Ā

Č

Ē

Ģ

Ī

Ķ

Ļ

Ņ

Ō

Ŗ

Š

Ū

Ž

Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts JavaScript atbalsts, kas nepieciešams Tēzaurs.lv pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta Tēzaurs.lv vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt JavaScript, ir atrodama šeit.

Pavasara versija 2025

408 984 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam čū.

Atrasts vārdos (226):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (447):

kopne Nu Bus 1970. gadu beigās Masačūsetsas Tehnoloģiskajā institūtā izstrādāta ātrdarbīga 32 bitu izvēršanas kopne ar centralizētu arbitrāžu, kas vēlāk tika izmantota firmas _Apple Computer Inc. Macintosh_ saimes personālajos datoros.
Jaunanglija 6 štati ASV ziemeļaustrumu daļā ("New England"): Meina, Ņūhempšīra, Vērmonta, Masačūsetsa, Rodailenda un Konektikuta.
ektīma Ādas iekaisumslimība, kam raksturīgas lielas, lēzenas pustulas, kuras pārvēršas čūlās un pārklājas ar kreveli.
jostas roze ādas izsitumi ("herpes zoster"), kas rodas no tā paša vīrusa kā vējbakas, parasti rodas uz ķermeņa, bet var būt arī uz sejas, čūlu veidošanās ir sāpīga, ilgst dažas nedēļas vai mēnešus
kutikularizācija Ādiņas veidošanās uz čūlas vai brūces.
aizsūlāt Aizčūlāt, strutojot sadzīt.
piepuvešot Aizpildīties ar strutām (no čūlas).
piepuvežot Aizpildīties ar strutām (no čūlas).
Sibīrijas mēris akūta infekcijas slimība (dzīvniekiem, arī cilvēkiem), ko izraisa mikroorganismi; Sibīrijas čūla, liesas sērga
liesas sērga akūta infekcijas slimība (dzīvniekiem, arī cilvēkiem), ko izraisa mikroorganismi; Sibīrijas čūla, Sibīrijas mēris
kaducejs Antīkajā mitoloģijā - divu čūsku apvīts Hermeja-Merkura zizlis; miera, arī tirdzniecības simbols.
Eons Antīkās pasaules sinkrētisko kultu laika dievs, ko attēloja kā vecu vīru ar lauvas galvu un ap ķermeni apvijušos čūsku.
Amersta apdzīvota vieta ASV (_Amherst_), Masačūsetsas štatā, 39800 iedzīvotāju (2014. g.)
Milforda Apdzīvota vieta ASV ("Milford"), Masačūsetsas štatā, 25000 iedzīvotāju (2014. g.).
čūlains Ar čūlām pārklāts; tāds, kas čūlo (1).
smukšķināt Ar lūpām čūpstināt; smukstināt.
smukstināt Ar lūpām čūpstināt.
Marmarinu Arikenu (Venecuēla) mitoloģijā - baismīga čūska, kas aprija pirmos cilvēkus, kurus bija radījuši no debesīm nokāpušie kultūrvaroņi.
Micrurus fullvus arlekīna koraļļčūska
gišeramaireras armēņu mitoloģijā - nakts tumsas personifikācijas, ļaunas raganas, kas kopš pasaules radīšanas ar čūskām rokās vajā sauli
mirres Aromātiski sveķi, ko iegūst no Austrumāfrikas koka "Commiphora molmol Engler"; lieto mutes gļotādas un smaganu čūlu ieziešanai un skalošanai.
aizdziedēt Ārstējot panākt, ka (brūce, čūla u. tml.) aizdzīst; sadziedēt.
dakriohelkoze Asaru maisa un asaru kanāliņa čūlošana.
angionoma Asinsvadu čūlošana.
menelkoze Asiņošana no čūlas menstruācijas vietā.
Hārvarda universitāte ASV vecākā universitāte ("Harward University"), dibināta 1636. g., atrodas Keimbridžā, Masačūsetsā.
revivifikācija Atdzīvināšana, atsvaidzināšana (piem., grūti dzīstošas čūlas malu revivifikācija).
kukaburra Austrālijā dzīvojošs papagaiļu kārtas putns ar lielu galvu un riņķveida svītrojumu pavēderē, līdz 40 cm garš, ēd kukaiņus, rāpuļus, arī indīgās čūskas; to sauc arī par smejošo putnu, jo tā balss atgādina smieklus, ķiķināšanu, kliegšanu; dzied pirms saules lēkta un pēc saules rieta, tāpēc reizēm to sauc par aborigēnu pulksteni
pašsagremošana Autodiģestija - slimīga parādība, kad organisms sagremo pats savus audus, kas var būt par cēloni kuņģa čūlas attīstībai.
heliobaktērija Baktēriju ģints, kuras organismi bieži izraisa peptisko čūlu, kuņģa un zarnu tarkta iekaisumu.
Bedavangs Bali salas iedzīvotāju kosmoloģijā bruņurupucis, ko meditējot radīja kosmosa čūska Antaboga, uz tā balstījās divas saritinājušās čūskas, zemes turētājas, un Melnais akmens, pazemes valstības vāks.
Basuki Bali salas iedzīvotāju kosmoloģijā liela čūska, kas mīt pazemes valstības alā.
Antaboga Bali salas mitoloģijā - čūska, kas eksistēja vēl pirms zemes un debesu radīšanas, ar meditācijas palīdzību viņa radīja bruņurupuci, kas kļuva par pasaules balstu un tālākās radīšanas pamatu.
argēma Balta čūla radzenes malā, fliktēnas sekas.
čuma Bars mudžošu objektu (mūdžu, čūsku).
Aido-Hvedo Beninas fonu mitoloģijā - čūska varavīksne, kas sagriezusies gredzenā notur zemi virs ūdens, viņai sakustoties notiek zemestrīces, debesīs reizēm redzams viņas atspoguļojums (varavīksne).
omeprazole Benzimidazola aizstājējs; lieto kuņģa skābes sekrēcijas mazināšanai barības vada slimību gadījumā un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas ārstēšanā.
leviatāns Bībelē - jūras nezvērs (Vecajā Derībā attēlots čūskas vai krokodila veidā).
čuslis Biezoknis; purvains krūmājs vai mežs, kur mīt čūskas.
čūsliens Brikšņi, čūkslājs.
čūslis Brikšņi, čūkslājs.
Psammophis lineolatus bultčūska
svētās čūskas būtnes, kas bieži tikušas asociētas ar dievieti māti, īpaši mīnojiskajā reliģijā; čūskas nomet ādu, tāpēc tās simbolizē nemirstību, tās asociē arī ar gudrību un dziedniecību
omeprazols C~17~H~19~N~3~O~3~S, benzimidazola aizstājējs; lieto kuņģa skābes sekrēcijas mazināšanai barības vada slimību gadījumā un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas ārstēšanā.
sulfasalazīns C11H12N4O3S, antibakteriāls sulfonamīda atvasinājums; lieto viegla vai vidēji smaga čūlainā kolīta, kā arī reimatoīdā artrīta ārstēšanā.
uroporfirīns C40H38N4O16, hēma sintēzes starpprodukta uroporfirinogēna oksidēšanās produkts; iekšējas asiņošanas, piem., kuņģa čūlas gadījumā novēro uroporfirinūriju.
vilkoga Četrlapu čūskoga - čūskogu suga ("Paris quadrifolia").
mauku puķe četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia")
četrlapīte Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia").
ģēloga Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia").
ģēlotne Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia").
grēmene Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia").
īveļsakne Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia").
īveļzāle Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia").
kaulaine Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia").
kaulene Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia").
miegoga Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia").
talše Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia").
talšķoga Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia").
vienodze Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia").
vīnodze Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia").
zalkšogas Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia").
zalšoga Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia").
Paris quadrifolia četrlapu čūskoga jeb čūskoga
Čimalkans Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - dievība, ko sākotnēji attēloja kā sikspārni, vēlāk tas pārtapa par spalvoto čūsku - Kecalkoatlu.
čūča Čūčele, sivēns; čūčis.
gastrobroze Čūla, kas sagrauž un perforē kuņģi; kuņģa sienas sairšana, veidojoties čūlai.
sūkt čūlāt
sūparāt čūlāt, strutot
ulcerācija Čūlošana; čūlas veidošanās.
izčūlot Čūlot un pabeigt čūlot.
čusaks čūska
garais putns čūska
garais tārps čūska
čūskveida Čūskai līdzīgs; tāds, kas pēc izskata atgādina čūsku.
stuburkāji Čūskas ar ārēji redzamām kāju atliekām, milzu čūskas.
zuomauka čūskas nomestā āda
Circaetus gallicus čūskērglis
parastā čūskmēlīte čūskmēlīšu suga ("Ophioglossum vulgatum")
četrlapu čūskoga čūskogu suga ("Paris quadrifolia"), sastopama samērā bieži visā Latvijā gk. ēnainos un mitros mežos, krūmājos
žņaudzējčūska Čūsku apakškārtas dzimta ("Boidae"), pie kuras pieder lielas un vidēji lielas čūskas ar spēcīgu, muskuļotu ķermeni, kuras medījumu nobeidz, apvijoties ap to un nožņaudzot, 21 ģints, >80 sugu.
odze Čūsku apakškārtas dzimta ("Viperidae"), 20-150 cm garas indīgas čūskas, 10 ģinšu, 58 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
čūskmēlīšu milnene čūsku milnene
Cordyceps ophioglossoides čūsku milnene
Geoglossum ophioglossoides čūsku zemesmēlīte
Nerophis ophidion čūskzivs, šīs ģints suga
čāgāns Dažos apvidos rāpulis (čūska).
hemokoagulīns Dažu čūsku indes sastāvdaļa, kas veicina asins sarecēšanu.
čūsku inde dažu čūsku sugu indes dziedzeru sekrāts
čūčuks Dem. --> čūčis.
čūskiņa Dem. --> čūska.
prekankrozā norobežotā melanoze dermatoloģisku simptomu komplekss: asi norobežotas, sarkanbrūnas krevelītes uz sejas vai kakla veciem cilvēkiem; krevelīte perifēriski paplašinās un nereti čūlo
Činavezi Dienvidāfrikas un Centrālafrikas tautu mitoloģijā - pirmatnējā kosmosa čūska, visa esošā māte, sadalīja pasauli ar savu vīru Nkubu ("zibeni"), viņa bija zemes un ūdens saimniece.
Crotalus durissus Dienvidamerikas klaburčūska.
dorstenija Divdīgļlapju augu ģints, Amerikas un Āfrikas zāļaugi ar asi vircotu sakni, ko lieto kā svīdēšanas līdzekli un pret čūsku kodumiem.
disenterija Dizentērija - infekcijas slimība, kurai raksturīgs resnās zarnas gļotādas iekaisums un čūlas, kā arī asiņaina caureja.
akaulioze Dziļā dermatomikoze; tai raksturīga primāra pustula un sekundāri limfvadu apkaimes infiltrāti un mezgli, kas sabrūk, veidojot čūlas.
oldzīvdzemdētājs dzīvnieks, kura mazuļi ķermenī attīstās kā olas, kas izšķiļas olu dēšanas brīdī, piemēram, gludenā čūska
vara čūska ebreju mitoloģijā - tēls, kas sakņojas arhaiskā mitoloģiskā priekšstatā par čūsku kā dzimšanas un nāves, gudrības un viltības iemiesojumu
Meresgera Ēgiptiešu mitoloģijā - čūsku dieviete, kas dzīvoja kalna virsotnē, no kura pavērās skats uz Tēbu (mūsdienu Luksoras) faraonu kapenēm.
Renenuteta Ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete - čūska, tīrumu un ievāktās ražas sargātāja.
Meritsegera Ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete čūska, kas sargāja Tēbu nekropoli; cilvēkiem labvēlīga dieviete, taču nežēlīga pret grēciniekiem.
Nehebkau Ēģiptiešu mitoloģijā - dievs, kas iemiesojās čūskas veidolā, kuru pielūdza kā laika, auglības un uztura dievu.
Onuriss Ēģiptiešu mitoloģijā - medību dievs, kuru uzskatīja par pasaules radītāju un kara dievu, viņš palīdzēja dievam Ra cīņā ar milzu čūsku Apopu, bet dievam Horam - cīņā ar dievu Setu.
Apops Ēģiptiešu mitoloģijā - milzīga čūska, pazemes būtne, tumsas un haosa iemiesojums, gaismas un kārtības aizstāvja, saules dieva Ra pretmets un ienaidnieks.
Akers Ēģiptiešu mitoloģijā - zemes dievs un mirušo aizgādnis, ko parasti attēloja čūskas vai lauvas veidolā.
Lernes hidra Ehidnas un Tīfona radīta daudzgalvu čūska grieķu mitoloģijā, ko nogalināja Hērakls, paveicot savu otro varoņdarbu.
čūžis Eifēmisms čūskas vārdam.
Vanta etrusku mitoloģijā - aizkapa pasaules sieviešu kārtas dēmons, nāves personifikācija, viņas pastāvīgie atribūti ir tīstoklis, lāpa, zobens, čūskas, kas apvij rokas, atslēga; dažkārt tiek identificēta ar grieķu fūrijām
Mačula ezers ezers Šķaunes pagastā, platība - 9,4 ha; Māčuļu ezers; Malčulas ezers; Malčūlas ezers
hialuronidāze Ferments patogēnās baktērijās, čūsku indē, spermā u. c.; šķeļ hialuronskābi, veicinot patogēno aģentu invāziju audos; sekmē arī injicēto medikamentu difūziju.
ihtiodonti Fosili zivju zobi, senatnē uzskatīti par čūsku mēlēm, kas nokritušas no debesīm, lietoti arī kā amuleti (pret krītamo kaiti).
bruņglodene Glodeņu dzimtas ģints ("Ophisaurus"), ķermenis čūskveidīgs, pārklāts ar lielām rombveida zvīņām, zem kurām ir kaula plātnītes, oldējējas, pārtiek no posmkājiem, gliemjiem un sīkiem mugurkaulniekiem.
Coronella austriaca gludenā čūska
jēlums Gļotādas bojājums; čūla.
aftoze Gļotādas saslimšana ar čūlu veidošanos.
Pītons Grieķu mitoloģijā - briesmīga čūska, ko radījusi zemes dieviete Gaja, to nogalināja Apollons.
Delfins grieķu mitoloģijā - briesmonis, pūķis, pussieviete, pusčūska, kam Pītons bija nodevis glabāšanā Zevam divkaujā izgrieztās cīpslas nolicis sargāt Zevu, bet Hermejs un Pāns nozaga cīpslas un izārstēja Zevu
Alekto Grieķu mitoloģijā - debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas meita, atriebības dieviete erīnija, kas mīt Aīda pazemes valstībā, tās izskats ir atbaidošs - tā ir vecene ar lunkanām čūskām matu vietā.
Forkijs Grieķu mitoloģijā - jūras dievība, zemes dievietes Gajas un pirmatnējo ūdeņu dievības Ponta dēls, kurš kopā ar savu māsu Kēto radījis daudzus briesmoņus - gorgonas, grajas, Ehidnu un čūsku, kas sargā zelta ābolus.
Mopss grieķu mitoloģijā - lapits no Tesālijas, Ampika un nimfas Hlorīdas dēls, kas ieguvis pareģa spējas no Apollona (variants: Apollons ir viņa tēvs), piedalījies Kalidonas medībās, lapitu cīņā ar kentauriem, kā pareģis argonautu braucienā, gāja bojā no čūskas kodiena Lībijā
Ofelts Grieķu mitoloģijā - Nemejas karaļa Likūrga dēls, kas nomira no čūskas dzēliena laikā, kad viņa aukle Hipsipile rādīja avotu 7 varoņiem, kas bija ceļā uz Tēbām.
ehidna grieķu mitoloģijā - pa pusei jaunava, pa pusei čūska; dzemdējusi daudz briesmoņu (Kerberu, Himeru u. c.)
sparti grieķu mitoloģijā - spēkavīri, kas izauguši no zemes, kuru Tēbu dibinātājs Kadms apsēja ar paša nogalinātā pūķa zobiem, viņi parādījušies pasaulē pilnā apbruņojumā un uzreiz sāka cīnīties cits ar citu, kamēr palika tikai pieci: Htonijs (zemes cilvēks), Ūdejs (pazemes cilvēks, Pelors (milzis), Hiperīons (supervarenais), Ehions (cilvēks čūska)
Kerbers Grieķu mitoloģijā - suns, Aīda sargs, briesmonis ar trim galvām un čūskas asti.
Eiridike grieķu mitoloģijā - Trāķijas dziedoņa Orfeja sieva, kas mira no čūskas kodiena neilgi pēc kāzām
gorgonas grieķu mitoloģijā - trīs māsas briesmones (Steno, Eiriale un Medūza), kuras izceļas ar savu briesmīgo izskatu, ar čūskām matu vietā, ar ilkņiem un skatienu, kas visu dzīvo pārvērš akmenī
himera grieķu mitoloģijā - uguns spļāvējs nezvērs ar lauvas rīkli, čūskas asti un kazas vidukli
Teisifone Grieķu mitoloģijā - viena no erīnijām, kurai ir spārni, matos tai vijas čūskas, viņa Tartarā ar pletni sit noziedzniekus un biedē viņus ar čūskām.
Kekrops Grieķu mitoloģijā - zemes dievība, puscilvēks, pusčūska, kuru dzemdējusi zemes dieviete Gaja, bijis pirmais valdnieks Atikā.
Ehidna grieķu mitoloģijā – Forkija un Kēto meita, Gajas (zemes) un Ponta (jūras) mazmeita, pa pusei jaunava, pa pusei čūska; dzemdējusi daudz briesmoņu (Cerberu, Himeru u. c.)
agatodēmons Grieķu un ēģiptiešu talismans, kurā attēlota čūska ar lauvas galvu un septiņiem vai divpadsmit starojošiem kroņiem, kas simbolizē planētas vai Zodiaka zīmes.
Honojeta Gudinafas salā (Melanēzija) mītošo kalaunu dievība čūskas veidolā.
Sigina Ģermāņu mitoloģijā - dieviete, krāpnieka Lokija sieva, kas sodīto Lokiju sargāja no čūsku indes.
lizolecitīns Hemolītiska viela, iegūta no lecitīna pēc čūsku vai bišu indes iedarbības.
lizokefalīns Hemolītiska viela, kas iegūta no kefalīna pēc čūsku vai bišu indes iedarbības.
nāgas Hindu mitoloģijā - dieva Dakšas meitas Kadru bērni - pusdievišķas būtnes ar čūskas rumpi un vienu vai vairākām cilvēka galvām.
Manasa Hindu mitoloģijā - Šivas meita, dieviete - čūska, ko radījusi Šivas doma, māsa čūsku valdniekam Šešam, uz kura savītajiem riņķiem atpūšas Višnu starplaikos starp savām kosmiskajām avatārām.
Šeša Hindu mitoloģijā - tūkstošgalvaina čūska, kas tur zemi un ir dieva Višnu guļvieta tad, kad viņš pasaules radīšanas starplaikos atpūšas okeānā.
jodskābe HJO~3~, iegūst, oksidējot jodu ar kūpošu slāpekļskābi; 3% šķīdumā lietota trahomas un nesāpīgu radzenes čūlu ārstēšanai.
pūšļēde Hroniska ādas slimība, kam raksturīga mazliet sāpīgu mazu čūlu, pēc tam dažāda lieluma pūšļu veidošanās, nieze, dedzinošas sāpes.
sporotrihoze Hroniska cilvēku un dzīvnieku ādas sēnīšslimība, kurai raksturīga abscesu, čūlu, kārpveida izaugumu veidošanās ādā, zemādā, iekšējos orgānos.
donovanoze Hroniska infekcijas slimība, ko raksturo ādas čūlas uz dzimumorgāniem un to apkaimē; sastopama gk. tropos.
čūlas slimība hroniska slimība ("morbus ulcerosus"), kam raksturīga viena vai vairākas čūlas kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas gļotādā
onniots Huronu (ASV un Kanādas robežapgabali) mitoloģijā - mītiska milzu čūska ar vienu ragu, ar kuru tā klintīs izcirta lielas alas.
iešņapt Iecirst, iekost (piemēram, par čūskas kodienu).
ehidnāze Iekaisumu radoša viela čūsku indē.
iedzelt Iekost (par čūsku).
nodzelt Iekožot nonāvēt (par čūskām).
iečūkstēties Iesākt čūkstēt un tūlīt pārstāt.
areola Iesarkans aplītis ap krūtsgalu, čūlu u. tml.
akleņčūsku dzimta ietilpst čūskveidīgo apakškārtā, tropos un subtropos, 5 ģintis, \~170 sugu
sačūlot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu čūlot; ilgāku laiku čūlot (līdz noteiktam brīdim).
dzelonis Indes zobs (čūskai).
laheze Indīga (nāvīga) čūska Dienvidamerikā.
nuocierss indīga čūska
jodene Indīga čūska.
vīpera Indīga čūska.
Kālija Indīga daudzgalvu čūska, kas apmetās svētajā Jamunas upē Indijā, bet jauneklis Krišna to uzvarēja, dejojot uz tās galvām un iedzenot to okeānā kopā ar visām citām čūskām.
bušmāsters Indīga Dienvidamerikas čūska.
paridīns Indīga viela četrlapu čūskogas ogās.
citolizīns Indīga viela, kas šķīdina šūnas, piem., čūsku inde.
hidrofīdi Indīgu jūras čūsku dzimta Klusā okeāna krastos.
briļļučūska Indijas kobra ("Naja naja"), briļļu čūska.
Naja naja Indijas kobra jeb briļļučūska.
antidesma Indijas koku ģints vilkpieņu dzimtā; tā no lūku šķiedrām vērpj dzijas, bet novārītas lapas ir pretinde čūsku kodumam.
dizentērija Infekcijas slimība, kurai raksturīgs resnās zarnas gļotādas iekaisums un čūlas, kā arī asiņaina caureja.
Atotarho Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - dievs, kas simbolizē stihiskos dabas spēkus; cilvēkēdājs un burvis, kuram mati bija kā čūskas.
žņaudzējčūska Īstā žņaudzējčūska - šīs dzimtas apakšdzimta ("Boinae").
boinae Īsto žņaudzējčūsku apakšdzimta.
nočūkstēties Īsu brīdi čūkstēgt un pārtraukt čūkstēt.
nočūkstēt Īsu brīdi, vienu reizi čūkstēt.
izčūlāt Izčūlot.
čūskāda Izstrādāta čūskas āda.
Vani japāņu mitoloģijā — brīnumains dzīvnieks, ko iztēlojās kā krokodilu, jūras čūsku un haizivi
čusnēns Jauna čūska.
Crotalus horridus joslainā klaburčūska
hydrophidae Jūrasčūskas.
paodze Kāda senāk zināma čūska ("Coluber viperinus").
Kampinosa Kampinosas gārša - nacionālais parks Polijā, Vislas kreisajā krastā, platība - 670 kvadrātkilometru, dibināts - 1959. g., ietver Vislas senleju ar kāpām (augstums - līdz 30 m), priežu, ozolu un skābaržu meži, purvi, mīt sumbri, aļņi, stirnas, mežacūkas, ligzdo dzērves, gārņi, melnie stārķi, čūskērgļi.
dzelzčūska Kaparčūska.
karaliskā milzu čūska karaļčūska; boa.
psorelkoze Kašķa čūlas.
helkodermatoze Katra čūlaina ādas slimība.
Kembridža Keimbridža (ASV, Masačūsetsā).
Kireins Kireins Kroins - skotu zemākā līmeņa mitoloģijā - milzīga ūdensčūska, vislielākais radījums pasaulē.
krotalotoksīns Klaburčūskas inde.
crotalidae Klaburčūskas.
crotalus Klaburčūsku dzimtas ģints.
vairogpurne Klaburčūsku dzimtas indīga čūska, kam galvas sānos ir vairodziņi.
Dienvidamerikas klaburčūska klaburčūsku suga ("Crotalus durissus")
joslainā klaburčūska klaburčūsku suga ("Crotalus horridus")
asala Klinšu jeb hieroglifu čūskas vietējais nosaukums, milzu čūsku dzimtas pitonu apakšdzimtas suga ar tīklotu zīmējumu, 4-5 m gara, sastopama tropu Āfrikā.
najas kobru dzimtas ļoti indīgu čūsku ģints ("Naja"); šīs ģints čūskas
maigle Koks ar iešķeltu vai žuburainu galu, ko lieto čūsku vai vēžu ķeršanai, akmeņu lingošanai u. tml.
polipozais kolīts kolīts, kura gadījumā gļotāda pārklāta ar multipliem polipiem; tas parasti seko čūlainajam kolītam
ofiti Kopapzīmējums gnosticisma virzienam, kas ierāda čūskai centrālo vietu savos kosmoloģiskos un soteroloģiskos mītos, uzskatot to par augstākā dieva ieroci un patiesās atziņas nesēju.
leptomicrurus Koraļļčūskas (viena no 3 ģintīm).
micruroides Koraļļčūskas (viena no 3 ģintīm).
micrurus Koraļļčūskas (viena no 3 ģintīm).
koronji Korejiešu mitoloģijā - liela čūska, kas mājā atnes bagātību un ilgu mūžu.
Imugi Korejiešu mitoloģijā - milzīga jūras čūska, kas, nogulējusi ilgus gadus ūdenī, var kļūt par pūķi un, ieguvusi laimīgo pērli, pacelties debesīs.
tretioīns Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzivnieku izcelsmes), ādas uzlabotājs, izmanto pretgrumbu krēmos un pretnovecošanas krēmos, arī kā piņņu ārstēšanas līdzekli, tiek uzskatīts, ka ir labvēlīga ietekme uz veselību, var izraisīt ādas lobīšanos, plaisāšanu, čūlošanu un uzpampumu.
hroma savienojumi kosmētikas sastāvdaļa, krāsviela, izmanto kā zaļu acu dekoratīvo kosmētiku, kā zaļu skropstu tušu, putekļu ieelpošana var izraisīt kairinājumu un čūlošanu, var izraisīt plaušu vēzi daudzus gadus pēc saskares, var radīt alerģiskas reakcijas
Mīnija Kosmiskā čūska Ziemeļāfrikas iedzīvotāju mitoloģijā, tās ķermenis bijis sadalīts septiņās daļās, ko dievs izmantojis, lai izveidotu pasauli un visu dzīvo.
Svētceļnieku tēvi kristiešu puritāņu grupa, kas 1620. gadā pameta Angliju un devās uz Ameriku, kur Plimutā (Masačūsetas štatā) nodibināja koloniju
protevaņģelijs Kristīgā dogmatikā Jahves lāsti pār čūsku paradīzes dārzā.
kūlainis Kūlas iedzīvotājs, čūskas epitets.
gastromiotomija Kuņģa cirkulāro muskuļu šķiedru pārgriešana, ko izdara dažreiz čūlas slimībā.
kuņģa jēlums kuņģa sienas bojājums; kuņģa čūla
pilorostenoze Kuņģa vārtnieka daļas sašaurinājums, kas kavē vai neļauj barībai pārvietoties no kuņģa uz divpadsmitpirkstu zarnu, izraisa čūla vai audzējs.
mikānija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Mikania"), \~160 sugu, visas Amerikas tropos un subtropos; no atsevišķām sugām iegūst līdzekļus pret čūsku un skorpionu indēm.
Meluzīne Ķeltu (vēst. Rietumeiropa, Dienvideiropa) mitoloģijā - brīnišķīgā feja - čūska.
Vej-Šē Ķīniešu mitoloģijā - divgalvaina čūska, kas dzīvoja Dzjuišaņa kalnā.
Ņui-Va Ķīniešu mitoloģijā - Lielā dieviete - māte, ko attēloja kā čūsku ar sievietes galvu.
Gunguns ķīniešu mitoloģijā - ūdens dievs, pēc dažiem mītiem, labdabīgā uguns dieva un Visuma valdnieka Džužuna dēls, kuru attēloja kā būtni ar čūskas ķermeni, cilvēka seju un sarkaniem matiem
smecere ķirzakas vai čūskas mēle, ko iedomājas par dzeloni
scinks ķirzakveidīgo apakškārtas dzimta ("Scincidae"), ķermenis parasti ķirzakveidīgs, daļai sakarā ar dzīvi augsnē čūskveidīgs, zoofāgi, retāk fitofāgi, oldējēji un dzīvdzemdētāji, gk. Austrālijā, Okeānijā, Dienvidāzijā un Āfrikā, \~70 sugu
Mantegaci latvānis latvāņu suga ("Heracleum mantegazzianum"), Latvijā vairākus gadus (kopš 1948. g. ar nos. Sosnovska latvānis) audzēts lopbarībai, pārgājis savvaļā un kļuvis par agresīvu sugu vietējām fitocenozēm; sastopams ceļmalās, pļavās, mežmalās, stublājs līdz 3 m augsts, ar sarkanīgiem plankumiem, ziedi balti, sakopoti saliktā čemurā (tā diametrs var sasniegt 50 cm); bīstams, jo tā sula uz ādas ultravioleto staru ietekmē rada apdegumiem līdzīgas, grūti ārstējamas čūlas
leprelkoze Leproza čūlošana.
Jurlungura Liela čūska Arnemlendā (Austrālijas ziemeļi) mītošo jolngu pasaules radīšanas mītā, kas parādās kā varavīksne.
ehidna liela indīga čūska Austrālijā un Jaungvinejā
anakonda Liela žņaudzējčūsku dzimtas čūska ("Eunectes murinus"), sastopama Dienvidamerikā tropu joslā (garums 5-6 m).
čīru Lieto savienojumā "čīru, čūru", lai aprakstītu skaņu, kas rodas ielejot alu.
čukt Lieto, lai apzīmētu darbību, kas rada īsu čūkstošu, šņācošu skaņu.
aitvari Lietuviešu mitoloģijā - gari, kas spēj parādīties pūķa, ugunīgas čūskas, melnas vārnas, kaķa vai spoka izskatā.
pseidopolipoze Lokāli resnās zarnas gļotādas sabiezējumi čūlu vai rētu apvidū, kas atgādina polipus; attīstās ulceroza kolīta vai amēbu dizentērijas gadījumā; var ļaundabīgi deģenerēties.
noviņģot Lokoties ātri aizvirzīties (par čūsku vai zivi).
Lovela Louela, pilsēta ASV, Masačūsetsas štatā.
Luedži Lundu (Āfrika, Angolas ziemeļaustrumi un Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidrietumi) leģendārā valdniece, pirmatnējās čūskas Činavezi pēcnācēja un varoņa Čibindas Ilungas sieva.
hromoma Ļaundabīgs čūlojošs audzējs; pastāv uzskats, ka tas attīstās no hromatoforiskām (melanoforiskām) šūnām.
helkoloģija Mācība par čūlām.
čūskvārdi Maģiski vārdi, ar kuriem (pēc ticējumiem) var izārstēt čūskas kodumu.
asons Maģisks grabulis, vudū kulta priestera varas simbols; to izgatavo no izdobta ķirbja (kalebasa) un izgrezno ar čūskas mugurkaula skriemeļiem un mākslīgām pērlēm, veidojot dažādus zīmējumus.
kriss Malajiešu duncis ar vairāk nekā pusmetru garu un lielāko tiesu čūskveidīgi izlocītu, abpusēji griezīgu asmeni.
Masačūsetsa Masačūsetsas Sadraudzība - štats ASV ("Massachusets" / "Commonwealth of Massachusetts"), atrodas valsts austrumos, Jaunanglijā, administratīvais centrs - Bostona, platība - 27237 kvadrātkilometri, 6745400 iedzīvotāju (2014. g.).
MIT Masačūsetsas Tehnoloģiskais institūts (angļu "Massachusetts Institute of Technology").
kaducejs Medicīnas simbols, ko attēlo kā Asklēpija zizli, ap kuru apvijusies čūska (gudrības simbols).
grummas Mezglveida iekaisuma perēkļi sifilisa trešajā stadijā, visbiežāk veidojas galvā, sejā, locekļu ādā, kaulos (tām sabrūkot, attīstās čūlas).
kuisiens Meža biezoknis, krūmu, meža biezums; čūkslājs; purvājs.
kuits Meža biezoknis, krūmu, meža biezums; čūkslājs; purvājs.
Mičuna ezers Mičūnu ezers Šēderes pagastā.
kladioze Mikoze zemādas mezgliņu virknes veidā, kuri ar laiku atmiekšķējas un sačūlo.
helikobaktērija Mikroorganisms, kas ir nozīmīgs kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas slimības attīstībā.
tīģerčūska Milzu čūsku dzimtas pitonu apakšdzimtas suga plankumotu muguru un sāniem, parasti līdz 3,5 m garumā, sastopama Indijā, vietējais nosaukums - pedapoda.
karaļčūska Milzu žņaudzējčūska (galvenokārt Gvajānā, Brazīlijā); boa.
pitons Milzu žņaudzējčūska ar garu rudu, brūnganu vai plankumainu ķermeni.
čūksta Mitra (aizpuvusi) pagale, kas deg tikai čūkstēdama.
omfalelkoze Nabas čūlošana.
onihohelkoze Naga čūlošana, slimība.
nāvcirksne Nāvīga (indīga) čūska, odze.
caurā roze nedzīstoša kājas čūla
jūrasnēģis Nēģu dzimtas suga ("Petromyzon marinus"), apaļmutnieka ķermenis garš, šķērsgriezumā ieapaļš, garums - parasti 60-70 cm, āda kaila, gļotaina, peld, čūskveidīgi izlokot visu ķermeni.
pačūkstēt Neilgu laiku, mazliet čūkstēt.
pačūlāt Neilgu laiku, mazliet čūlāt (par ievainojumu, ievainotu ķermeņa daļu).
pačūlot Neilgu laiku, mazliet čūlot (par ievainojumu, ievainotu ķermeņa daļu).
krototoksīns Neirotoksīns klaburčūskas "Crotalus terrificus" indē.
tārpēns Neliela čūska.
afta Neliela, apaļa čūliņa uz mutes gļotādas (parasti vairākas).
nodulārais nekrotiskais dermatīts nezināmas etioloģijas slimība, kam raksturīgi polimorfi izsitumi, mezgliņi, čūlas, kreveles, rētas un hiperpigmentācija
nošvūkšēt Nočūkstēt.
zomauka Nomauka - čūskas āda, ko tā nomet.
zomauska Nomauka - čūskas āda, ko tā nomet.
nobrauņāties Nomest ādu (par čūsku).
novalks Nomesta (čūskas) āda, nometeklis.
novalka Nomesta (čūskas) āda.
žoma Nomesta čūskas āda; žauma.
kūla Nomesta čūskas āda.
kūlis Nomesta čūskas āda.
kūlīte Nomesta čūskas āda.
nomatekls Nomesta čūskas āda.
nometakls Nomesta čūskas āda.
nometekls Nomesta čūskas āda.
zamauka Nomesta čūskas āda.
zāmauka Nomesta čūskas āda.
žauma Nomesta čūskas āda.
helko- Norāda uz čūlu.
ofi- Norāda uz čūsku, uz čūskai līdzīgu veidojumu.
ofio- Norāda uz čūsku, uz čūskai līdzīgu veidojumu.
savīties Novietoties, parasti spirālveidīgi, vienam ap otru, citam ap citu (parasti par čūskām).
nomaukša Novilkta āda, piem., čūskai novelkoties; nomauka (1).
nomauks Novilkta āda, piem., čūskai novelkoties; nomauka.
nomuka Novilkta āda, piem., čūskai novelkoties; nomauka.
nomauka Novilkta āda, piem., čūskai novelkoties.
brauna Novilkušās čūskas āda.
brauņas Novilkušās čūskas āda.
viperidae Odžu dzimta jeb odžčūskas.
gjurza Odžu dzimtas suga, līdz 1,6 m gara čūska, ļoti indīga, sastopama Ziemeļāfrikā, Āzijas dienvidrietumu daļā.
troksevazīns P vitamīna atvasinājums, ko vietēji lieto paplašinātu vēnu gadījumā, kompleksā terapijā virspusējo vēnu tromboflebītu, trofisko čūlu un sasitumu gadījumā.
pačuli Pačūlija.
pačulijs Pačūlija.
pačulis Pačūlija.
patčulis Pačūlija.
čūskmēle Paparžu klases augs - parastā čūskmēlīte ("Ophioglossum vulgatum").
Ophioglossum vulgatum parastā čūskmēlīte
čūskegle Parastā egle ar īpatnēji izlocītiem un nedaudz zarotiem dzinumiem, kas atgādina čūskas.
boa Parastā žņaudzējčūska ("Constrictor constrictor syn. Boa constrictor"), žņaudzējčūsku dzimtas suga, mīt Centrālamerikas un Dienvidamerikas tropiskajos mežos, līdz 4 m garš rāpulis.
sačūlot Pārklāties ar čūlām (par ķermeņa daļu); kļūt tādam, no kura sūcas limfa, asinis (par ievainojumu, ievainotu ķermeņa daļu).
E407 Pārtikas uzlabotājs - karagināns, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var ietekmēt gremošanas orgānus, kuņģi, čūlains stomatīts, nav ieteicams bērniem.
autodiģestija Pašsagremošana, slimīga parādība, kad organisms sagremo pats savus audus, kas var būt par cēloni kuņģa čūlas attīstībai.
čūsku ķēniņš pēc tautas ticējumiem - čūska baltā krāsā vai arī ar kroni galvā, tiek uzskatīts, ka viņš ir čūsku valdnieks un ka viņam pieder akmens, kas dara brīnumus
fagedēna Penetrējoša čūla.
Breintrī pilsēta ASV (_Braintree_), Masačūsetsas štatā, 37300 iedzīvotāju (2014. g.)
Glostera pilsēta ASV (_Gloucester_), Masačūsetsas štatā, 29600 iedzīvotāju (2014. g.)
Heiverila Pilsēta ASV (_Haverhill_), Masačūsetsas štatā, 62500 iedzīvotāju (2014. g.).
Lemstera pilsēta ASV (_Leominster_), Masačūsetsas štatā, 41150 iedzīvotāju (2014. g.)
Northemptona pilsēta ASV (_Northampton_), Masačūsetsas štatā, 28500 iedzīvotāju (2014. g.)
Tontona pilsēta ASV (_Taunton_), Masačūsetsas štatā, 56500 iedzīvotāju (2014. g.)
Veimuta pilsēta ASV (_Weymouth_), Masačūsetsas štatā, 55600 iedzīvotāju (2014. g.)
Vustera pilsēta ASV (_Worcester_), Masačūsetsas štatā, 183000 iedzīvotāju (2014. g.)
Broktona Pilsēta ASV ("Brockton"), Masačūsetsas štatā, 94800 iedzīvotāju (2014. g.).
Keimbridža Pilsēta ASV ("Cambridge"), Massačūsetas štatā, 109700 iedzīvotāju (2014. g.).
Evreta Pilsēta ASV ("Everett"), Masačūsetsas štatā, 44200 iedzīvotāju (2014. g.).
Folrivera Pilsēta ASV ("Fall River"), Masačūsetsas štatā, 88700 iedzīvotāju (2014. g.).
Fičbērga Pilsēta ASV ("Fitchburg"), Masačūsetsas štatā, 40400 iedzīvotāju (2014. g.).
Franklina Pilsēta ASV ("Franklin"), Masačūsetsas štatā, 32800 iedzīvotāju (2014. g.).
Grīnfīlda Pilsēta ASV ("Greenfield"), Massačūsetas štatā, 17350 iedzīvotāju (2014. g.).
Holioka Pilsēta ASV ("Holyoke"), Masačūsetsas štatā, 40100 iedzīvotāju (2014. g.).
Lorensa Pilsēta ASV ("Lawrence"), Masačūsetsas štatā, 78200 iedzīvotāju (2014. g.).
Linna Pilsēta ASV ("Lynn"), Masačūsetsas štatā, 92100 iedzīvotāju (2014. g.).
Louela Pilsēta ASV ("Lowell"), Masačūsetsas štatā, 109900 iedzīvotāju (2014. g.).
Moldena Pilsēta ASV ("Malden"), Masačūsetsas štatā, 60800 iedzīvotāju (2014. g.).
Mārlboro Pilsēta ASV ("Marlborough"), Masačūsetsas štatā, 39600 iedzīvotāju (2014. g.).
Medforda Pilsēta ASV ("Medford"), Masačūsetsas štatā, 57400 iedzīvotāju (2014. g.).
Melroza Pilsēta ASV ("Melrose"), Masačūsetsas štatā, 28000 iedzīvotāju (2014. g.).
Ņūbedforda Pilsēta ASV ("New Bedford"), Masačūsetsas štatā, 94800 iedzīvotāju (2014. g.).
Ņūberiporta Pilsēta ASV ("Newburyport"), Masačūsetsas štatā, 17900 iedzīvotāju (2014. g.).
Ņūtona Pilsēta ASV ("Newton"), Masačūsetsas štatā, 88300 iedzīvotāju (2014. g.).
Nortadamsa Pilsēta ASV ("North Adams"), Masačūsetsas štatā, 13350 iedzīvotāju (2014. g.).
Pālmera Pilsēta ASV ("Palmer"), Masačūsetsas štatā, 12200 iedzīvotāju (2014. g.).
Pitsfīlda Pilsēta ASV ("Pittsfield"), Masačūsetsas štatā, 43700 iedzīvotāju (2014. g.).
Kvinsi Pilsēta ASV ("Quincy"), Masačūsetsas štatā, 93400 iedzīvotāju (2014. g.).
Springfīlda Pilsēta ASV ("Springfield"), Masačūsetsas štatā, 154000 iedzīvotāju (2014. g.).
Votervila Pilsēta ASV ("Watertown"), Masačūsetsas štatā, 34100 iedzīvotāju (2014. g.).
Bostona Pilsēta ASV, Masačūsetsas štata administratīvais centrs, osta pie Atlantijas okeāna, 655800 iedzīvotāju (2014. g.).
serafs Pirmatnējā nozīmē čūska vai čūskas veida dēmons.
apaļmutnieki primitīvākā zemāko mugurkaulnieku bezžokleņu klase ("Cyclostomata"), sīki līdz vidēji lieli (garumā līdz 1 m) ūdens iemītnieki ar čūskveidīgu ķermeni, āda mīksta, gluda, kaila (bez zvīņām), Baltijas jūrā (arī Latvijā) pārstāvēta tikai nēģu dzimta
primārs sklerotizējošais holangīts progresējošs hronisks fibrozs žultsvadu iekaisums ar nezināmu izcelsmi; biežāk novēro jauniem vīriešiem kombinācijā ar čūlaino kolītu; attīstās arī kā papildkomplikācija HIV nēsātājiem
krotalīns Proteīns klaburčūsku indē; lietots imunizēšanai pret čūsku kodieniem un epilepsijas ārstēšanai.
čūskulājs Purvains krūmājs, brikšņi, biezoknis; vieta, kur ir daudz čūsku.
čūskērglis Putnu klases piekūnveidīgo kārtas vanagu dzimtas suga ("Circaetus gallicus"), Latvijā aizsargājams; parastais čūskērglis.
uzčūkstināt Radīt čūkstošu troksni.
līdējčūla Radzenes līdējčūla - acu slimība, ko izraisa pneimokoki, retāk stafilokoki, streptokoki, parasti rodas pēc nelieliem acs ievainojumiem.
keratorekse Radzenes plīsums no čūlas vai traumas.
lepidozauri Rāpuļu dzīvnieku apakšklase, kur pieder ķirzakas, čūskas.
zvīņrāpulis rāpuļu klases kārta ("Squamata"), kurā ietilpst, piemēram, hameleoni, ķirzakas, čūskas
čūska rāpuļu klases zvīņrāpuļu kārtas apakškārta ("Ophidia syn. Serpentes"), dzīvnieks bez kājām ar garu, veltenisku ķermeni (piemēram, odze, zalktis), 12 dzimtas, \~2700 sugu, Latvijā konstatētas 2 dzimtas, 3 sugas; čūskveidīgie
jūrasčūska Rāpuļu klases zvīņrāpuļu kārtas čūskveidīgo apakškārtas dzimta ("Hydrophidae"), 0,5-2,7 m garas čūskas, kas dzīvo ūdenī; indīgas, Klusā un Indijas okeāna tropiskajā joslā, 16 ģintis, 48 sugas, no tām 12 sugas pa reizei iznāk krastā.
čūskķirzakas Rāpuļu klases zviņrāpuļu kārtas ķirzaku apakškārtas dzimta ("Pygopodidae"), dažāda lieluma (garums - 12-75 cm) čūskām līdzīgas ķirzakas ar nometamu asti, 13 sugas, Austrālijas zooģeogrāfiskajā apgabalā.
hroniskās aftas recidivējošas, sāpīgas čūlas uz mutes dobuma un mēles gļotādas; asinīs leikopēnija
ofiolatrija Reliģioza čūsku pielūgšana.
fungoīdā mikoze reta ādas slimība, kas sākas ar niezošiem izsitumiem; vēlāk rodas infiltrati, beidzot čūlojoši mezgli; slimība ilgst gadiem, rada kaheksiju, beidzas letāli
hemisporoze Reta mikoze, kuras ierosinātājs ir "Hemispora stellata"; raksturīga ar gumozi čūlainiem bojājumiem.
pankolīts Reta, amēbiskās dizentērijas komplikācija, klīniski - zibenīga čūlainā kolīta forma ar ļoti augstu letalitāti.
rudodze Rudā odze, t. s. kapara čūska.
ķaķis Sacietējušas strutas vai sarecējis asins receklis uz čūlas vai brūces.
sačūlāt Sačūlot (1).
sačūlāt Sačūlot (2).
diabroze Saēšana, sagraušana; perforējoša čūla.
ofidisms Saindēšanās ar čūsku indi.
kā striķis saka par čūskām, zušiem, uzsverot to daudzumu, arī garumu, lielumu
sadzelt Sakost (par čūskām).
saritināties Saliekt ķermeni un cieši pievilkt locekļus, arī galvu pie tā (guļot, sēžot) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; savilkt ķermeni lokos (piemēram, par čūskām, tārpiem).
uzritināties Saritināties virsū (uz kā, kam) - parasti par kaķi, čūsku.
kaparčūska Sarkanbrūna glodene, arī čūska.
čū Savienojumā "čū! ču!" lieto kā uzsaucienu jauniem sunīšiem, kucēniem.
ču Savienojumā "čū! ču!" lieto kāuzsaucienu jauniem sunīšiem, kucēniem.
Lāokoonts Sengrieķu mitoloģijā - Poseidona priesteris Trojā, kas brīdināja trojiešus no grieķu atstātā koka zirga; kad Lāokoonts kopā ar saviem diviem dēliem jūras krastā ziedoja Poseidonam, no jūras iznira divas milzu čūskas un viņus nožņaudza.
Megera Sengrieķu mitoloģijā - viena no trim erīnijām (atriebības dievēm); viņu tēloja kā nejauku veceni ar čūskām matu vietā.
Agha senindiešu mitoloģijā - asura, valdnieka Kansas karaspēka pavēlnieks, kurš iecerējis nogalināt Krišnu un viņa draugus, pārvērtās par čūsku ar tik milzīgu rīkli, ka Krišnas draugi to noturēja par alu, kur nolēma patverties, taču Krišna viņus izglāba
Šušna Senindiešu mitoloģijā - sausuma dēmons, viens no asurām, kuru uzvarēja dievs Indra; viņu iztēlojās kā ragainu, šņācošu čūsku, kas dēj olas.
Ananta Senindiešu mitoloģijā - teiksmaina būtne, viens no septiņiem pasaules balstītājiem, tā ir savijusies milzu čūska, uz kuras dievs Višnu kosmiskajos ūdeņos atpūšas no kosmiskajām emanācijām, visu čūsku pirmsākums.
Amenti Seno ēģiptiešu mitoloģijā - mirušo valstība, kas atrodas rietumos, kur katru vakaru nokāpj saules dievs Ra un pēc cīņas ar tur mītošo briesmīgo čūsku Apopu no rīta atkal parādās austrumos.
kemānče Sens arābu stīgu instruments ar mazu rezonanses ķermeni (kokosrieksta čaumala, pārstiepta ar čūskas ādu) un garu kaklu, 1-3 stīgas.
serpents Sens pūšamais instruments, kura vecākie paraugi no 16. gs. atrasti Itālijā, to gatavoja no koka, čūskveidīgi vai fagotveidīgi izliektu ar 6 skaņu caurumiem, kas deva 3 oktāvas un pustoni lielu diapazonu.
urobors Sens simbols - pūķis vai čūska, kas satvērusi savu asti; simbolizē cikliskumu, mūžīgo atgriešanos.
žokļkauls Sitaminstruments ar nenoteiktu skaņas augstumu un klaburčūskas astes tarkšķēšanai līdzīgu kokaini grabošu skaņu (pirmveidā dzīvnieka žokļkauls ar zobiem, ko strīķē ar kociņu).
Angerbode Skandināvu mitoloģijā - milze, nelaimes vēstnese, Hēlas, Midgara čūskas un vilka Fenrira māte.
Jormunganda Skandināvu mitoloģijā - pasaules čūska, ko ļaunajam Lokijam dzemdējusi milze Angerbode.
sūst slapināt, čūlot (piemēram, kašķis)
Lāokoons Slavena antīku tēlu grupa, kas rāda Apollona priestera Lāokoona nāvi Trojā, kur viņu līdz ar divi dēliem nožņaudza čūskas par to, ka tas sadurstīja koka zirgu, kura dēļ Troja aizgāja bojā.
Indriks Slāvu mitoloģijā - vienradzim līdzīgs dzīvnieks, ūdeņu un avotu pavēlnieks, kurus tas sargāja no briesmoņiem un čūskām.
špinkstēt Slikti, čūkstot degt.
ofidiofilija Slimīga patika pret čūskām.
ofidiofobija Slimīgas bailes no čūskām.
kahektiskās aftas smaga zīdaiņu saslimšana, ko raksturo čūlas zem mēles, liesas un aknu palielināšanās un deģenerācija, ādas pigmentācija
trillija Smilaksu rindas dzimta ("Trilliaceae"), kurā dažkārt iekļauj čūskogu ģinti.
koraļļčūskas spilgti krāsainas kobru dzimtas čūskas; gk. Centrālamerikā un Dienvidamerikā
spinalioma Spinocelulārs vēzis, ādas un čūlojošs gļotādas vēzis.
glodene Šīs dzimtas suga ("Anguis fragilis"), neindīga bezkāju ķirzaka ar čūskveida ķermeni, 30-50 cm gara, gludām, spīdīgām zvīņām, sešstūrainā apveidā, gaišāku vai tumšāku brūnas krāsas virspusi ar 1-2 melnām gareniskām svītrām.
zalktis Šīs dzimtas suga ("Natrix natrix"), neindīga čūska ar apaļu galvu, tumši pelēcīgu vai melnu muguru un dzeltenīgi oranžiem, retāk baltiem plankumiem galvas sānos.
odze Šīs dzimtas suga ("Vipera berus") - parastā odze, indīga čūska ar trīsstūrveida galvu un tumšu, lauzītu svītru uz muguras.
zaļā mamba šīs ģints suga ("Dendroapsis viridis"), līdz 2 m gara indīga čūska, kas gk. dzīvo kokos, izplatīta Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras
efa Šīs ģints suga ("Echis carinatus"), līdz 75 cm gara čūska brūnganpelēkā vai smilšu krāsā, indīga, dzīvdzemdētāja, dzīvo smilšainās vietās Āfrikā, Āzijā.
šņāceniski Šņācoši, čūkstoši.
švūkstēt Šņākt, čūkstēt.
žvūkšēt Šņākt, čūkstēt.
žvūkstēt Šņākt, čūkstēt.
čūžēt Šņākt, degot čūkstēt, čukstēt.
Ņūhempšīra Štats ASV ("New Hampshire"), Jaunanglijā, administratīvais centrs - Konkorda, platība - 24216 kvadrātkilometri, 1326800 iedzīvotāji (2014. g.), robežojas ar Meinu, Masačūsetsu un Vērmontu, kā arī ar Kanādu.
Ņujorka Štats ASV ("New York"), administratīvais centrs - Olbani, platība - 141299 kvadrātkilometri, 19746200 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas ar Vermontu, Masčūsetu, Konnektikutu, Rodailendu, Ņūdžersiju un Pensilvāniju, kā arī ar Kanādu.
ulceromembranozs Tāds, kam raksturīga čūlošana un plēvju veidošanās.
urikotēlisks Tāds, kas attiecas uz dzīvnieka organismu, kura slāpekļmaiņas galaprodukts ir gk. urīnskābe (putni, čūskas, ķirzakas).
ulcerogēns Tāds, kas izraisa čūlu.
antiulceratīvs Tāds, kas kavē čūlu veidošanos vai veicina to dzīšanu.
talšu Talšu oga - zalšu oga jeb četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia").
bazilisks Teiksmains nezvērs ar gaiļa galvu, krupja ķermeni un čūskas asti; tas spēj nonāvēt ar skatienu un elpu.
ularsava Tīklotā čūska - milzu čūsku dzimtas pitonu apakšdzimtas suga ar tīkloti saistītiem plankumiem, var sasniegt līdz pat 10 m garumā, sastopama gk. Malakas pussalā un Malajas arhipelāgā.
čūsku dīdītājs triku meistars (īpaši Indijā), kas uzstājās ar čūsku (parasti kobru), ko viņš "apbur", spēlējot flautu
gorgones Trīs briesmīgas sieviešu kārtas būtnes sengrieķu mitoloģijā, kuru starpā par visšausmīgāko daudzināta Medūza, ar čūskām matu vietā.
pūzna tulzna, pūte; skabargas izraisīta čūla
rudais Tumškrāsaina, indīga čūska.
Ahibudnaja vēdiskajā mitoloģijā - rāpuļveida dievība, plašākā nozīmē - jūras un pasaules okeāns; lai gan tradīcija saista šā čūskveidīgā mitoloģiskā radījuma dzīvesvietu ar ūdenstilpju dzelmēm, tā ietekmes sfērā ietilpst arī zeme, debesis, debesu spīdekļi, augi, dzīvnieki un kalni
mentulagra Venēriska čūla uz dzimumlocekļa; sāpīga erekcija.
peristafīns Viela, kas sastopama četrlapu čūskogas ogās.
gnībeklis Vienā galā iešķelta nūja, piemēram, vēžu ķeršanai vai čūskas saņemšanai spīlē, kā arī labības kūļu pasniegšanai uz vezuma.
taipāns Viena no indīgākajām pasaules čūskām ("Oxyuranus scutellatus") ar tumši brūnu slaidu, līdz 3 m garu ķermeni un krēmkrāsas galvu, sastopama Austrālijā, bet ļoti reti.
medeola Viendīgļlapju augu ģints liliju dzimtā, sīkiem ziediem čemurā, augs atgādina čūskogu, gk. Amerikā.
čūškājs Vieta, ku ir daudz čūsku.
tārpaine Vieta, kur ir daudz čūsku.
čuslājs Vieta, kur mājo čūskas.
viebuli Vilkoga jeb četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia").
ūdenszalkši Zalkšu dzimtas ģints; 0,5 - 1,7 m garas čūskas; labi peld un nirst, Eirāzijā, Āfrikā, Austrālijā >60 sugu; Latvijā tikai parastais zalktis.
gludenā čūska zalkšu dzimtas suga ("Coronella austriaca"), neindīga brūngana čūska ar gludām zvīņām, Latvijā sastopama reti, aizsargājama; oldzīvdzemdētāja — mazuļi izšķiļas olu dēšanas brīdī; tie (parasti 4—8) piedzimst augusta 2. pusē
ķirmenis Zalktis; arī odze; liela čūska.
ķirmins Zalktis; arī odze; liela čūska.
ķirmulis Zalktis; arī odze; liela čūska.
serpentinīts zaļš, plankumains metamorfs iezis, kas sastāv galvenokārt no serpentīna; hrizotilazbests; čūskakmens
enterobroze Zarnu sienas perforācija vai čūlošana.
čūsku zemesmēlīte zemesmēlīšu ģints sēņu suga ("Geoglossum ophiglossoides"), čūskmēlene
mangusts Zīdītāju klases plēsēju kārtas viveru dzimtas ģints ("Herpestes"), neliels plēsīgs zīdītājs, sastopams Dienvidāzijā, Āfrikā un Eiropas dienvidrietumos, ķermeņa garums - līdz 65 cm, masa - līdz 4,5 kg, pārtiek gk. no grauzējiem un čūskām, viegli pieradināmi un bieži tiek turēti mājās, kur tie izķer čūskas, peles un žurkas.
serpentoloģija zinātne, kas pētī čūsku dzīvi un to izmantošanu medicīnas mērķiem
adatzivjveidīgie Zivju klases augstāko kaulzivju kārta ("Syngnathiformes"), 2,5-60 cm gari planktonofāgi, tropu un mērenajās joslās, jūrās, dažas sugas saldūdeņos; Latvijā adatzivs un čūskzivs.
zobins Zobina oga - četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia").
ofioloģija Zooloģijas dala, kas nodarbojas ar čūskām.
čūskveidīgie Zvīņrāpuļu apakškārta ("Ophidia syn. Serpentes"), dažāda lieluma rāpuļi ar pagarinātu ķermeni \~2700 sugu, Latvijā sastopamas 3 sugas; čūskas.
ķirzakveidīgie Zvīņrāpuļu apakškārtas no 3,5 cm līdz 3 m gari rāpuļi, 20 dzimtu (nozīmīgākās - gekonu, čūskķirzaku, iguānu, agāmu, scinku, ķirzaku, glodeņu, varami, indesķirzaku dzimta), 350 ģinšu, \~3500 sugu; Latvijā 2 dzimtas, 2 ģintis, 3 sugas.
klaburčūska Zvīņrāpuļu kārtas čūsku apakškārtas dzimta ("Crotalidae"), indīga čūska ar ādas gredzeniem ap asti, 6 ģintis, \~120 sugu.
kobra Zvīņrāpuļu kārtas čūsku apakškārtas dzimta ("Elapidae"), vidēji lielas un lielas indīgas čūskas (garums - līdz 5,5 m) ar 1-2 pāriem indeszobu, izplatītas tropos un subtropos (izņemot Eiropu), 41 ģints, \~180 sugu.
odžčūskas Zvīņrāpuļu kārtas čūsku apakškārtas dzimta, 20-150 cm garas indīgas čūskas, 10 ģinšu, \~60 sugu, Latvijā 1 suga.
mamba Zvīņrāpuļu kārtas čūsku apakškārtas kobru dzimtas ģints ("Dendroaspis"), 5 sugas, visas ļoti indīgas.
zalktis Zvīņrāpuļu kārtas čūskveidīgo apakškārtas dzimta ("Colubridae), kurā ietilpst vairākumā neindīgas čūskas, >1500 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas - gludenā čūska un zalktis.
milzu čūska žņaudzējčūska
boidae Žņaudzējčūsku dzimta.
žņaudzenes Žņaudzējčūsku dzimtas ģints, 70-90 cm garumā, pārtiek no grauzējiem un ķirzakām, dzīvo tuksnešos, pustuksnešos, stepēs.
constrictor Žņaudzējčūsku dzimtas ģints.
eunectes Žņaudzējčūsku dzimtas ģints.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa čū.

Vārdnīcu sastādījis Andrejs Spektors

LU MII Mākslīgā intelekta laboratorija, 2009–2025

Pēdējais atjauninājums: 2025. gada 20. martā

Par Tēzauru Apzīmējumi Avoti

Atbildes Autori Iestatījumi

Atvērtie dati Tēzaura API WordNet

Seko mums: