Paplašinātā meklēšana
Meklējam čūska.
Atrasts vārdos (21):
Atrasts vārdu savienojumos (7):
Atrasts skaidrojumos (165):
- Marmarinu Arikenu (Venecuēla) mitoloģijā - baismīga čūska, kas aprija pirmos cilvēkus, kurus bija radījuši no debesīm nokāpušie kultūrvaroņi.
- Micrurus fullvus arlekīna koraļļčūska.
- kukaburra Austrālijā dzīvojošs papagaiļu kārtas putns ar lielu galvu un riņķveida svītrojumu pavēderē, līdz 40 cm garš, ēd kukaiņus, rāpuļus, arī indīgās čūskas; to sauc arī par smejošo putnu, jo tā balss atgādina smieklus, ķiķināšanu, kliegšanu; dzied pirms saules lēkta un pēc saules rieta, tāpēc reizēm to sauc par aborigēnu pulksteni
- Bedavangs Bali salas iedzīvotāju kosmoloģijā bruņurupucis, ko meditējot radīja kosmosa čūska Antaboga, uz tā balstījās divas saritinājušās čūskas, zemes turētājas, un Melnais akmens, pazemes valstības vāks.
- Basuki Bali salas iedzīvotāju kosmoloģijā liela čūska, kas mīt pazemes valstības alā.
- Antaboga Bali salas mitoloģijā - čūska, kas eksistēja vēl pirms zemes un debesu radīšanas, ar meditācijas palīdzību viņa radīja bruņurupuci, kas kļuva par pasaules balstu un tālākās radīšanas pamatu.
- Aido-Hvedo Beninas fonu mitoloģijā - čūska varavīksne, kas sagriezusies gredzenā notur zemi virs ūdens, viņai sakustoties notiek zemestrīces, debesīs reizēm redzams viņas atspoguļojums (varavīksne).
- leviatāns Bībelē - jūras nezvērs (Vecajā Derībā attēlots čūskas vai krokodila veidā).
- čuslis Biezoknis; purvains krūmājs vai mežs, kur mīt čūskas.
- Psammophis lineolatus bultčūska.
- svētās čūskas būtnes, kas bieži tikušas asociētas ar dievieti māti, īpaši mīnojiskajā reliģijā; čūskas nomet ādu, tāpēc tās simbolizē nemirstību, tās asociē arī ar gudrību un dziedniecību.
- čusaks čūska.
- garais putns čūska.
- garais tārps čūska.
- stuburkāji Čūskas ar ārēji redzamām kāju atliekām, milzu čūskas.
- zuomauka čūskas nomestā āda.
- žņaudzējčūska Čūsku apakškārtas dzimta ("Boidae"), pie kuras pieder lielas un vidēji lielas čūskas ar spēcīgu, muskuļotu ķermeni, kuras medījumu nobeidz, apvijoties ap to un nožņaudzot, 21 ģints, >80 sugu.
- odze Čūsku apakškārtas dzimta ("Viperidae"), 20-150 cm garas indīgas čūskas, 10 ģinšu, 58 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- čāgāns Dažos apvidos rāpulis (čūska).
- čūskiņa Dem. --> čūska.
- Činavezi Dienvidāfrikas un Centrālafrikas tautu mitoloģijā - pirmatnējā kosmosa čūska, visa esošā māte, sadalīja pasauli ar savu vīru Nkubu ("zibeni"), viņa bija zemes un ūdens saimniece.
- Crotalus durissus Dienvidamerikas klaburčūska.
- oldzīvdzemdētājs dzīvnieks, kura mazuļi ķermenī attīstās kā olas, kas izšķiļas olu dēšanas brīdī, piemēram, gludenā čūska.
- Renenuteta Ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete - čūska, tīrumu un ievāktās ražas sargātāja.
- Meritsegera Ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete čūska, kas sargāja Tēbu nekropoli; cilvēkiem labvēlīga dieviete, taču nežēlīga pret grēciniekiem.
- Nehebkau Ēģiptiešu mitoloģijā - dievs, kas iemiesojās čūskas veidolā, kuru pielūdza kā laika, auglības un uztura dievu.
- Apops Ēģiptiešu mitoloģijā - milzīga čūska, pazemes būtne, tumsas un haosa iemiesojums, gaismas un kārtības aizstāvja, saules dieva Ra pretmets un ienaidnieks.
- Akers Ēģiptiešu mitoloģijā - zemes dievs un mirušo aizgādnis, ko parasti attēloja čūskas vai lauvas veidolā.
- Lernes hidra Ehidnas un Tīfona radīta daudzgalvu čūska grieķu mitoloģijā, ko nogalināja Hērakls, paveicot savu otro varoņdarbu.
- čūžis Eifēmisms čūskas vārdam.
- Vanta etrusku mitoloģijā - aizkapa pasaules sieviešu kārtas dēmons, nāves personifikācija, viņas pastāvīgie atribūti ir tīstoklis, lāpa, zobens, čūskas, kas apvij rokas, atslēga; dažkārt tiek identificēta ar grieķu fūrijām.
- Coronella austriaca gludenā čūska.
- Pītons Grieķu mitoloģijā - briesmīga čūska, ko radījusi zemes dieviete Gaja, to nogalināja Apollons.
- Delfins grieķu mitoloģijā - briesmonis, pūķis, pussieviete, pusčūska, kam Pītons bija nodevis glabāšanā Zevam divkaujā izgrieztās cīpslas nolicis sargāt Zevu, bet Hermejs un Pāns nozaga cīpslas un izārstēja Zevu
- Mopss grieķu mitoloģijā - lapits no Tesālijas, Ampika un nimfas Hlorīdas dēls, kas ieguvis pareģa spējas no Apollona (variants: Apollons ir viņa tēvs), piedalījies Kalidonas medībās, lapitu cīņā ar kentauriem, kā pareģis argonautu braucienā, gāja bojā no čūskas kodiena Lībijā.
- Ofelts Grieķu mitoloģijā - Nemejas karaļa Likūrga dēls, kas nomira no čūskas dzēliena laikā, kad viņa aukle Hipsipile rādīja avotu 7 varoņiem, kas bija ceļā uz Tēbām.
- ehidna grieķu mitoloģijā - pa pusei jaunava, pa pusei čūska; dzemdējusi daudz briesmoņu (Kerberu, Himeru u. c.).
- sparti grieķu mitoloģijā - spēkavīri, kas izauguši no zemes, kuru Tēbu dibinātājs Kadms apsēja ar paša nogalinātā pūķa zobiem, viņi parādījušies pasaulē pilnā apbruņojumā un uzreiz sāka cīnīties cits ar citu, kamēr palika tikai pieci: Htonijs (zemes cilvēks), Ūdejs (pazemes cilvēks, Pelors (milzis), Hiperīons (supervarenais), Ehions (cilvēks čūska).
- Kerbers Grieķu mitoloģijā - suns, Aīda sargs, briesmonis ar trim galvām un čūskas asti.
- Eiridike grieķu mitoloģijā - Trāķijas dziedoņa Orfeja sieva, kas mira no čūskas kodiena neilgi pēc kāzām.
- himera grieķu mitoloģijā - uguns spļāvējs nezvērs ar lauvas rīkli, čūskas asti un kazas vidukli.
- Teisifone Grieķu mitoloģijā - viena no erīnijām, kurai ir spārni, matos tai vijas čūskas, viņa Tartarā ar pletni sit noziedzniekus un biedē viņus ar čūskām.
- Kekrops Grieķu mitoloģijā - zemes dievība, puscilvēks, pusčūska, kuru dzemdējusi zemes dieviete Gaja, bijis pirmais valdnieks Atikā.
- Ehidna grieķu mitoloģijā – Forkija un Kēto meita, Gajas (zemes) un Ponta (jūras) mazmeita, pa pusei jaunava, pa pusei čūska; dzemdējusi daudz briesmoņu (Cerberu, Himeru u. c.).
- agatodēmons Grieķu un ēģiptiešu talismans, kurā attēlota čūska ar lauvas galvu un septiņiem vai divpadsmit starojošiem kroņiem, kas simbolizē planētas vai Zodiaka zīmes.
- Honojeta Gudinafas salā (Melanēzija) mītošo kalaunu dievība čūskas veidolā.
- nāgas Hindu mitoloģijā - dieva Dakšas meitas Kadru bērni - pusdievišķas būtnes ar čūskas rumpi un vienu vai vairākām cilvēka galvām.
- Manasa Hindu mitoloģijā - Šivas meita, dieviete - čūska, ko radījusi Šivas doma, māsa čūsku valdniekam Šešam, uz kura savītajiem riņķiem atpūšas Višnu starplaikos starp savām kosmiskajām avatārām.
- Šeša Hindu mitoloģijā - tūkstošgalvaina čūska, kas tur zemi un ir dieva Višnu guļvieta tad, kad viņš pasaules radīšanas starplaikos atpūšas okeānā.
- onniots Huronu (ASV un Kanādas robežapgabali) mitoloģijā - mītiska milzu čūska ar vienu ragu, ar kuru tā klintīs izcirta lielas alas.
- iešņapt Iecirst, iekost (piemēram, par čūskas kodienu).
- dzelonis Indes zobs (čūskai).
- laheze Indīga (nāvīga) čūska Dienvidamerikā.
- nuocierss indīga čūska.
- jodene Indīga čūska.
- vīpera Indīga čūska.
- Kālija Indīga daudzgalvu čūska, kas apmetās svētajā Jamunas upē Indijā, bet jauneklis Krišna to uzvarēja, dejojot uz tās galvām un iedzenot to okeānā kopā ar visām citām čūskām.
- bušmāsters Indīga Dienvidamerikas čūska.
- briļļučūska Indijas kobra ("Naja naja"), briļļu čūska.
- Naja naja Indijas kobra jeb briļļučūska.
- Atotarho Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - dievs, kas simbolizē stihiskos dabas spēkus; cilvēkēdājs un burvis, kuram mati bija kā čūskas.
- žņaudzējčūska Īstā žņaudzējčūska - šīs dzimtas apakšdzimta ("Boinae").
- čūskāda Izstrādāta čūskas āda.
- čusnēns Jauna čūska.
- Crotalus horridus joslainā klaburčūska.
- hydrophidae Jūrasčūskas.
- paodze Kāda senāk zināma čūska ("Coluber viperinus").
- dzelzčūska Kaparčūska.
- karaliskā milzu čūska karaļčūska; boa.
- Kireins Kireins Kroins - skotu zemākā līmeņa mitoloģijā - milzīga ūdensčūska, vislielākais radījums pasaulē.
- krotalotoksīns Klaburčūskas inde.
- crotalidae Klaburčūskas.
- vairogpurne Klaburčūsku dzimtas indīga čūska, kam galvas sānos ir vairodziņi.
- asala Klinšu jeb hieroglifu čūskas vietējais nosaukums, milzu čūsku dzimtas pitonu apakšdzimtas suga ar tīklotu zīmējumu, 4-5 m gara, sastopama tropu Āfrikā.
- najas kobru dzimtas ļoti indīgu čūsku ģints ("Naja"); šīs ģints čūskas.
- ofiti Kopapzīmējums gnosticisma virzienam, kas ierāda čūskai centrālo vietu savos kosmoloģiskos un soteroloģiskos mītos, uzskatot to par augstākā dieva ieroci un patiesās atziņas nesēju.
- leptomicrurus Koraļļčūskas (viena no 3 ģintīm).
- micruroides Koraļļčūskas (viena no 3 ģintīm).
- micrurus Koraļļčūskas (viena no 3 ģintīm).
- koronji Korejiešu mitoloģijā - liela čūska, kas mājā atnes bagātību un ilgu mūžu.
- Imugi Korejiešu mitoloģijā - milzīga jūras čūska, kas, nogulējusi ilgus gadus ūdenī, var kļūt par pūķi un, ieguvusi laimīgo pērli, pacelties debesīs.
- Mīnija Kosmiskā čūska Ziemeļāfrikas iedzīvotāju mitoloģijā, tās ķermenis bijis sadalīts septiņās daļās, ko dievs izmantojis, lai izveidotu pasauli un visu dzīvo.
- kūlainis Kūlas iedzīvotājs, čūskas epitets.
- Meluzīne Ķeltu (vēst. Rietumeiropa, Dienvideiropa) mitoloģijā - brīnišķīgā feja - čūska.
- Vej-Šē Ķīniešu mitoloģijā - divgalvaina čūska, kas dzīvoja Dzjuišaņa kalnā.
- Gunguns ķīniešu mitoloģijā - ūdens dievs, pēc dažiem mītiem, labdabīgā uguns dieva un Visuma valdnieka Džužuna dēls, kuru attēloja kā būtni ar čūskas ķermeni, cilvēka seju un sarkaniem matiem.
- smecere ķirzakas vai čūskas mēle, ko iedomājas par dzeloni.
- Jurlungura Liela čūska Arnemlendā (Austrālijas ziemeļi) mītošo jolngu pasaules radīšanas mītā, kas parādās kā varavīksne.
- ehidna liela indīga čūska Austrālijā un Jaungvinejā.
- anakonda Liela žņaudzējčūsku dzimtas čūska ("Eunectes murinus"), sastopama Dienvidamerikā tropu joslā (garums 5-6 m).
- aitvari Lietuviešu mitoloģijā - gari, kas spēj parādīties pūķa, ugunīgas čūskas, melnas vārnas, kaķa vai spoka izskatā.
- Luedži Lundu (Āfrika, Angolas ziemeļaustrumi un Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidrietumi) leģendārā valdniece, pirmatnējās čūskas Činavezi pēcnācēja un varoņa Čibindas Ilungas sieva.
- čūskvārdi Maģiski vārdi, ar kuriem (pēc ticējumiem) var izārstēt čūskas kodumu.
- asons Maģisks grabulis, vudū kulta priestera varas simbols; to izgatavo no izdobta ķirbja (kalebasa) un izgrezno ar čūskas mugurkaula skriemeļiem un mākslīgām pērlēm, veidojot dažādus zīmējumus.
- kaducejs Medicīnas simbols, ko attēlo kā Asklēpija zizli, ap kuru apvijusies čūska (gudrības simbols).
- karaļčūska Milzu žņaudzējčūska (galvenokārt Gvajānā, Brazīlijā); boa.
- pitons Milzu žņaudzējčūska ar garu rudu, brūnganu vai plankumainu ķermeni.
- nāvcirksne Nāvīga (indīga) čūska, odze.
- krototoksīns Neirotoksīns klaburčūskas "Crotalus terrificus" indē.
- tārpēns Neliela čūska.
- zomauka Nomauka - čūskas āda, ko tā nomet.
- zomauska Nomauka - čūskas āda, ko tā nomet.
- novalks Nomesta (čūskas) āda, nometeklis.
- novalka Nomesta (čūskas) āda.
- žoma Nomesta čūskas āda; žauma.
- kūla Nomesta čūskas āda.
- kūlis Nomesta čūskas āda.
- kūlīte Nomesta čūskas āda.
- nomatekls Nomesta čūskas āda.
- nometakls Nomesta čūskas āda.
- nometekls Nomesta čūskas āda.
- zamauka Nomesta čūskas āda.
- zāmauka Nomesta čūskas āda.
- žauma Nomesta čūskas āda.
- ofi- Norāda uz čūsku, uz čūskai līdzīgu veidojumu.
- ofio- Norāda uz čūsku, uz čūskai līdzīgu veidojumu.
- nomaukša Novilkta āda, piem., čūskai novelkoties; nomauka (1).
- nomauks Novilkta āda, piem., čūskai novelkoties; nomauka.
- nomuka Novilkta āda, piem., čūskai novelkoties; nomauka.
- nomauka Novilkta āda, piem., čūskai novelkoties.
- brauna Novilkušās čūskas āda.
- brauņas Novilkušās čūskas āda.
- viperidae Odžu dzimta jeb odžčūskas.
- gjurza Odžu dzimtas suga, līdz 1,6 m gara čūska, ļoti indīga, sastopama Ziemeļāfrikā, Āzijas dienvidrietumu daļā.
- čūskegle Parastā egle ar īpatnēji izlocītiem un nedaudz zarotiem dzinumiem, kas atgādina čūskas.
- boa Parastā žņaudzējčūska ("Constrictor constrictor syn. Boa constrictor"), žņaudzējčūsku dzimtas suga, mīt Centrālamerikas un Dienvidamerikas tropiskajos mežos, līdz 4 m garš rāpulis.
- čūsku ķēniņš pēc tautas ticējumiem - čūska baltā krāsā vai arī ar kroni galvā, tiek uzskatīts, ka viņš ir čūsku valdnieks un ka viņam pieder akmens, kas dara brīnumus.
- serafs Pirmatnējā nozīmē čūska vai čūskas veida dēmons.
- lepidozauri Rāpuļu dzīvnieku apakšklase, kur pieder ķirzakas, čūskas.
- zvīņrāpulis rāpuļu klases kārta ("Squamata"), kurā ietilpst, piemēram, hameleoni, ķirzakas, čūskas.
- jūrasčūska Rāpuļu klases zvīņrāpuļu kārtas čūskveidīgo apakškārtas dzimta ("Hydrophidae"), 0,5-2,7 m garas čūskas, kas dzīvo ūdenī; indīgas, Klusā un Indijas okeāna tropiskajā joslā, 16 ģintis, 48 sugas, no tām 12 sugas pa reizei iznāk krastā.
- rudodze Rudā odze, t. s. kapara čūska.
- kaparčūska Sarkanbrūna glodene, arī čūska.
- Lāokoonts Sengrieķu mitoloģijā - Poseidona priesteris Trojā, kas brīdināja trojiešus no grieķu atstātā koka zirga; kad Lāokoonts kopā ar saviem diviem dēliem jūras krastā ziedoja Poseidonam, no jūras iznira divas milzu čūskas un viņus nožņaudza.
- Ananta Senindiešu mitoloģijā - teiksmaina būtne, viens no septiņiem pasaules balstītājiem, tā ir savijusies milzu čūska, uz kuras dievs Višnu kosmiskajos ūdeņos atpūšas no kosmiskajām emanācijām, visu čūsku pirmsākums.
- kemānče Sens arābu stīgu instruments ar mazu rezonanses ķermeni (kokosrieksta čaumala, pārstiepta ar čūskas ādu) un garu kaklu, 1-3 stīgas.
- urobors Sens simbols - pūķis vai čūska, kas satvērusi savu asti; simbolizē cikliskumu, mūžīgo atgriešanos.
- žokļkauls Sitaminstruments ar nenoteiktu skaņas augstumu un klaburčūskas astes tarkšķēšanai līdzīgu kokaini grabošu skaņu (pirmveidā dzīvnieka žokļkauls ar zobiem, ko strīķē ar kociņu).
- Angerbode Skandināvu mitoloģijā - milze, nelaimes vēstnese, Hēlas, Midgara čūskas un vilka Fenrira māte.
- Jormunganda Skandināvu mitoloģijā - pasaules čūska, ko ļaunajam Lokijam dzemdējusi milze Angerbode.
- Lāokoons Slavena antīku tēlu grupa, kas rāda Apollona priestera Lāokoona nāvi Trojā, kur viņu līdz ar divi dēliem nožņaudza čūskas par to, ka tas sadurstīja koka zirgu, kura dēļ Troja aizgāja bojā.
- koraļļčūskas spilgti krāsainas kobru dzimtas čūskas; gk. Centrālamerikā un Dienvidamerikā.
- zalktis Šīs dzimtas suga ("Natrix natrix"), neindīga čūska ar apaļu galvu, tumši pelēcīgu vai melnu muguru un dzeltenīgi oranžiem, retāk baltiem plankumiem galvas sānos.
- odze Šīs dzimtas suga ("Vipera berus") - parastā odze, indīga čūska ar trīsstūrveida galvu un tumšu, lauzītu svītru uz muguras.
- zaļā mamba šīs ģints suga ("Dendroapsis viridis"), līdz 2 m gara indīga čūska, kas gk. dzīvo kokos, izplatīta Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras.
- efa Šīs ģints suga ("Echis carinatus"), līdz 75 cm gara čūska brūnganpelēkā vai smilšu krāsā, indīga, dzīvdzemdētāja, dzīvo smilšainās vietās Āfrikā, Āzijā.
- urikotēlisks Tāds, kas attiecas uz dzīvnieka organismu, kura slāpekļmaiņas galaprodukts ir gk. urīnskābe (putni, čūskas, ķirzakas).
- bazilisks Teiksmains nezvērs ar gaiļa galvu, krupja ķermeni un čūskas asti; tas spēj nonāvēt ar skatienu un elpu.
- ularsava Tīklotā čūska - milzu čūsku dzimtas pitonu apakšdzimtas suga ar tīkloti saistītiem plankumiem, var sasniegt līdz pat 10 m garumā, sastopama gk. Malakas pussalā un Malajas arhipelāgā.
- rudais Tumškrāsaina, indīga čūska.
- gnībeklis Vienā galā iešķelta nūja, piemēram, vēžu ķeršanai vai čūskas saņemšanai spīlē, kā arī labības kūļu pasniegšanai uz vezuma.
- čuslājs Vieta, kur mājo čūskas.
- ūdenszalkši Zalkšu dzimtas ģints; 0,5 - 1,7 m garas čūskas; labi peld un nirst, Eirāzijā, Āfrikā, Austrālijā >60 sugu; Latvijā tikai parastais zalktis.
- gludenā čūska zalkšu dzimtas suga ("Coronella austriaca"), neindīga brūngana čūska ar gludām zvīņām, Latvijā sastopama reti, aizsargājama; oldzīvdzemdētāja — mazuļi izšķiļas olu dēšanas brīdī; tie (parasti 4—8) piedzimst augusta 2. pusē.
- ķirmenis Zalktis; arī odze; liela čūska.
- ķirmins Zalktis; arī odze; liela čūska.
- ķirmulis Zalktis; arī odze; liela čūska.
- serpentinīts zaļš, plankumains metamorfs iezis, kas sastāv galvenokārt no serpentīna; hrizotilazbests; čūskakmens.
- mangusts Zīdītāju klases plēsēju kārtas viveru dzimtas ģints ("Herpestes"), neliels plēsīgs zīdītājs, sastopams Dienvidāzijā, Āfrikā un Eiropas dienvidrietumos, ķermeņa garums - līdz 65 cm, masa - līdz 4,5 kg, pārtiek gk. no grauzējiem un čūskām, viegli pieradināmi un bieži tiek turēti mājās, kur tie izķer čūskas, peles un žurkas.
- čūskveidīgie Zvīņrāpuļu apakškārta ("Ophidia syn. Serpentes"), dažāda lieluma rāpuļi ar pagarinātu ķermeni \~2700 sugu, Latvijā sastopamas 3 sugas; čūskas.
- klaburčūska Zvīņrāpuļu kārtas čūsku apakškārtas dzimta ("Crotalidae"), indīga čūska ar ādas gredzeniem ap asti, 6 ģintis, \~120 sugu.
- kobra Zvīņrāpuļu kārtas čūsku apakškārtas dzimta ("Elapidae"), vidēji lielas un lielas indīgas čūskas (garums - līdz 5,5 m) ar 1-2 pāriem indeszobu, izplatītas tropos un subtropos (izņemot Eiropu), 41 ģints, \~180 sugu.
- odžčūskas Zvīņrāpuļu kārtas čūsku apakškārtas dzimta, 20-150 cm garas indīgas čūskas, 10 ģinšu, \~60 sugu, Latvijā 1 suga.
- zalktis Zvīņrāpuļu kārtas čūskveidīgo apakškārtas dzimta ("Colubridae), kurā ietilpst vairākumā neindīgas čūskas, >1500 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas - gludenā čūska un zalktis.
- milzu čūska žņaudzējčūska.
čūska citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV