Paplašinātā meklēšana
Meklējam ķest.
Atrasts vārdos (50):
- ķest:1
- ķeste:1
- šķest:1
- ķestes:1
- ķestīt:1
- atķest:1
- ieķest:1
- izķest:1
- paķest:1
- saķest:1
- šķesta:1
- šķeste:1
- šķests:1
- šķests:2
- ķesties:1
- ķestuve:1
- aizķest:1
- šķestra:1
- šķestrs:4
- šķestrs:3
- šķestrs:2
- šķestrs:1
- ķesteris:1
- ķesturis:1
- ķestuvis:1
- orķestrs:1
- Šķesteri:1
- šķesties:1
- apķesties:1
- ieķesties:1
- orķestrēt:1
- orķestris:1
- saķesties:1
- šķestaine:1
- šķesteres:1
- šķesteris:1
- Šķesteris:1
- orķestrāls:1
- pašķesties:1
- šķestrains:1
- ķesternieki:1
- orķestrants:1
- orķestrions:1
- šķesterains:1
- orķestrācija:1
- Šķesterupīte:1
- bandorķestris:1
- kamerorķestris:1
- ķesterciemnieki:1
- acetetiķesteris:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (120):
- bandžo Afroamerikāņu strinkšķināmais stīgu instruments, ko plaši izmanto džeza orķestros.
- paraskēnijs Antīko teātru iekārtā eja no orķestra tieši uz skatuvi.
- salubrins Antiseptisks līdzeklis pret kukaiņu kodumiem, etiķestera, etiķskābes un alkohola maisījums.
- hiposkēnijs Apakšskatuve, seno grieķu teātros nodalījums starp orķestri un skatuves priekšsienu, kas atbilst moderno teātru orķestra padziļinājumam.
- ķūģis Ar grābekli gareniski sapresēts siena klēpis, kas paredzēts novietošanai uz nesamajiem kokiem - ķestēm.
- panharmonikons Ar taustiem spēlējams instruments, kas sevī savieno vai veselu orķestri, Vīnē 1800. g. izgudrots.
- izobutilalkohols Atrodams sīveļļā (15-23%), iegūst arī sintētiski, lieto laku rūpniecībā kā piemaisījumu šķīdinātājiem, bet tā etiķesteri izmanto augļu smaržu pagatavošanai un spridzināmās kokvilnas šķīdināšanai.
- diriģēšana Atskaņotājmākslas veids, mūziķu kolektīva (orķestra, kora, ansambļa, operas vai baleta trupas) vadīšana skaņdarba iestudēšanas un publiskas atskaņošanas procesā.
- sakristans Baznīcas lietu (baznīcas rīku) pārzinis, ķesteris.
- divisi Dalīti, orķestra mūzikā stīgu instrumentu partijās to vietu apzīmējums, kur atskaņotājiem jāsadalās 2 vai vairākās grupās, lai katra spēlētu savu balsi.
- viesdiriģents Diriģents, kas ieradies no citurienes un diriģē citā vietā, citu māksliniecisko vienību (piemēram, orķestri, kori).
- serenāde Divertismenta, noktirnes vai svītas žanram tuvs skaņdarbs instrumentālam ansamblim vai mazam orķestrim.
- simfodžezs Džeza mūzika, kas iecerēta atskaņošanai lielā mūziķu kolektīvā, kurā apvienoti simfoniskā un džeza orķestra instrumenti.
- diksilends Džeza mūzikas stils, kas radies 20. gs. sākumā ASV dienvidu štatos; polifonisks, improvizatorisks spēles veids, vienkāršs ritms; noteikts orķestra instrumentālais sastāvs.
- džezbends Džeza orķestris.
- labiālbalsis Flautu skanējums orķestrī.
- simfoniskā poēma garāks, parasti viendaļīgs muzikāls sacerējums orķestrim diezgan brīvā formā; bieži tiek atveidota, piem., kāda balāde vai cits literārs darbs; tipiska vēlā romantisma laikmetam.
- Dzērbe Gaujas kreisā krasta pieteka (ietek Taurenes ezerā, kuram cauri tek Gauja), Cēsu novada Dzērbenes pagastā, garums - 16 km, iztek no Juvera ezera; Dzērve; Dzērvupīte; Juvera upīte; Juveris; Skraustupīte; Šķesterupīte (posmā starp Taurenes un Šķestera ezeru); Vicupe (starp Šķestera un Kapsētas ezeru).
- instrumentēt Iekārtot (skaņdarbu) instrumentālam sastāvam (piemēram, orķestrim, kameransamblim).
- orķestrēt Iekārtot (skaņdarbu) orķestrim; instrumentēt (1).
- gamelāns Indonēzijā - nacionālās mūzikas orķestris, kurā ir gk. sitamie instrumenti.
- kadence Instrumenta solo epizode (skaņdarbā instrumentam ar orķestri, parasti fantāzija par skaņdarba galvenajām tēmām).
- čellkoncerts Instrumentāls koncerts čellam un orķestrim.
- aranžija Kāda skaņdarba (bieži atvieglināta, vienkāršāka, bet citkārt arī komplicētāka, bagātinoša) piemērošana citam atskaņotājsastāvam - gan solopriekšnesuma pārkārtojums orķestrim, gan arī otrādi - orķestra darba pārlikums ansamblim vai solistam; aranžējums; pārlikums.
- trūbnieks Kāds, kas (orķestrī) spēlē kādu pūšamo instrumentu.
- kapella Kapela 1(1) - orķestris (neliels).
- kapele Kapela 1(1), neliels orķestris.
- tamburmažors Karavīru orķestra diriģents, kā arī zizlis, ar ko viņš diriģē.
- kobla Katalāniešu deju orķestris (sevišķi dejai "sardana"), kas sastāv no 5-6 misiņa pūšamiem instrumentiem, tamburīna un kontrabasa.
- concerto grosso kompozīcija vairākiem solo instrumentiem un orķestrim.
- oratorija Koncertizpildījumam paredzēts lielas formas skaņdarbs ar dramatisku sižetu korim, solistiem (vokālistiem) un simfoniskajam orķestrim.
- flautkoncerts Koncerts flautai un orķestrim.
- klavierkoncerts Koncerts klavierēm un orķestrim.
- mežragkoncerts Koncerts mežragam un orķestrim.
- vijolkoncerts Koncerts vijolei un simfoniskajam vai kamerorķestrim.
- štesteris Ķesteris; šķesteris.
- LNSO Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris.
- bigbends Liela sastāva džeza orķestris (13-20 mūziķu).
- bunčuks Lielajos kara orķestros - sitamais mūzikas instruments, kas rotāts ar zirga asti.
- bass Lielākais (ovālas formas) metāla pūšamais instruments (pūtēju orķestros).
- pasija Lielas formas skaņdarbs, kurā ir izmantots evaņģēlija teksts par Kristus ciešanām un nāvi un kurš ir rakstīts solistiem, korim (parasti) ar orķestri.
- orķestra loža loža virs orķestra telpas sānu daļas (parasti muzikālā teātrī).
- simfonisms Māksliniecisks princips, kura pamatā ir filozofiski vispārināts īstenības atspoguļojums mūzikā; komponista prasme mērķtiecīgi izmantot simfoniskā orķestra izteiksmes līdzekļus, rakstot attiecīgā žanra mūziku.
- baritons Metāla pūšamais instruments (pūtēju orķestros).
- simfoniskā mūzika mūzika, kas ir iecerēta simfoniskā orķestra atskaņojumam.
- oratorijs Muzikāla drāma, kuras saturs ņemts no svētajiem rakstiem, bet vēlāk no pasaulīgās dzīves; oratorija pamats ir koris, bet bez tā piedalās arī orķestris un solisti; oratorija.
- opera Muzikāli dramatisks sacerējums, kurā skatuviskā darbība noris dziedot orķestra pavadījumā.
- simfoniskais žanrs mūzikas žanrs, kas ietver skaņdarbus, kuri ir iecerēti simfoniskā orķestra atskaņojumam.
- orķestrants Mūziķis, kas spēlē orķestrī.
- sietiņi Naturālās nodevas luteriešu draudzes mācītājam no 16. gs. līdz 20. gs. sākumam; dažkārt maksāja arī draudzes skolotājam un ķesterim.
- poēma Neliels lirisks vai liriski vēstījošs skaņdarbs kādam instrumentam; lielas formas, parasti programmatisks, viendaļīgs skaņdarbs orķestrim vai solo instrumentam ar orķestri; vokāls vai vokāli simfonisks skaņdarbs.
- lauku kapela neliels orķestris, kura sastāvā ietilpst galvenokārt tautas mūzikas instrumenti
- cappella Neliels orķestris.
- direkcions nelielu skaņdarbu (maršu, valšu u. c.) saīsināta partitūra, domāta pūtēju orķestra izpildījumam.
- banda Nosaukums metāla pūšamo un sitamo instrumentu ansamblim, kas ietilpst orķestrī kā patstāvīga vienība.
- kapelmeistars orķestra (parasti kapelas, teātra orķestra, pūtēju orķestra) vadītājs, diriģents; senāk arī kora vadītājs un diriģents.
- partičella Orķestra kompozīcijas skice uz 2-3 vai vairāk nošu sistēmām, gk. iedalot pa sistēmai stīgu, pūšamiem u. c. instrumentiem.
- uvertīra Orķestra skaņdarbs - ievads operai, baletam, operetei, oratorijai, kantātei, svītai, drāmai u. tml.
- diriģents Orķestrim vai korim rakstīta skaņdarba, muzikāli dramatiska sacerējuma muzikālais iestudētājs un atskaņojuma vadītājs.
- kapela Orķestris (parasti neliels).
- kamerorķestris Orķestris ar nelielu izpildītāju sastāvu, kurā katrs instruments ir individualizēts.
- simfoniskais orķestris orķestris, kas sastāv no stīgu, pūšamo un sitamo instrumentu grupām.
- pūtēju orķestris orķestris, kura dalībnieki spēlē pūšamos instrumentus.
- stīgu orķestris orķestris, kura dalībnieki spēlē stīgu instrumentus.
- ragu orķestris Orķestris, kurā katrs dalībnieks spēlēja kāda paveida ragu, no kā varēja iegūt tikai vienu toni.
- banga Orķestris.
- orķestrs Orķestris.
- estrāde Paaugstinājums, kur uzstājas koris, orķestris, atsevišķi mākslinieki, oratori u. tml.
- orķestris Padziļinājums, arī nožogojums (skatuves priekšā), kur novietojas šāds ansamblis; orķestra telpa.
- direkcijs Papildu līnijkopa virs orķestra partijas, kurā ieraksta galvenās citu partiju melodiskās balsis ar norādēm par katra instrumenta iestāšanos.
- direkcions Papildu nošu līnijkopa orķestra instrumenta partijā; tajā ierakstīts citu orķestra instrumentu partiju galvenais melodiskais materiāls.
- bandorķestris Parasti metāla pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu ansamblis, kas papildina pamatorķestri un tiek izdalīts no tā sastāva kā patstāvīga vienība.
- instrumentēt Pārveidot (vienam instrumentam, parasti klavierēm, rakstītu skaņdarbu) instrumentālam sastāvam (piemēram, orķestrim, kameransamblim).
- orķestrēt Pārveidot (vienam instrumentam, parasti klavierēm, rakstītu skaņdarbu) orķestrim; instrumentēt (2).
- uvertīra Patstāvīgs programmatisks koncertskaņdarbs sonātes formā orķestrim.
- ripieno Pilns; norādījums, ka attiecīgais skaņdarba posms jāizpilda visam orķestra sastāvam.
- koncertmeistars Pirmais vijolnieks (solists) simfoniskajā orķestrī.
- tenors Pūtēju orķestra īpašas grupas instruments ar samērā augstu diapazonu.
- ragu orķestris pūtēju orķestris.
- pūt. Pūtēju- (orķestra veida apzīmējums).
- rēkt Radīt skaļas skaņas (par mūzikas instrumentiem, orķestri).
- simfonizēt Radot (skaņdarbu), pastiprināti iekļaut (tajā) simfoniskajam orķestrim raksturīgos izteiksmes līdzekļus, izteiksmes iespējas.
- Škesteri Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Šķesteri" nosaukuma variants.
- REO Rīgas estrādes orķestris.
- orķestrāls Saistīts ar orķestri, tam raksturīgs.
- dūkas Sens ide tautu pūšams instruments, ko vēl tagad lieto skotu un Balkānu tautu kara orķestrī, īru zemnieki, bet Latvijā suiti; somu (soma) dūdas.
- šķindekļi Simfoniskā un pūtēju orķestra sitamais instruments.
- kolorīts Skanējuma nokrāsa (skaņdarbam, mūzikas instrumentam, orķestrim, dziedātāja balsij, korim).
- instrumentācija Skaņdarba iekārtojums instrumentālam sastāvam (piemēram, orķestrim, kameransamblim).
- orķestrācija Skaņdarba iekārtojums orķestrim; instrumentācija (1).
- koncertīno Skaņdarbs solistam un orķestrim, līdzīgs koncertam, bet vienkāršāks un mazāk apjomīgs.
- simfonija skaņdarbs sonātes cikla formā (parasti četrās daļās) simfoniskajam orķestrim.
- proscēnijs Skatuves priekšdaļa starp priekškaru (portālu) un orķestra telpu vai skatītāju zāli.
- Skolas Skolas upīte - ūdenstece Cēsu novada Dzērbenes pagastā, ietek Šķestera ezerā.
- koncertīno Solistu grupa orķestra koncertā.
- nospēlēt Spēlēt (visu laikposmu) un pabeigt spēlēt (piemēram, orķestrī).
- SPO Studentu pūtēju orķestris.
- kantāte Svinīgs, arī liriski episks skaņdarbs solistiem, korim un orķestrim vai korim un orķestrim.
- simfodžezs Šādas mūzikas atskaņotāju orķestris.
- šests Šķesta, rīkste, kārts; šesta.
- šesta Šķesta, rīkste, kārts.
- Šķeteru ezers Šķesteris, ezers Dzērbenes pagastā.
- Tupiņezers Šķesteris, ezers Dzērbenes pagastā.
- Šķeteru Šķeteru ezers - Šķesteris, ezers Dzērbenes pagastā, platība - 6,3 ha.
- orķestrāls Tāds, kam ir spēcīgs, varens, simfoniskajam orķestrim līdzīgs skanējums.
- šķetēt Trokšņot, trakot, lamāt; šķest.
- kornets Trompetei līdzīgs mūzikas instruments, lietoja gk. kara orķestros, jo tas vieglāk spēlējams nekā trompete; kornete.
- tenorrags Tubas veida pūšams misiņa mūzikas instruments (ar ventiļu mehānismu), bieži izmanto militārajos orķestros.
- koncertmeistars Vadošais (kādas instrumentu grupas) mūziķis simfoniskajā orķestrī.
- pirazoloni Vairākās tautomerās formās sastopami savienojumi, ko iegūst kondensējot acētetiķesteri ar arilhidrazīniem.
- VSO Valsts simfoniskais orķestris.
- džezs Vieglā mūzika (īpašam orķestrim), kam raksturīga improvizācija, specifiski sinkopēti ritmi.
- džezs Vieglās mūzikas orķestris, kura pamatsastāvā ietilpst īpaši pūšamie un sitamie instrumenti.
- instrumentācija Vienam instrumentam (parasti klavierēm) rakstīta skaņdarba pārveidošana instrumentālam sastāvam (piemēram, orķestrim, kameransamblim).
- orķestrācija Vienam instrumentam (parasti klavierēm) rakstīta skaņdarba pārveidošana orķestrim; instrumentācija (2).
- koncertskaņdarbs Viendaļīgs koncerts solistam un orķestrim.
- vijoļkoncerts Viens no simfoniskās mūzikas žanriem; koncerts vijolei un orķestrim.
- koncerts virtuozs, liela apjoma (visbiežāk trīsdaļīgs) skaņdarbs vienam vai vairākiem solistiem ar orķestri vai bez tā, arī tikai orķestrim.
- tutti Visi; viss orķestris vai koris.
- ārija Vokāls skaņdarbs (ar lirisku vai dramatisku saturu), kas rakstīts solistam ar orķestra pavadījumu (parasti operas, oratorijas, kantātes sastāvdaļa).
ķest citās vārdnīcās:
MEV