 km) un Malijaņujai (garums - 738 km), kas sākas Anadiras plakankalnē, koptekupes garums - 8 km
Čūdari Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Čudari" nosaukuma variants.
Čušli Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Čušļi" nosaukums latgaliski.
Alaarčas nacionālais parks nacionālais parks Kirgizstānā (_Alaarça caratılıș parkı_), Čujas apgabalā
Azovas-Sivaša nacionālais parks nacionālais parks Ukrainas dienvidu daļā (_Azovo-Syvas’kyi natsional’nyi pryrodnyi park_), Azovas jūras piekrastē, ietilpst Obitočnajas zemes strēle, Birjučas, Kujuktukas un Čurjukas sala, platība 85 kvadrātkilometri sauszemes un 252 kvadrātkilometri Azovas jūras akvatorijas, dibināts kā rezervāts 1927. g. lai aizsargātu pirmatnējās solončaku stepes, niedrājus salās un pussalās, gājputnu apmešanās vietas
Rosona Pilsēta Argentīnā ("Rawson"), Čubutas provinces administratīvais centrs, 25500 iedzīvotāju (2010. g.).
Tedžona Pilsēta Dienvidkorejas viedienē (angļu val. "Daejeon"), Čunčonnamdo provinces administratīvais centrs, 1,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Tokmoka Pilsēta Kirgizstānas Republikā, Čujas apgabala administratīvais centrs, 54900 iedzīvotāju (2006. g.).
Karabalta Pilsēta Kirgizstānas Republikā, Čujas apgabalā, 41900 iedzīvotāju (2006. g.).
Anadira pilsēta Krievijā (_Anadyr’_), Čukču autonomajā apvidū, osta Beringa jūras Anadiras līča krastā, 14000 iedzīvotāju (2010. g.), kā apdzīvota vieta dibināta 1889. g., pilsētas tiesības kopš 1965. g.
Biļibina Pilsēta Krievijā, Čukotkas autonomā apvidus rietumu daļā, rajona administratīvais centrs, 5580 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1993. g.
Peveka Pilsēta Krievijā, Čukotkas autonomā apvidus ziemeļos, Ziemeļu jūrasceļa osta Austrumsibīrijas jūras Čaunas līča krastā, 4700 iedzīvotāju (2014. g.).
Bilibina Pilsēta Krievijā, Čukotkas autonomajā apvidū, 5600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1993. g.
Kanaša Pilsēta Krievijā, Čuvašijas Republikā, 45800 iedzīvotāju (2014. g.).
Mariinskijposada Pilsēta Krievijā, Čuvašijas Republikā, 8800 iedzīvotāju (2014. g.).
Civiļska Pilsēta Krievijā, Čuvašijas Republikā, Boļšojciviļas labajā krastā, 13500 iedzīvotāju (2014. g.).
Alatira Pilsēta Krievijā, Čuvašijas Republikā, piestātne pie Alatiras ietekas Šurā, 36600 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta kā nocietinājums 1552. g.
Čeboksari Pilsēta Krievijā, Čuvašijas Republikas galvaspilsēta, 468700 iedzīvotāju (2014. g.).
Šumerļa Pilsēta Krievijā, Čuvašijas Republikas rietumu daļā, 30500 iedzīvotāju (2014. g.).
Kozlovka Pilsēta Krievijā, Čuvašijas Republikas ziemeļaustrumos, 9400 iedzīvotāju (2014. g.).
Novočeboksarska Pilsēta Krievijā, Čuvašijas Republikas ziemeļos, Volgas labajā krastā, 124000 iedzīvotāju (2014. g.).
Jadrina Pilsēta Krievijā, Čuvašijas Republikas ziemeļrietumos, piestātne Suras kreisajā krastā, 8800 iedzīvotāju (2014. g.).
Nazarova Pilsēta Krievijā, Krasnojarskas apgabalā, Čulimas kreisajā krastā, 51400 iedzīvotāju (2014. g.).
Bogotola Pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidrietumos, Čulimas kreisajā krastā, rajona administratīvais centrs, 20700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1911. g.
Ačinska Pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidrietumos, rajona centrs, piestātne Čulimas labajā krastā, dzelzceļa mezgls, 108000 iedzīvotāju (2013. g.).
Pervouraļska Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Čusovajas labajā krastā, 125600 iedzīvotāju (2014. g.).
Bahčisaraja pilsēta Krimas pussalā (ukraiņu: _Бахчисарáй_; tatāru: _Bağçasaray_), Čuruksas upes ielejā, hana pils ansamblis (XVI gs.), 26500 iedzīvotāju (2013. g.)
Tunliana pilsēta Ķīnā (_Tongliang_; _Bachuan_), Čuncjinas provincē
Hečuaņa Pilsēta Ķīnā ("Hechuan"), Čuncjinas provinces ziemeļu daļā, 1421000 iedzīvotāju (2000. g.).
Cjaņdzjana pilsēta Ķīnā, Čuncjinas provincē
Cjidzjana pilsēta Ķīnā, Čuncjinas provincē
Fulina pilsēta Ķīnā, Čuncjinas provincē
Vaņdžou Pilsēta Ķīnā, Čuncjinas provincē, 574000 iedzīvotāju (2002. g.).
Usji Pilsēta Ķīnā, Čuncjinas provincē.
Sjušaņa pilsēta Ķīnā, Čuncjinas provinces dienvidu daļā
Fendzje pilsēta Ķīnā, Čuncjinas provinces ziemeļaustrumos
Čuprija Pilsēta Serbijā ("Čuprija"), Centrālās Serbijas Pomoravļes apgabalā, 19400 iedzīvotāju (2011. g.).
Čiliba Pilsēta Somālijā, Čubas lejteces labajā krastā, \~125000 iedzīvotāju.
Anadiras plakankalne plakankalne Anadiras augšteces baseinā (_Anadyrskoje ploskogor’e_), Krievijā, Čukotkas autonomajā apgabalā, garums — \~400 km, platums — līdz 130 km, augstums — līdz 1221 m vjl.
Šaaņsji province Ķīnā, robežojas ar Minsjas Hueju atonomo reģionu, Iekšējās Mongolijas autonomo reģionu, Šaņsji, Henaņas, Hubei, Čuncjinas, Sičuaņas un Gaņsu provinci, administratīvais centrs - Sjiaņa
Čukču pussala pussala Āzijas ziemeļaustrumu daļā, Krievijā (Čukotkas autonomajā apvidū), platība — 49000 kvadrātkilometru, apskalo Čukču jūra, Beringa šaurums, Beringa jūras Anadiras līcis
austrumķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Parulidae"), 28 ģintis, 126 sugas, gk. Amerikā, 2 sugas ieklīst arī Čukču pussalā; Amerikas ķauķu dzimta.
čuminieši Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Čumine" iedzīvotāji.
Čūdarāni Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Čudarāni" nosaukuma variants.
čulkieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Čulki" iedzīvotāji.
Rionegro Rionegro province - Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Rio Negro" / "Provincia de Rio Negro"), robežojas ar Naukenas, Lapampas, Buenosairesas un Čubutas provinci, kā arī ar Čīli, austrumos apskalo Atlantijas okeāna Sanmatiasa līcis, administratīvais centrs - Vjedma, platība - 203013 kvadrātkilometri, 603800 iedzīvotāju (2010. g.).
Jakutija Sahas Republika (Saha) - autonoma republika Krievijas Federācijā, aptver ziemeļaustrumu Sibīriju ap Ļenas, Indigirkas u. c. upēm, platība - 3083500 kvadrātkilometru, \~1 mlj iedzīvotāju (46% jakuti, 41% krievi), galvaspilsēta - Jakutska, robežojas ar Čukotkas autonomo apvidu, Magadanas apgabalu, Habarovskas novadu, Amūras, Aizbaikāla, Irkutskas apgabalu un Krasnojarskas novadu.
Ajona sala Austrumsibīrijas jūrā (_Ajon_), Krievijā, Čukotkas autonomajā apgabalā, Čaunas līča ziemeļos, platība - \~2000 km^2^, augstums - līdz 64 m vjl., arktiskā tundra, briežu vasaras ganības
Arakamčečena sala Beringa šauruma dienvidaustrumos (_Arakamčečen, ostrov_), Čukču pussalas piekrastē, Krievijas Čukotkas autonomajā apgabalā
Ratmanova sala sala Beringa šaurumā, Diommeda salu grupā, Krievijas Čukotkas autonomajā apgabalā, platība - \~10 kvadrātkilometru, reljefs kalnains, augstums - līdz 513 m
Šančuaņa sala Dienvidķīnas jūras piekrastē, lielākā no Čuaņšanu salām, Ķīnas Guandunas provinces teritorija
Sjačuaņa sala Dienvidķīnas jūras piekrastē, viena no Čuaņšanu salām, Ķīnas Guandunas provinces teritorija
Vrangeļa sala sala Ziemeļu Ledus okeānā, starp Austrumsibīrijas un Čukču jūru, Krievijā, no kontinenta šķir Longa šaurums, platība — \~7300 kvadrātkilometru, piekraste zema, centrālajā daļā kalni līdz 1096 m
Taukums Smilšu tuksnesis Balhaša-Alakola ieplakā, starp Ili ziemeļos un Ču-Ili kalniem dienvidrietumos, Kazahstānā, platība - \~10000 kvadrātkilometru, veģetācijas nostiprinātas smilšu grēdas un pauguri, ziemas ganības.
Mujunkums Smilšu tuksnesis Kazahstānā, Turānas zemienes ziemeļaustrumos, starp Karatava un Kirgīzijas grēdu dienvidos un Ču upi ziemeļos, platība - \~37500 km^2^, no 300 m vjl. ziemeļos līdz 700 m dienvidaustrumos, smilšu grēdas (rietumos) un pauguri (austrumos), sastopami barhāni, krasi kontinentāls, sauss klimats.
Sora Surga - upe Krievijas Čuvašijas Republikā, tās nosaukums čuvašu valodā.
Beringa šaurums šaurums starp Āziju un Ziemeļameriku (angļu val. "Bering Strait"), savieno Ziemeļu Ledus okeānu (Čukču jūru) ar Kluso okeānu (Beringa jūru), garums — 96 km, platums — 86 km
Beringa šļūdonis šļūdonis Čugaču kalnos (angļu val. "Bering Glacier"), Aļaskas štata dienvidos, ASV, Ziemeļamerikas lielākais kalnu šļūdonis, garums — 203 km, platums augšgalā — 8 km, priekškalnu līdzenumā — līdz 43 km, platība — 5800 kvadrātkilometru
čukči Tauta, Krievijas Čukču nacionālā apgabala pamatiedzīvotāji.
čuvaši Tauta, Krievijas Čuvašijas Republikas pamatiedzīvotāji.
Krievijas tālie austrumi teritorija Krievijas Āzijas daļas austrumos, Habarovskas, Piejūras un Kamčatkas novads, Amūras, Magadanas un Sahalīnas apgabals, kā arī Čukotkas autonomais apgabals
Ankara Turcijas Republikas galvaspilsēta (no 1923. g.) un ila administratīvais centrs ("Ankara"), atrodas Anatolijas plakankalnes centrālajā daļā (900 m vjl.), pie Čubukas un Ankaras satekas, 2. lielākā pilsēta valstī (aiz Stambulas), 4417500 iedzīvotāju (2013. g.); līdz 1930. g. saucās Angora, senatnē - Ankira.
Anhela ūdenskritums ūdenskritums Čurunas upes augštecē (_Salto del Angel_), Orinoko pietekas Karoni baseinā, Gvajānas plakankalnē, Venecuēlā; pēc ūdenskrituma kaskādes augstuma (1054 m) - augstākais ūdenskritums Dienvidamerikā, pēc straumes brīvā krituma augstuma (979 m) - augstākais ūdenskritums pasaulē
Čiko Upe Argentīnā, Čubutas labā krasta pieteka.
Ruki Upe Kongo Demokrātiskajā Republikā ("Ruki"), Ekvatora provincē, Kongo kreisā krasta pieteka, veidojas satekot Busirai un Mombojai, garums - 105 km (kopā ar Busiru un tās satekupi Čuapu - \~1300 km).
Amguema upe Krievijā (_Amguèma_), Čukču autonomajā apgabalā, ietek Čukču jūrā
Anadira upe Krievijā (_Anadyr’_), Čukču autonomajā apvidū, garums - 1150 km, sākas Anadiras plakankalnē, ietek Beringa jūras Anadiras līcī, grīvā līdz 7 km plata
Birjusa Upe Krievijā (Irkutskas apgabalā un Krasnojarskas novadā), Angaras baseinā, garums - 1012 km, satekot ar Čunu, veido Tasejevu, ledus sega no oktobra līdz maijam; augštecē saucas arī Boļšaja Birjusa; lejtecē - Ona.
Oloičana Upe Krievijā, Čukotkas autonomajā apgabalā, Omolonas labā krasta pieteka.
Oloja Upe Krievijā, Čukotkas autonomajā apgabalā, Omolonas labā krasta pieteka.
Boļšojaņuja Upe Krievijā, Čukotkas autonomajā apvidū un Sahas Republikā (Jakutijā), Kolimas pietekas Aņujas kreisā satekupe, sākas Anadiras plakankalnē, garums 693 km
Malijaņuja Upe Krievijā, Čukotkas autonomajā apvidū un Sahas Republikā (Jakutijā), Kolimas pietekas Aņujas labā satekupe, sākas Anadiras plakankalnē, garums 738 km
Bula Upe Krievijā, Čuvašijas Republikā un Tatarstānas Republikā, Svijagas kreisā krasta pieteka.
Karla Upe Krievijā, Čuvašijas Republikā un Tatarstānas Republikā, Svijagas kreisā krasta pieteka.
Kubņa Upe Krievijā, Čuvašijas Republikā un Tatarstānas Republikā, Svijagas kreisā krasta pieteka.
Boļšojciviļa Upe Krievijā, Čuvašijas Republikā, Volgas labā krasta pieteka.
Kostroma Upe Krievijā, Kostromas apgabalā (lejtecē arī Jaroslavļas apgabala robežupe), Volgas kreisā krasta pieteka, garums - 354 km, sākas Gaļičas-Čuhlomas augstienes ziemeļu daļā.
Kimču Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Čuņas kreisā krasta pieteka.
Mutoraja Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Čuņas kreisā krasta pieteka.
Tičani Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Čuņas kreisā krasta pieteka.
Ņižņaja Čunku upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Čuņas labā krasta pieteka
Verhņaja Čunku upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Čuņas labā krasta pieteka
Čuņa Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Podkamennaja Tungunskas labā krasta pieteka, garums - 1000 km, veidojas satekot Severnaja Čuņai un Južnaja Čuņai.
Molongda Upe Krievijā, Magadanas apgabala un Čukotkas autonomā apgabala robežupe, Omolonas labā krasta pieteka.
Omolona Upe Krievijā, Magadanas apgabalā, Čukotkas autonomajā apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), Kolimas labā krasta pieteka, garums - 1114 km, izteka un augštece Kolimas kalnienē, lejtecē sadalās atzaros.
Alatira upe Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, Mordvijas Republikā un Čuvašijas Republikā, Suras kreisā krasta pieteka
Koiva Upe Krievijā, Permas novadā, Čusovajas labā krasta pieteka.
Usvja Upe Krievijā, Permas novadā, Čusovajas labā krasta pieteka.
Silva Upe Krievijā, Sverdlovskas un Permas apgabalā, Čusovajas kreisā krasta pieteka, garums - 493 km, sākas Urālu rietumu nogāzē, līkumaina, lejtece (100 km) Kamas ūdenskrātuves uzstādinājuma zonā, veido ūdenskrātuves līci.
Parabeļa Upe Krievijā, Tomskas apgabalā, Obas kreisā krasta pieteka, garums - 308 km, veidojas Vasjugaņjes purvos, satekot Kengai un Čuzikai.
Sura Upe Krievijā, Uļjanovskas, Penzas apgabalā, Mordvijas Republikā, Čuvašijas Republikā, Marijelas Republikā un Ņižņijnovgorodas apgabalā, Volgas labā krasta pieteka, garums - 841 km, sākas Pievolgas augstienes rietumu nogāzē.
Šura Upe Krievijā, Volgas kreisā krasta pieteka, lejtecē Čuvašijas Republikas un Ņižņijnovgorodas apgabala robežupe, izteka Penzas apgabalā, vidustecē arī Uļjanovskas apgabala un Mordvijas Republikas robežupe.
Veļikaja Upe Krievijas Čukotkas autonomajā apgabalā, izveidojas Korjaku kalnienē, garums - 451 km, tek pa Anadiras zemieni, veidojot attekas, ietek Beringa jūras Onemenas līcī.
Tasejeva Upe Krievijas Krasnojarskas novadā un Irkutskas apgabalā, Angāras kreisā krasta pieteka, veidojas satekot Čunai un Birjusai, garums - 116 km (kopā ar Čunu - 1319 km).
Bailundzjana upe Ķīnā, Gaņsu, Sičuaņas un Čuncjinas provincē, Jandzi kreisā krasta pietekka
Kalnupe upe Tukuma novada Engures pagastā, ietek Engures ezera dienvidu galā; Čukņupe; Kanupe; Plaušupe
Kilikija Vēsturisks novads Mazāzijā, Turcijas dienvidos, Vidusjūras piekrastē, aizņem Čukurovas zemieni un apkārtējos Taura kalnu apgabalus, ar Anatolijas plakankalni savieno Kilikijas Vārti.
Čukču kalniene vidēji augstu grēdu un masīvu sistēma Āzijas ziemeļaustrumos, Krievijā (Čukotkas autonomajā apvidū), lokveidā stiepjas Čaunas līča līdz Beringa šaurumam, garums — 700 km, vidējais augstums — 1000 m, lielākais augstums — 1887 m
Alto virsotne Dienvidamerikā (_Alto, Cero_), Bolīvijas Čukisakas departamenta dienvidrietumos, augstums - 4122 m
Aisikeips zemesrags ASV (_Icy Cape_), Aļaskas ziemeļrietumos, Čukču jūras ziemeļaustrumos
Anadiras zemiene zemiene Anadiras līča piekrastē (_Anadyrskaja nizm ennost’_), Krievijā, Čukotkas autonomajā apgabalā, garums — 270 km, augstums — līdz 100 m vjl., mūžīgais sasalums
ziemeļaustrumi Ziemeļaustrumu Sibīrija - Austrumsibīrijas daļa starp Ļenu rietumos un Klusā okeāna ūdensšķirtņu grēdām austrumos, Krievijas Magadanas apgabala un Čukotkas autonomā apvidus rietumu un Sahas Republikas (Jakutijas) austrumu daļa, augstums - līdz 3000 m

Citās vārdnīcās nav šķirkļa Ču.