Paplašinātā meklēšana
Meklējam ķip.
Atrasts vārdos (83):
- ķip:1
- ķipa:1
- ķipa:2
- ķipa:3
- ķipe:1
- ķipt:1
- ķipis:1
- Šķipi:1
- ķipars:1
- ķipiņa:1
- ķipurs:1
- apķipt:1
- šķipēt:1
- šķipis:1
- ķipelis:1
- ķipināt:1
- ķipītis:1
- ķiplaks:1
- ķiploki:1
- ķiploks:1
- ķipluks:1
- ķipsnas:1
- aizķipt:1
- šķipata:1
- šķipele:1
- šķipsna:1
- šķipsns:1
- šķipsta:1
- šķipste:1
- šķipsts:1
- ķipariņš:1
- ķipāties:1
- ķipzobis:1
- izšķipes:1
- izšķipēt:1
- nošķipēt:1
- sašķipas:1
- sašķipēt:1
- šķipasts:1
- šķipelēt:1
- šķiperis:1
- šķipieši:1
- šķiposts:1
- šķipsnis:1
- šķipstēt:1
- šķipšķis:1
- ķiparieši:1
- ķiplocene:1
- ķiplociņš:1
- ķiplokots:1
- ķiprēgels:1
- ķiprietes:1
- ķipurains:1
- pienķipis:1
- šķipatiņa:1
- šķipsnene:1
- šķipsniņa:1
- šķipsnīte:1
- vējķipars:1
- ķiparāties:1
- ķiparnieks:1
- ķipatnieki:1
- ķiplokains:1
- ķiploksēne:1
- ķiplokzāle:1
- ķipurnieki:1
- apšķipelēt:1
- atšķipelēt:1
- iešķipelēt:1
- izšķipelēt:1
- noķipāties:1
- nošķipelēt:1
- pašķipelēt:1
- sašķipelēt:1
- šķipirkšķa:1
- šķipostiņš:1
- šķipsnains:1
- šķipstelis:1
- uzšķipelēt:1
- pāršķipelēt:1
- piešķipelēt:1
- šķipirkstis:1
- izšķipelēties:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (205):
- allicīns Aktīva viela, kas atrodas ķiplokos un citos sīpolaugos.
- alicīns Antibakteriāla viela, ko iegūst no īpašas sugas ķiploka vai sintētiski.
- izfilēt Ar speciālām šķērēm izgriezt (matus šķipsnās).
- ķiplokzāle Ārstniecības ķiplocene ("Allaria petiolata").
- Alliaria petiolata ārstniecības ķiplocene.
- harčo Asa liellopu vai aitas gaļas zupa ar rīsiem, skābām plūmēm, sīpoliem un ķiplokiem.
- tzaziki mērce atspirdzinoša mērce, kas gatavota uz jogurta bāzes ar ķiplokiem, svaigiem gurķiem un piparmētrām.
- atšķupelēt Atšķipelēt.
- garšaugi Augi, kas satur aromātiskas un garšas ziņā asas vielas (piemēram, selerijas, pētersīļi, mārrutki, ķiploki, dilles) un ko pievieno ēdieniem garšas uzlabošanai.
- vairsīpoli Augu veģetatīvās vairošanās orgāni - sīkie bumbuļsīpoli gladiolām, frēzijām, krokusiem; pumpursīpoli liliju lapu padusēs; sīpoli ķiploku centrālā loka galā.
- gaspačo Aukstā zupa no andalūziešu virtuves Spānijā; sastāvdaļas: svaigi tomāti, paprika, sīpoli, selerijas, gurķi, ķiploki, olīveļļa, etiķis, citrona sula, grauzdiņi, arī ola.
- bruščeta Brušeta - grauzdēta baltmaize ar tomātiem un ķiplokiem.
- ķutkults Bundulis, spainītis, ķipis.
- velties Būt tādam, kurā veidojas šķipsnas, sprogas u. tml. (par apmatojumu, apspalvojumu).
- šķipis cūku ķipis.
- čipsnis Čipirksnis, šķipsna.
- ķipariņš Dem. --> ķipars.
- ķipelis Dem. --> ķipis.
- ķipītis Dem. --> ķipis.
- ķiplociņš Dem. --> ķiploks.
- šķipsniņa Dem. --> šķipsna.
- alliārija Divdīgļlapju augs krustziežu dzimtā, baltiem ziediem, stipru ķiploka smaku; aug ēnainos lapu mežos.
- šķipšķis Druska, šķipsna, daļiņa no kāda lielāka veseluma.
- šķiriens dzijas šķetere, šķipsna.
- Iļdzeits Ezers Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas pagastā pie Šķipiem, platība - 12,8 ha, lokveida, garums - \~1,2 km, lielākais platums - \~0,2 km, lielākais dziļums - 4 m; Ildzis; Ildzas ezers; Ilza ezers.
- peisāki garas matu šķipsnas kā tipiska ebreju frizūra.
- brušeta Grauzdēta baltmaize ar tomātiem un ķiplokiem; brusketa.
- brusketa Grauzdēta maize (parasti baltmaize) ar tomātiem, ķiplokiem un olīveļlu.
- tzaziki Grieķu virtuves garšvielu maisījums, kura sastāvā ietilpst maltu ķiploku pulveris, melnie pipari, saberzta paprika un jūras sāls.
- krostīni Grilētas, ar ķiploku ierīvētas itāļu minimaizītes, kas viegli apslacītas ar olīveļlu un pārklātas ar garšvielām, dārzeņiem u. tml.
- sudžuks Gruzīnu ēdiens - saulē kaltētas liellopu gaļas ruletes, basturmas, maigāka variācija, kuras apvalciņš gatvots no ķiplokiem.
- iespeķot Ielikt, iespiest speķa, arī sīpolu, ķiploku, burkānu gabaliņus īpaši iegrieztās vietās (cepamā, sautējamā gaļas gabalā).
- iprīts Indīga viela - smags, parasti tumšbrūns, eļļains šķidrums, kas ož pēc ķiplokiem vai sinepēm.
- pesto Itālijā populāra mērce, Ligūrijas virtuves ēdiens; galvenās sastāvdaļas: svaigs baziliks, cietais siers, valrieksti vai ciedru rieksti, ķiploki, olīveļļa; pasniedz ar spageti vai minestroni.
- asafētida Izkaltusi sula (sveķaina viela) ar sīvu ķiploku smaku; to iegūst no Vidusāzijā augoša daudzgadīga čemurziežu dzimtas auga.
- izšķipēt Izrakt; izšķipelēt.
- pinka Izspūrusi, samudžinājusies apmatojuma, apspalvojuma šķipsna (dzīvniekiem).
- pinka Izspūrusi, samudžinājusies, arī nesakopta (matu, bārdas) šķipsna.
- izšķipes Izšķipelētais.
- caciki Jogurts ar ķiplokiem un marinēta gurķa gabaliņiem.
- tuņķans Kaut kas šķipsnās savēlies.
- šķipieši Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Šķipi" iedzīvotāji.
- Škipi Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Šķipi" nosaukums latgaliski.
- Škipurusola Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lieli Šķipuri" nosaukuma variants.
- Lelī Škipuri Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Šķipuri" nosaukums latgaliski.
- pīt Krusteniski, pamīšus liekot citu citai pāri (matu šķipsnas), savienot (tās); šādā veidā radīt (matu kārtojumu, parasti pīni), pievienot (tam) rotājumu.
- lēķšķa Kušķis, pušķis, šķipsna; mīksta, savelta vilnas, sniega u. tml. pika; lēkšķe.
- lešķe Kušķis, pušķis, šķipsna; mīksta, savelta vilnas, sniega u. tml. pika; lēkšķe.
- skupsna kušķis, šķipsna.
- stope Kušķis, šķipsna.
- ārstniecības ķiplocene ķiploceņu suga ("Alliaria petiolata", arī "Alliaria officialis").
- Allium sativum ķiploks.
- Teucrium scordium ķiploku embotiņš.
- mazie maurloki ķiploku sīpols ("Allium scorodoprasum").
- Allium scorodoprasum ķiploku sīpols.
- Marasmius scorodonius ķiploku vītene.
- ķermuše Lauka ķiploks.
- speķot Likt, spiest speķa, arī sīpola, ķiploka, burkāna gabaliņus īpaši iegrieztās vietās (cepamā, sautējamā gaļas gabalā).
- pumpursīpols liliju dzimtas augu veģetatīvās vairošanās orgāns, kas izaug ziedkāta lapu padusītēs (piemēram, lilijām) vai centrālā loka galā (piemēram, ķiplokiem).
- lokši Liliju, ķiploku u. tml. lapas.
- palips Linu šķipsna grīstes vīšanai.
- riste Linu un kaņepāju mērvienība - šķipsna.
- pieļaups Linu, kaņepāju šķipsna, pīne; pielaps.
- pielups Linu, kaņepāju šķipsna, pīne; pielaps.
- pielaps Linu, kaņepāju šķipsna, pīne.
- ņupsna Ļupsna, drēbju gabals; šķipsna.
- bujabesa Marseļas zivju zupa: ūdenī vai baltvīnā novārītas, ar ķiplokiem, pētersīļiem, safrānu u. c. garšvielām pagatavotas zivis.
- cirta Matu šķipsna (parasti vijīga, viļņota); sproga.
- vizulis Matu šķipsna (parasti vijīga, viļņota); sproga.
- sproga Matu šķipsna (vijīga, viļņota); cirta.
- činka Matu šķipsna.
- piks Matu šķipsna.
- dilutes Matu šķipsniņas (uz pieres).
- pāsma Matu vai linu šķipsna.
- pengulis Maza šķipsna.
- ķupsis Mazs ķipim līdzīgs smeļamais trauks.
- lēkša Mīksta, savelta vilnas, sniega, mēslu u. c. pika; kušķis, pušķis, šķipsna.
- lēkše Mīksta, savelta vilnas, sniega, mēslu u. c. pika; kušķis, pušķis, šķipsna.
- lēkšņa Mīksta, savelta vilnas, sniega, mēslu u. c. pika; kušķis, pušķis, šķipsna.
- pašķēpelēt Nedaudz, mazliet šķipelēt (sniegu).
- čenčele Neliela dzijas šķipsna.
- šaufele neliela lāpsta ar uzliektām sānmalām atkritumu, gružu uzslaucīšanai, savākšanai; [liekšķere]{e:56052}; [šķipele]{e:56053}
- lipiens Neliela linu šķipsna, kas saslapināta vīšanai.
- skapsna Neliels (kā) daudzums; šķipsna.
- kušķis Neliels (matu, spalvu) kopums; šķipsna.
- pinkulis Neliels (parasti savēlies, matu, spalvu) kopums; šķipsna; kušķis.
- šķipsts Neliels (vielas, pasīku priekšmetu) daudzums; šķipsna; šķipasts.
- štipsts Neliels (vielas, pasīku priekšmetu) daudzums; šķipsna; šķipsts; šķipasts.
- šķipasts Neliels (vielas, pasīku priekšmetu) daudzums; šķipsna.
- zipsna Neliels daudzums, ko var saņemt starp pirkstu galiem; šķipsna.
- čipats Neliels daudzums, šķipsna.
- truksnis Neliels daudzums, šķipsna.
- župsnis Neliels klēpis; šķipsna; tik, cik ar trim pirkstiem var saņemt.
- staņģelis Neliels, vertikāls koka trauks, ko lietoja, kā spaini, ķipi u. tml.
- čapte Nenoteikts, neliels daudzums; šķipsniņa.
- alilalkohols Nepiesātināts vienvērtīgs alkohols ar kodīgu smaku; savienojumā ar sēru atrod ķiplokos; tā esterus izmanto mākslīgo šķiedru ražošanā.
- humoss No turku zirņiem, sezama sēklu un eļļas maisījuma, garšvielām, citronu sulas un ķiplokiem gatavota pasta.
- atspurāt Noplukt, kļūt pinkainam, šķipsnainam; atspurēt.
- atspurāties Noplukt, kļūt pinkainam, šķipsnainam; atspurēt.
- atspurgāties Noplukt, kļūt pinkainam, šķipsnainam; atspurēt.
- atspurgulāt Noplukt, kļūt pinkainam, šķipsnainam; atspurēt.
- atspurēt Noplukt, kļūt pinkainam, šķipsnainam.
- noškubīt Nošķipelēt.
- nošķupelēt Nošķipelēt.
- sliepsna Pakulu šķipsna valgu vīšanai.
- apsušķēt Panīkt, panīkstot iegūt pinkainu, šķipsnainu spalvu.
- kupāti Pēc izskata desai līdzīgs gruzīnu nacionālais ēdiens no gaļas (parasti cūkgaļas), sīpoliem, ķiplokiem un garšvielām.
- rupjvilna Pēc smalkuma neviendabīga, neizlīdzināta vilna, kurā ir maz dūnvilnas un pārejas matiņu, bet ir izteiktas akotmatu šķipsnas; iegūst no rupjvilnas šķirņu aitām.
- činkulis Pinka - savēlusies (piemēram, matu, bārdas, vilnas) šķipsna.
- bēbars Pinka, kudla, šķipsna, kušķis.
- plincka Pinka, šķipsna (parasti matiem).
- bēberis Pinka, šķipsna.
- peisaki Pinkainas, nesakoptas matu šķipsnas.
- bebarains Pinkains, kudlains, šķipsnains.
- bēbarains Pinkains, kudlains, šķipsnains.
- bebrains Pinkains, kudlains, šķipsnains.
- beberains Pinkains, šķipsnains.
- bozelains Pinkains; šķipsnains.
- vijums Pinot, cirtojot u. tml. (matu šķipsnas), veidots (matu) sakārtojums.
- pāsms Posms, šķipsna.
- ķiploksēne Pūkaiņu dzimtas vīteņu ģints suga ("Marasmius scorodonius"), sēne ar nelieliem pasausu augļķermeni, kas smaržo pēc ķiplokiem un var lietot kā garšas piedevu virām, labi aug jauktos un lapu koku mežos, starp sūnām sausākās vietās.
- meksēt Rakt ar lāpstu, šķipelēt.
- meksīt Rakt ar lāpstu, šķipelēt.
- mekšķēt Rakt ar lāpstu, šķipelēt.
- Cēzara salāti salāti, kuru sastāvā ir salātu lapas. mīksti vārītas olas, ķiploki, Vusteras mērce, citronu sula, olīveļļa, parmezāna siers, ķiploku grauzdiņi, sāls, pipari (var būt papildināti ar vistas gaļu, šķiņķi vai sēnēm).
- verzaka Samudžināta dzijas šķipsna; samudžināta virve.
- pūrs Sena beramu vielu tilpuma mērvienība = 3 sieki = 3 ķipi = 4 sētuves = 240 riekšavas = 54 stopi = 69,5 litri (citviet arī \~70-100 litru; 48 kg).
- lullītis Sīpolu suga ("Allium scorodoprasum"), ķiploku sīpols; lulis (2).
- lulis Sīpolu suga ("Allium scorodoprasum"), ķiploku sīpols.
- ķeķe Sīpolu vai ķiploku kopa, kas izaug no vienas sēklas.
- ķekars Sīpolu vai ķiploku saime, kas izaug no vienas sēklas.
- slapsna Skapsna, šķipsna.
- stipenis Slaucene, ķipis.
- rokambols Spāniešu sīpols, līdzīgs ķiplokam; rokambolis.
- prētka Šķetere, dzijas šķipsna.
- šķiesne šķiedra, šķipsna.
- pāzma Šķiedra, šķipsna.
- šķiesna Šķiedra, šķipsna.
- šķupele Šķipele.
- šķupelēt Šķipelēt.
- šķeperis Šķiperis.
- šķipirkšķa Šķipirkstis.
- lēkšķe Šķipsna (matiem, bārdai u. tml.), parasti nekārtīga, salipusi, arī netīra.
- lēkšķis Šķipsna (matiem, bārdai u. tml.), parasti nekārtīga, salipusi, arī netīra.
- prīste Šķipsna, cirta.
- nošķis Šķipsna, kušķis.
- šķieznis Šķipsna, kušķis.
- šķupsnis Šķipsna, kušķis.
- blekte Šķipsna, lēvenis, kušķis; grīste, pika, bezformīgi kopā savelta masa.
- šņūka Šķipsna, neliels daudzums.
- šņūkata Šķipsna, neliels daudzums.
- pielāpa Šķipsna, pīne.
- pielāps Šķipsna, pīne.
- snipstiņš Šķipsna, sauja; pavisam neliels daudzums.
- snipšķis Šķipsna, sauja; snipstiņš.
- šupsna Šķipsna, sauja.
- šķiezna Šķipsna; arī kušķis.
- skapstiņš šķipsna.
- šķirenis šķipsna.
- skupšķis šķipsna.
- čipste Šķipsna.
- lāpsna Šķipsna.
- lipsna Šķipsna.
- sipsna Šķipsna.
- šķeriens Šķipsna.
- šķipata Šķipsna.
- škīpostiņš Šķipsna.
- šķipostiņš Šķipsna.
- šķiposts Šķipsna.
- šķīpsniņa Šķipsna.
- šķipsnis Šķipsna.
- šķipsnīte Šķipsna.
- šķipsns Šķipsna.
- šķipsta Šķipsna.
- šķipstelis Šķipsna.
- škīpstiņš Šķipsna.
- šķīpstiņš Šķipsna.
- šķīpsts Šķipsna.
- škumšķis Šķipsna.
- slipsnis Šķipsna.
- šupsnis Šķipsna.
- šķirenains šķipsnains.
- pielupains Šķipsnains.
- piks Šķipsnās.
- bombikometrs Tabula, kas norāda kokvilnas diega katrreizējo numuru, aprēķinātu pēc diega šķipstes smaguma vai garuma.
- ķiplokains Tāds, kam ir samērā liela ķiploku piedeva.
- ķiplokots Tāds, kam ir samērā liela ķiploku piedeva.
- šķipsnains Tāds, kurā ir šķipsnas (par apmatojumu, apspalvojumu); tāds, kura apmatojumā, apspalvojumā ir šķipsnas.
- šķipstēt Tīt šķipsnā (ap plaukstu).
- guļašs Ungārijā iecienīts, stipri vircots (gk. ar papriku, ķiplokiem, majorānu un vīnu) sagrieztas un sutinātas vēršgaļas ēdiens.
- uzkasīt Vairākkārt velkot (ar ķemmi, suku) uz augšu un leju pa matu šķipsnām, izveidot (matu) pacēlumu, uzbužināt (matus); šādā veidā izveidot (matu sakārtojumu).
- daiviņa Viens ķiploku galviņas posmiņš.
- ratatujs viens no franču virtuves ēdieniem ("ratatouille"), dārzeņu sautējums, kuru katra saimniece gatavo pēc savas receptes un saskaņā ar ģimenes tradīcijām, bet parasti no tomātiem, sīpoliem, cukini, baklažāna un paprikas, garšai pievienojot olīveļļu, baziliku, ķiploku un majorānu.
- dabiskais vilnas garums vilnas garums, ko mēra, neiztaisnojot vilnas šķipsnas viļņojumu.
- lekšis Vilnas šķipsna.
- pluka Vilnas šķipsna.
- vaļēja vilnsega vilnsega, kuras virspusē daļa matiņu veido šķipsnas.
- palpiens Vīšanai sagatavotas linu un kaņepāju šķipsniņas pavedienu resnumā.
- ķiploku vītene vīteņu suga ("Marasmius scorodonius"); ķiploksēne.
- ķiploks Zelta ķiploks - sīpolu ģints suga ("Allium moly syn. Allium luteum").
- Allium luteum zelta ķiploks.
- cegums Zirga krēpju šķipsna, kas starp ausīm nokarājas uz leju pār pieri.
- cekuls Zirga krēpju šķipsna, kas starp ausīm nokarājas uz leju pār pieri.
- salami Žāvēta desa (bieži ar ķiploka piedevu).
- allohols Žultsdzinējs preparāts, kas satur ķiploku un nātru sauso ekstraktu.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa ķip.