Paplašinātā meklēšana
Meklējam ļāpāt.
Atrasts vārdos (23):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (907):
- aiztarkšķēties Aizpļāpāties.
- žaugāt Aplamības pļāpāt, nepatiesību runāt.
- niekaļāt Aplamības, muļķīgas blēņas pļāpāt.
- niekaļāties Aplamības, muļķīgas blēņas pļāpāt.
- čatot Apmainīties ar īsziņām internetā (pļāpāt) reālā laikā.
- trīt mēli aprunāt, tenkot; pļāpāt, mēļot.
- tertelēt Ātri runāt, pļāpāt.
- pievaldīt mēli atturēties ar vārdiem kādu aizskart, būt apdomīgam izteikumos; neizpaust, neizpļāpāt.
- šveblēt Bez vajadzības pļāpāt.
- perkšķēt Bezjēdzīgi pļāpāt.
- gleist Blēņas pļāpāt.
- žvāgāt Blēņas pļāpāt.
- iztenkāties Blēņas runāt, izpļāpāties.
- gramšļoties Blēņoties, pļāpāt, melot.
- bankšēt Burbuļot, murmināt, pļāpāt.
- vējgrabis Cilvēks, kas mēdz daudz runāt, pļāpāt; cilvēks, kas mēdz runāt (ko) nepamatotu, nepatiesu.
- vāreklis Cilvēks, kas mēdz daudz runāt, pļāpāt.
- galznis Cilvēks, kurš mēdz daudz pļāpāt, klačoties.
- gvergzdēt Čīkstēt, pļāpāt, aprunāt; gverkstēt.
- gverkstēt Čīkstēt, pļāpāt, aprunāt.
- paskalāt Daudz pļāpāt, aprunāt kādu.
- klemšāt Daudz pļāpāt, izpļāpāties.
- plainīt Daudz pļāpāt, runāt.
- ķezēt Daudz pļāpāt.
- klambarāt Daudz pļāpāt.
- ļekstināt Daudz pļāpāt.
- piepenterēt Daudz pļāpāt.
- sablādēties Daudz pļāpāt.
- tīterēt Daudz pļāpāt.
- triekalēt Daudz pļāpāt.
- balmutēties Daudz runāt, pļāpāt (nenopietni, nepārdomāti): jokoties.
- čavarīt Daudz runāt, pļāpāt.
- terināt Daudz runāt, pļāpāt.
- vargāt Daudz runāt, pļāpāt.
- vataļāt Daudz runāt, pļāpāt.
- klerot Daudz runāt; pļāpāt.
- vārīties Daudz skaļi sarunāties; pļāpāt.
- pestēt Daudz stāstīt, pļāpāt.
- balmutēt Daudz un nesaturīgi runāt, pļāpāt; balamutēt.
- balamutēt Daudz un nesaturīgi runāt, pļāpāt.
- čalatīt Daudz un skaļi pļāpāt.
- blorzāt Daudz, ātri, arī neskaidri runāt (parasti skaļi); pļāpāt.
- ļurbot Dzert un uzvesties kā dzērājam, pļāpāt, iedzert.
- ļurboties Dzert un uzvesties kā dzērājam, pļāpāt, iedzert.
- trauvēt Dzert, dziedāt un pļāpāt.
- pļurzāt Dzērumā pļāpāt.
- sačabināties enerģiski pļāpāt, runāt tukšības.
- kāgāt Gāgāt, pļāpāt, klaigāt kā zoss.
- žākstīties Gari pļāpāt, bezkaunīgi runāt.
- skrabēt Grabēt, skrapstēt; pļāpāt.
- iepļekšēties Iesākt pļāpāt un pārstāt; ierunāties.
- blorkšēt Īgni, paskaļi, arī neskaidri runāt; pļāpāt.
- blurkšēt Īgni, paskaļi, arī neskaidri runāt; pļāpāt.
- sabalamutēt Ilgāku laiku nepārtraukti pļāpāt blēņas.
- saklerot ilgāku laiku nepārtraukti pļāpāt.
- satergāt Ilgāku laiku nepārtraukti pļāpāt.
- satergavāt Ilgāku laiku nepārtraukti pļāpāt.
- satergavot Ilgāku laiku nepārtraukti pļāpāt.
- nogrezēt Ilgāku laiku pļāpāt.
- iztriekties Ilgāku laiku, daudz jautri, skaļi sarunāties; izpļāpāties.
- izmelsties Ilgāku laiku, daudz melst; arī izpļāpāties.
- izmēļoties Ilgāku laiku, daudz mēļot; izpļāpāties.
- atgvelzt Ilgāku laiku, daudz pļāpāt, melst.
- izpļāpāties Ilgāku laiku, daudz pļāpāt; arī izrunāties (1).
- atbļuznīt Ilgāku laiku, daudz runāt niekus, pļāpāt.
- iztērgāties Ilgāku laiku, daudz tērgāt; izpļāpāties.
- sapļāpāt Ilgāku laiku, līdz kādam laikam pļāpāt.
- tārmasāties Ilgi, līdz pagurumam pļāpāt.
- iesagaūzties Ilgstoši pļāpāt.
- targavot Ilgstoši, skaļi pļāpāt.
- izperāt Izdaudzināt, izpļāpāt, izpaust, nomelnot.
- izverkšēties Izklaigāties; izrunāties, izpļāpāties.
- žablēties Izlaidīgi sarunāties, pļāpāt.
- iztāpļāties Izmelsties niekus, daudz blēņu izpļāpāt.
- palaist mēli izpaust, izpļāpāt ko; kļūt sarunā pārāk vaļīgam, zoboties, teikt rupjības.
- iztelzēt Izpaust, izpļāpāt.
- izzvanīt Izpļāpāt (daudziem vai visiem).
- izplainīt Izpļāpāt (noslēpumus).
- izplakšķēt Izpļāpāt, aprunāt.
- izbļāvot Izpļāpāt, izkliegt.
- izblarkšķēt Izpļāpāt, izmuldēt.
- izgvergzdēt Izpļāpāt, izmuldēt.
- izžaut Izpļāpāt, izmuldēt.
- iznesāt Izpļāpāt, izpaust, nomelnot.
- izplaukšēt Izpļāpāt, izpaust.
- izplaukšķēt Izpļāpāt, izpaust.
- izplukšķot Izpļāpāt, izpaust.
- izseģināt Izpļāpāt, izpaust.
- izplekšķēt Izpļāpāt, izplatīt baumas.
- iztenkāt Izpļāpāt, izplatīt muļķības.
- izterkšēt Izpļāpāt, izrunāt.
- izplokšēt Izpļāpāt, izstāstīt.
- izplukšēt Izpļāpāt, izstāstīt.
- izpļurkšēt Izpļāpāt, izstāstīt.
- izbļammāt Izpļāpāt, stāstīt.
- izgrabināt Izpļāpāt, stāstīt.
- izblākšēt Izpļāpāt.
- izblākšķēt Izpļāpāt.
- izblankšķēt Izpļāpāt.
- izčabāt Izpļāpāt.
- izčabināt Izpļāpāt.
- izčakstināt Izpļāpāt.
- izklačot Izpļāpāt.
- izklukstēt Izpļāpāt.
- izļerkstēt Izpļāpāt.
- izliģerēt Izpļāpāt.
- izļurkstēt Izpļāpāt.
- izmelst Izpļāpāt.
- izplakšēt Izpļāpāt.
- izpļāpāties Izpļāpāt.
- izplaukšķināt Izpļāpāt.
- izplekšēt Izpļāpāt.
- izpļekšēt Izpļāpāt.
- izpļepēt Izpļāpāt.
- izpļepināt Izpļāpāt.
- izplerkšēt Izpļāpāt.
- izpļerkšķēt Izpļāpāt.
- izplerzāt Izpļāpāt.
- izpļokšēt Izpļāpāt.
- izplorkšēt Izpļāpāt.
- izplorzāt Izpļāpāt.
- izpļukšēt Izpļāpāt.
- izpļukšķēt Izpļāpāt.
- izpļukstēt Izpļāpāt.
- izpļurkstēt Izpļāpāt.
- izpļurpēt Izpļāpāt.
- izpļuršķēt Izpļāpāt.
- izporzāt Izpļāpāt.
- izpukstēt Izpļāpāt.
- izsepināt Izpļāpāt.
- izšļaukstēt Izpļāpāt.
- iztarkšēt Izpļāpāt.
- iztarkšķēt Izpļāpāt.
- izvanskāt Izpļāpāt.
- izvarkšēt Izpļāpāt.
- izvarkšķēt Izpļāpāt.
- palaist muti Izpļāpāt.
- padaudzināt Izpļāpāt.
- papļurkšēt Izpļāpāt.
- plaust Izpļāpāt.
- izļarkstēties Izpļāpāties, izrunāties; izbārties.
- izļerkstēties Izpļāpāties, izrunāties; izbārties.
- izgrabēties Izpļāpāties, izrunāties.
- izklačāties Izpļāpāties, izrunāties.
- izplokšēties Izpļāpāties, izrunāties.
- izplukšēties Izpļāpāties, izrunāties.
- izpļurkšēties Izpļāpāties, izrunāties.
- izporkšēties Izpļāpāties, izrunāties.
- izporzāties Izpļāpāties, izrunāties.
- iztarkšēties Izpļāpāties, izrunāties.
- izterkšēties Izpļāpāties, izrunāties.
- izkleroties Izpļāpāties, iztrakoties, izālēties.
- izvarkšēties Izpļāpāties, iztrokšņoties.
- izpļerkšēties Izpļāpāties; izrunāties; izļerkšēties.
- izpļerzāties Izpļāpāties; izrunāties; izļerzāties.
- izlarkšēties Izpļāpāties; izrunāties.
- izlarzāties Izpļāpāties; izrunāties.
- izļekšēties Izpļāpāties; izrunāties.
- izļerkšēties Izpļāpāties; izrunāties.
- izļerzāties Izpļāpāties; izrunāties.
- izlorkšēties Izpļāpāties; izrunāties.
- izlorzāties Izpļāpāties; izrunāties.
- izpļekšēties Izpļāpāties; izrunāties.
- izplorkšēties Izpļāpāties; izrunāties.
- izapērties Izpļāpāties.
- izapļāpāties Izpļāpāties.
- izblākšķēties Izpļāpāties.
- izčaloties Izpļāpāties.
- izkvarkšķēties Izpļāpāties.
- izļerkāties Izpļāpāties.
- izlerkšēties Izpļāpāties.
- izļurāties Izpļāpāties.
- izplakšēties Izpļāpāties.
- izplekšēties Izpļāpāties.
- izpļekstēties Izpļāpāties.
- izplerkšēties Izpļāpāties.
- izplerzāties Izpļāpāties.
- izplorzāties Izpļāpāties.
- izsepināties Izpļāpāties.
- iztergāties Izpļāpāties.
- iztergavāties Izpļāpāties.
- iztervēties Izpļāpāties.
- izterzāties Izpļāpāties.
- izvarkšķēties Izpļāpāties.
- izžauties Izpļāpāties.
- iztukšoties Izrunāt visu, izpļāpāties.
- izpasakoties Izrunāties, izpļāpāties.
- izvārīt Izrunāties, izpļāpāties.
- izteikties Izrunāties; izpļāpāties; iztērzēties.
- izpļurkšķēt Izstāstīt, izpļāpāt.
- vidžerēt Jautri runāt, pļāpāt (parasti par bērniem).
- vidžurēt Jautri runāt, pļāpāt (parasti par bērniem).
- pļāpers Jautrs pļāpātājs.
- žokļoties Jokoties, pļāpāt, plosīties.
- tērģēties Jokus dzīt, pļāpāt.
- aizkledzināt Kādam piepļāpāt ausis.
- pažvīkstēt Kādu brīdi mazliet, nedaudz pļāpāt, piemelot.
- paviķenēt Kādu brīdi nevainīgi pļāpāt.
- čalenēt Kādu brīdi pļāpāt, tērzēt, trokšņot.
- pakvērkšķēt Kādu brīdi pļāpāt.
- paļērkāt Kādu brīdi pļāpāt.
- paļērkšēt Kādu brīdi pļāpāt.
- papļukstēt Kādu brīdi pļāpāt.
- pažavēt Kādu brīdi pļāpāt.
- izklēgāties Kādu laiku klaigāt, pļāpāt.
- nolaukšēties Kādu laiku nopļāpāt tukšības.
- noreikāt Kādu laiku nopļāpāt.
- notenkāties Kādu laiku pļāpāt aprunājot citus cilvēkus.
- pagārgties Kādu laiku pļāpāt niekus.
- nomēļot Kādu laiku pļāpāt.
- paplekšināt Kādu laiku pļāpāt.
- nolaušķēt Kādu laiku skaļi nopļāpāt.
- notenkāt Kādu laiku tērzēt, pļāpāt.
- satērzēt Kaut ko sapļāpāt; ilgāku laiku pļāpāt.
- kakšķināt Kladzināt, pļāpāt.
- zadināt Klusi sarunāties, pļāpāt.
- klamstēt Kurnēt, pļāpāt, nepārtraukti lamāties.
- atpļāpāties Līdz apnikumam izpļāpāties.
- atčalavīties Līdz pagurumam (pietiekami) pļāpāt.
- pļāperēt Līksmi, jautri pļāpāt.
- muldēt (arī runāt) par deviņiem (arī septiņiem) mēmiem ļoti daudz runāt, pļāpāt.
- runāt (arī muldēt) par septiņiem (arī deviņiem) mēmiem ļoti daudz runāt, pļāpāt.
- likšķēt Melot, pļāpāt, glaimot.
- altāt Melot, pļāpāt, melst niekus.
- melkšēt Melot, pļāpāt.
- melst Melot; arī pļāpāt.
- ēmuļoties Melst niekus; pļāpāt; muldēt.
- melsin Melst, pļāpāt niekus.
- gruzīties Melst, pļāpāt.
- sačalot miermīlīgi samurmināties, pļāpāt.
- bļemmāt Muldēt, gvelzt, pļāpāt.
- svamplīt muldēt, pļāpāt.
- mulsēt Mulsinoši runāt, pļāpāt.
- sagauzt Muļķīgas blēņas pļāpāt.
- izvankšēt Muļķīgi izrunāt, izpļāpāt.
- izvankšēties Muļķīgi izrunāties, izpļāpāties.
- izvanšķēties Muļķīgi izrunāties, izpļāpāties.
- vanšķēt Muļķīgi runāt, pļāpāt.
- svajāt Murgot, pļāpāt.
- gudžot Murmināt, čalot, pļāpāt.
- muršķēt Murmināt, nesakarīgi pļāpāt.
- bankšķēt Murmināt, pļāpāt.
- guģēt Murmināt, pļāpāt.
- guģināt Murmināt, pļāpāt.
- guģot Murmināt, pļāpāt.
- gūgot Murmināt, pļāpāt.
- novārīties Mutuļot, vārīties, neauglīgi pļāpāt.
- ļeverēt Neapdomīgi pļāpāt, pļukšķēt.
- pažļabarēt Nedaudz papļāpāt.
- pažladīt Nedaudz papļāpāt.
- paķedāt Nedaudz, mazliet pļāpāt, strīdēties.
- patenkāties Nedaudz, mazliet pļāpāt, tērzēt.
- papļāpāt Neilgu laiku, mazliet pļāpāt.
- pievaldīt (arī savaldīt) muti (arī mēli) neizpļāpāt; censties nerunāt asi.
- savaldīt (arī pievaldīt) mēli (arī muti) neizpļāpāt; censties nerunāt asi.
- valdīt (arī savaldīt, pievaldīt) mēli (arī muti) neizpļāpāt; censties nerunāt asi.
- izgrūst Nejauši izstāstīt, izpļāpāt (par ko).
- pļumēties Nemitīgi pļāpāt (aplamības).
- plankšēt Nepārtraukti pļāpāt.
- delzt Nepārtraukti runāt, pļāpāt.
- neterkšēt Nepļāpāt, netarkšķēt.
- kļerot Nesakarīgi pļāpāt; klerot.
- ļergāties Nesakarīgi pļāpāt.
- lankšēt Nesakarīgi, tukši pļāpāt.
- lankšķēt Nesakarīgi, tukši pļāpāt.
- samurkšēt Neskaidri runājot sapļāpāt.
- sasvepšķēt Neskaidri runājot sapļāpāt.
- pļukstēt Neskaidri runāt, pļāpāt.
- veterāt Neskaidri runāt, pļāpāt.
- borkšēt Neskaidri runāt; pļāpāt.
- murkšķināties Neskaidri sarunāties, pļāpāt.
- leterēt Neskaidri, nesakarīgi runāt, pļāpāt.
- penterēt Neskaidri, nesaprotami runāt (ko); arī pļāpāt.
- ķervelēt Neskaidri, nesaprotami runāt, pļāpāt.
- izčolāties No sirds izpļāpāties.
- izbļorgāties No sirds izrunāties, izpļāpāties.
- nokverkstēt Nočīkstēt, nopļāpāt.
- nopļekšināt Nopļāpāt, nočalot.
- nopļekšķināt Nopļāpāt, nočalot.
- noplukšēt Nopļāpāt, notērēt laiku.
- noplukšķēt Nopļāpāt, notērēt laiku.
- nopasakot Nopļāpāt, notērzēt.
- noterzāt Nopļāpāt, notērzēt.
- nolorkšēt Nopļāpāt; nolarkšēt.
- nogvelzt Nopļāpāt.
- nokalbīt Nopļāpāt.
- nolarkšēt Nopļāpāt.
- nomēļāt Nopļāpāt.
- nomutēt Nopļāpāt.
- noparkšēt Nopļāpāt.
- noparkšķēt Nopļāpāt.
- noplakšēt Nopļāpāt.
- nopļakšēt Nopļāpāt.
- noplarkšēt Nopļāpāt.
- nopļekšēt Nopļāpāt.
- noplekšēt Nopļāpāt.
- nopļekšķēt Nopļāpāt.
- nopļeparāt Nopļāpāt.
- nopļeperēt Nopļāpāt.
- nopļepinēt Nopļāpāt.
- noplokšēt Nopļāpāt.
- noporkšēt Nopļāpāt.
- noporzāt Nopļāpāt.
- nošļerkstēt Nopļāpāt.
- notarkšēt Nopļāpāt.
- notarkšķēt Nopļāpāt.
- noterkšēt Nopļāpāt.
- noterkšķēt Nopļāpāt.
- notrēst Noteiktu laiku nepārtraukti pļāpāt.
- notriekt Notērzēt, arī nopļāpāt.
- čavināt Omulīgi pļāpāt, čivināt, riet.
- čāvināt Omulīgi pļāpāt, čivināt, riet.
- žablīties Palaidņoties, aušoties, plosīties, tukši pļāpāt.
- pamelst Pamelot; arī papļāpāt.
- pavamplāt Papļāpāt (neglītiem vārdiem).
- papečāties Papļāpāt, papļāpāties.
- pamuldēt Papļāpāt; arī izpļāpāt.
- pamēļot Papļāpāt; arī patenkot.
- uzpļāpāt Papļāpāt; pastāstīt.
- paterzāt Papļāpāt; patērzēt.
- uzsist klaču papļāpāt.
- pasist klaču, arī pasist klačiņu papļāpāt.
- pabazarēt Papļāpāt.
- pabļuznīt Papļāpāt.
- pačipstēt Papļāpāt.
- pagauzt Papļāpāt.
- paklabēt Papļāpāt.
- paklabināt Papļāpāt.
- paplakšēt Papļāpāt.
- papļakšēt Papļāpāt.
- papļāpāties Papļāpāt.
- paplekšēt Papļāpāt.
- papļekšēt Papļāpāt.
- papļekstēt Papļāpāt.
- papļeperēt Papļāpāt.
- paporzāt Papļāpāt.
- pasepināt Papļāpāt.
- paterkšēt Papļāpāt.
- paterkšķēt Papļāpāt.
- paterkšķēties Papļāpāt.
- paplarkšēties Papļāpāties.
- paplorkšēties Papļāpāties.
- paterkšēties Papļāpāties.
- babelēt Pārāk daudz runāt; pļāpāt.
- pagvelzt Parunāt, pastāstīt (ko nenozīmīgu); papļāpāt.
- paporkšēt Parunāt, pateikt (ko, parasti neapmierināti, arī neskaidri); arī papļāpāt.
- paporkšēties Parunāt, pateikt (ko, parasti neapmierināti, arī neskaidri); arī papļāpāties.
- pačalot Parunāties, patērzēt daudziem reizē; ātri, jautri parunāt, arī papļāpāt.
- paklačot Patenkot; arī pasūdzēties; arī papļāpāt.
- nopasakoties Pavadīt kādu laiku pļāpājot, tērzējot; nopļāpāt.
- uztapt Pavedināt pļāpāt.
- izčavāties Pēc sirds patikas izpļāpāties.
- izčavināties Pēc sirds patikas izpļāpāties.
- izkvenkšēties Pēc sirds patikas izpļāpāties.
- izklabināties Pēc sirds patikas, krietni izpļāpāties.
- aizgvelzt Piečalot, piepļāpāt.
- pieplaukšēt Piepļāpāt, izplatīt baumas.
- aizbuldurēt Piepļāpāt.
- piešļaukstēt Piepļāpāt.
- izčakstināties Pietiekami pļāpāt.
- izblankšķēties Pietiekoši izpļāpāties.
- izplekstēties Pietiekoši izpļāpāties.
- izvamplāties Pietiekoši izpļāpāties.
- izvemsties Pietiekoši izpļāpāties.
- izplainīties Pietiekoši pļāpāt blēņas, muļķoties.
- izpečāties Pietiekoši pļāpāt.
- pleikšķēt Plīkšķēt; pļāpāt.
- blākšis Pļāpa, pļāpātājs, auša; blakšis.
- blakšis Pļāpa, pļāpātājs, auša.
- pļāps Pļāpa, pļāpātājs, auša.
- varmala Pļāpa, pļāpātājs, auša.
- barkšķis Pļāpa, pļāpātājs.
- klambis Pļāpa, pļāpātājs.
- kurkulis Pļāpa, pļāpātājs.
- largāns Pļāpa, pļāpātājs.
- ļurkums Pļāpa, pļāpātājs.
- plaukšķins Pļāpa, pļāpātājs.
- tērzētājs Pļāpa, pļāpātājs.
- aizpļāpāt Pļāpājot pavadīt laiku; nopļāpāt.
- žvākstēt Pļāpāt (daudz).
- žvākstīt Pļāpāt (daudz).
- pavalodot Pļāpāt (mazliet, nedaudz).
- pļept Pļāpāt (nesaprotami un pretīgi).
- tarzāt Pļāpāt (skaļi).
- nopļāpāt Pļāpāt (visu laikposmu) un pabeigt pļāpāt.
- nopļāpāties Pļāpāt (visu laikposmu) un pabeigt pļāpāt.
- grilēt Pļāpāt aplamības, melot.
- blāzt Pļāpāt aplamības.
- glemst Pļāpāt aplamības.
- kļaršķēt Pļāpāt aplamības.
- kleburot Pļāpāt aplamības.
- ļordzēt Pļāpāt aplamības.
- terzelēt Pļāpāt aplamības.
- žaunāt Pļāpāt aplamības.
- žaunāties Pļāpāt aplamības.
- žļarkstēt Pļāpāt aplamības.
- valasāt Pļāpāt blēņas, jokot.
- žļaberēt Pļāpāt blēņas.
- ļorgāt Pļāpāt daudz aplamības.
- gelsereit pļāpāt dzērumā.
- aiztērzēt Pļāpāt ilgi, līdz noteiktam laikam.
- piegalvot Pļāpāt līdz apnikumam.
- galst Pļāpāt muļķības.
- malšot Pļāpāt niekus, melot.
- glemzt Pļāpāt niekus, stāstīt neticamas lietas.
- blozgāt Pļāpāt niekus.
- čāpt Pļāpāt niekus.
- gnelzt Pļāpāt niekus.
- pļekatāt Pļāpāt niekus.
- plurzēt Pļāpāt sīkumainas muļķības.
- pļerāt Pļāpāt tukšas blēņas.
- pļergavāt Pļāpāt tukšas blēņas.
- terģēties Pļāpāt tukšas blēņas.
- šņurgāties Pļāpāt tukšības.
- sepinēt Pļāpāt tukšu, gvelzt.
- blāzēt Pļāpāt tukšu, nejēdzīgu runāt.
- pļurīt Pļāpāt tukšus sīkumus.
- pļāpāties Pļāpāt vienam ar otru, citam ar citu.
- plorzāties Pļāpāt vienam ar otru, citam ar citu.
- klenkāt Pļāpāt, "kult tukšus salmus".
- ļerzāt Pļāpāt, (daudz) runāt, riet.
- lerzāt Pļāpāt, (daudz) runāt; larzāt.
- pļukšēt Pļāpāt, (daudz) runāt; pļokšēt.
- larzāt Pļāpāt, (daudz) runāt.
- ļerināt Pļāpāt, (daudz) runāt.
- lorīt Pļāpāt, (daudz) runāt.
- lorkšēt Pļāpāt, (daudz) runāt.
- ļorkstēt Pļāpāt, (daudz) runāt.
- lorzāt Pļāpāt, (daudz) runāt.
- pļakšēt Pļāpāt, (daudz) runāt.
- pļarkšēt Pļāpāt, (daudz) runāt.
- plarzāt Pļāpāt, (daudz) runāt.
- pļarzāt Pļāpāt, (daudz) runāt.
- plekšēt Pļāpāt, (daudz) runāt.
- pļerkstēt Pļāpāt, (daudz) runāt.
- pļirkšēt Pļāpāt, (daudz) runāt.
- plirzāt Pļāpāt, (daudz) runāt.
- pļirzāt Pļāpāt, (daudz) runāt.
- plokšēt Pļāpāt, (daudz) runāt.
- pļokšēt Pļāpāt, (daudz) runāt.
- plorkšēt Pļāpāt, (daudz) runāt.
- pļorkšēt Pļāpāt, (daudz) runāt.
- pļorkstēt Pļāpāt, (daudz) runāt.
- plorzāt Pļāpāt, (daudz) runāt.
- pļorzāt Pļāpāt, (daudz) runāt.
- plurkšēt Pļāpāt, (daudz) runāt.
- porkšēt Pļāpāt, (daudz) runāt.
- porzāt Pļāpāt, (daudz) runāt.
- terkšēt Pļāpāt, (daudz) runāt.
- tērzāt Pļāpāt, (daudz) runāt.
- klenkstēt Pļāpāt, aplamības glemzt.
- klambīt Pļāpāt, aplamības runāt.
- kreimelēt Pļāpāt, aplamības runāt.
- plaunīt Pļāpāt, aplamības runāt.
- valškāt Pļāpāt, aplamības vai nepatiesību stāstīt.
- tēgāt Pļāpāt, aprunāt; runāt.
- perāt pļāpāt, aprunāt.
- gvelšāt Pļāpāt, aprunāt.
- klemst Pļāpāt, aprunāt.
- vačīt Pļāpāt, aprunāt.
- trekšķēt Pļāpāt, arī melot.
- kulstīt mēli, retāk kulstīt tukšu pļāpāt, arī runāt ko nenozīmīgu; veltīgi, bez panākumiem runāt.
- kulstīt (arī kult) mēli pļāpāt, arī runāt ko nenozīmīgu; veltīgi, bez panākumiem runāt.
- kulstīt tukšu, biežāk kulstīt mēli pļāpāt, arī runāt ko nenozīmīgu; veltīgi, bez panākumiem runāt.
- čākstēt Pļāpāt, arī tukšu runāt.
- veterēt Pļāpāt, ātri, vairākiem vienlaicīgi runāt; daudz runāt.
- zlaukstēt Pļāpāt, blēņas runāt.
- čaukstēt Pļāpāt, čalot (1); klusu atskanēt (par sarunām).
- lorāt Pļāpāt, čalot; daudz, nepārtraukti runāt.
- kaļot Pļāpāt, čalot.
- ļurēt Pļāpāt, čalot.
- ļurināt Pļāpāt, čalot.
- pļeršķēt Pļāpāt, daudz runāt.
- porizāt Pļāpāt, daudz runāt.
- stirkšēt Pļāpāt, daudz runāt.
- laršķēt Pļāpāt, daudz un skaļi runāt.
- varvaļāt Pļāpāt, daudz un tukši runāt.
- žaut Pļāpāt, fantazēt.
- larpatāt Pļāpāt, gvelzt niekus.
- smalīt Pļāpāt, gvelzt.
- ērkšķēt Pļāpāt, izplatīt baumas.
- pamēlnešot Pļāpāt, izplatīt baumas.
- ļergāt Pļāpāt, jokot.
- pļugavāt Pļāpāt, klačoties, izplatīt baumas.
- pļakstēt Pļāpāt, klačoties.
- mutēties Pļāpāt, lamāties.
- plainīties Pļāpāt, lielīties.
- bļammāt Pļāpāt, lieloties tukšas blēņas runāt.
- taržāt Pļāpāt, ļerkāties.
- briedēt Pļāpāt, melot, fantazēt.
- melšāties Pļāpāt, melot.
- aušāt Pļāpāt, melst niekus.
- blādēt Pļāpāt, melst, tukšu runāt, muldēt.
- blādēties Pļāpāt, melst, tukšu runāt, muldēt.
- pleksterēt Pļāpāt, mēļot.
- blāst Pļāpāt, muldēt.
- gatarēt Pļāpāt, muldēt.
- gaterēt Pļāpāt, muldēt.
- žvāgot Pļāpāt, muļķības runāt.
- zlankšēt Pļāpāt, muļķīgas blēņas runāt.
- žļankstēt Pļāpāt, muļķīgas blēņas runāt.
- šļemsterēt Pļāpāt, muļķīgas blēņas stāstīt.
- morgāt Pļāpāt, murgot.
- čalbīt Pļāpāt, murmināt, čaukstēt.
- vamslīt Pļāpāt, nepārdomāti runāt.
- vendzēt Pļāpāt, nepārdomāti, saraustīti runāt.
- pļurkšķēt Pļāpāt, nepārtraukti runāt.
- švakstēt Pļāpāt, nesaprotami runāt.
- žvakstēt Pļāpāt, nesaprotami runāt.
- porkstēt Pļāpāt, neskaidri runāt.
- šļeberēt Pļāpāt, neskaidri runāt.
- blenkšēt Pļāpāt, nevajadzīgi riet (par suņiem).
- pļorkāt Pļāpāt, niekus runāt.
- pļurkāt Pļāpāt, niekus runāt.
- šventerēt Pļāpāt, penterēt.
- plankšķēt Pļāpāt, plankšēt.
- atpļurkšēt Pļāpāt, pļāpājot atbildēt.
- lurkšēt Pļāpāt, runāt (neskaidri, arī ko nepatiesu).
- lerkšēt Pļāpāt, runāt (niekus).
- gvalstīties Pļāpāt, runāt blēņas, saukt pēc palīdzības.
- gvalstīt Pļāpāt, runāt blēņas.
- kulstīt mēli pļāpāt, runāt ko nenozīmīgu; aprunāt.
- babilēt Pļāpāt, runāt niekus.
- babulēt Pļāpāt, runāt niekus.
- pentēt Pļāpāt, runāt niekus.
- blužģēt Pļāpāt, runāt tukšu.
- kalbēt Pļāpāt, runāt.
- kalbināt Pļāpāt, runāt.
- kalbīt Pļāpāt, runāt.
- ļekšēt Pļāpāt, runāt.
- tresēt Pļāpāt, runāt.
- trencēt Pļāpāt, runāties.
- veterēties Pļāpāt, sarunāties runājot vienlaicīgi.
- žļabarēt Pļāpāt, sarunāties.
- žeberēt Pļāpāt, skaļi runāt; nesaprotami runāt.
- ļepāt Pļāpāt, stāstīt neticamas lietas.
- žvankšēt Pļāpāt, stāstīt niekus, bez vajadzības runāt nepatiesību.
- žvankšķēt Pļāpāt, stāstīt niekus, bez vajadzības runāt nepatiesību.
- parkšt Pļāpāt, tarkšķēt, dedināt, gāgāt, pēkšķēt.
- čarināt Pļāpāt, tarkšķēt.
- ļeberēt Pļāpāt, tarkšķēt.
- melšāt Pļāpāt, tenkot.
- plaukšēt Pļāpāt, tenkot.
- plekstēt Pļāpāt, tenkot.
- plorgāt Pļāpāt, tenkot.
- kvarkšķināt Pļāpāt, terkšķēt.
- amlīt Pļāpāt, tērzēt, čalot, mēļot.
- amplīt Pļāpāt, tērzēt, čalot, mēļot.
- trikmanēt Pļāpāt, tērzēt, jokoties.
- pluškāt Pļāpāt, tērzēt, pļukšķēt.
- kņadēt Pļāpāt, tērzēt, spriedelēt.
- kņedēt Pļāpāt, tērzēt, spriedelēt.
- čaladīt Pļāpāt, tērzēt.
- pliekšķēt Pļāpāt, tērzēt.
- telzēt Pļāpāt, tērzēt.
- tergavāt Pļāpāt, tērzēt.
- tergavot Pļāpāt, tērzēt.
- ķiladāt Pļāpāt, trokšņot.
- vauskāt Pļāpāt, trokšņot.
- tēkāt Pļāpāt, tukšu runāt, aprunāt.
- turkšķēt Pļāpāt, tukšu runāt; radīt neskaidras skaņas.
- turšķēt Pļāpāt, tukšu runāt; radīt neskaidras skaņas.
- tākaļāt Pļāpāt, tukšu runāt; tēkāt.
- terkšināt Pļāpāt, tukšu runāt.
- žļebenēt Pļāpāt, tukšu runāt.
- džidžināt Pļāpāt, žadzināt.
- ļorkšēt Pļāpāt; (daudz) runāt.
- ļorzāt Pļāpāt; (daudz) runāt.
- ļurkšēt Pļāpāt; (daudz) runāt.
- turšķis Pļāpāt; aplam, nepieklājīgi runāt.
- pletēt Pļāpāt; arī mēļot.
- ļerrastāt Pļāpāt; arī runāt (svešā, nesaprotamā valodā).
- mēļot Pļāpāt; arī tenkot.
- tērgāt Pļāpāt; arī tenkot.
- tērgot Pļāpāt; arī tenkot.
- ļerkšēt Pļāpāt; arī trokšņot.
- dervelēt Pļāpāt; ātri, neskaidri runāt.
- čabēt Pļāpāt; atskanēt, izplatīties (piemēram, par valodām).
- blankšķēt Pļāpāt; daudz runāt.
- morkšēt Pļāpāt; daudz runāt.
- zvaukšēt Pļāpāt; melot.
- vārkšķēt Pļāpāt; nepatiesību runāt.
- tārgalēt Pļāpāt; nesaprotami, neskaidri runāt.
- zvēgāt Pļāpāt; runāt blēņas.
- gaūzt Pļāpāt; runāt niekus.
- žvadzēt Pļāpāt; runāt niekus.
- bazarēt Pļāpāt; runāties.
- žvankstēt Pļāpāt; stāstīt niekus; runāt nepatiesību, bez vajadzības.
- taisīt tirgu pļāpāt.
- darināt mēli pļāpāt.
- pentarāt pļāpāt.
- peršķēt pļāpāt.
- purpaļot pļāpāt.
- seģināt pļāpāt.
- bauskāt Pļāpāt.
- blākšķēt Pļāpāt.
- blankšīt Pļāpāt.
- blaužģēt Pļāpāt.
- blažāt Pļāpāt.
- blorgāt Pļāpāt.
- bļorrat Pļāpāt.
- bļurbēt Pļāpāt.
- bļurgāt Pļāpāt.
- čabināt Pļāpāt.
- čačināt Pļāpāt.
- čavāt Pļāpāt.
- dezēt Pļāpāt.
- dilbt Pļāpāt.
- gauturāt Pļāpāt.
- gleijāt Pļāpāt.
- gleistāt Pļāpāt.
- glezēt Pļāpāt.
- grabināt Pļāpāt.
- grezēt Pļāpāt.
- kaladot Pļāpāt.
- kalatarīt Pļāpāt.
- kalīt Pļāpāt.
- klapšķēt Pļāpāt.
- klapstēt Pļāpāt.
- klemšāties Pļāpāt.
- klešķēt Pļāpāt.
- klimšķināt Pļāpāt.
- klindzināt Pļāpāt.
- lakatēt Pļāpāt.
- lapackāt Pļāpāt.
- ļarkāt Pļāpāt.
- ļarzāt Pļāpāt.
- latarēt Pļāpāt.
- laterēt Pļāpāt.
- ļegatāt Pļāpāt.
- lēkšt Pļāpāt.
- ļentarāt Pļāpāt.
- ļerāt Pļāpāt.
- ļerkāt Pļāpāt.
- ļērkāt Pļāpāt.
- ļerkšķēt Pļāpāt.
- ļerpatāt Pļāpāt.
- ļeterēt Pļāpāt.
- ļeterēties Pļāpāt.
- lipšēt Pļāpāt.
- ļirāt Pļāpāt.
- lirkšķēt Pļāpāt.
- ļorāt Pļāpāt.
- ļurāt Pļāpāt.
- ļurkšķēt Pļāpāt.
- merkšķēt Pļāpāt.
- pamparot Pļāpāt.
- parkšēt Pļāpāt.
- parkšināt Pļāpāt.
- parkšķēt Pļāpāt.
- parkšķināt Pļāpāt.
- parpināt Pļāpāt.
- pečāt Pļāpāt.
- perkšēt Pļāpāt.
- perzelēt Pļāpāt.
- pērzelēt Pļāpāt.
- plaiskāt Pļāpāt.
- pļāpēt Pļāpāt.
- pļāpīt Pļāpāt.
- pļāpot Pļāpāt.
- pļāpt Pļāpāt.
- plarkšēt Pļāpāt.
- plarkšķēt Pļāpāt.
- pļaušķēt Pļāpāt.
- pļederēt Pļāpāt.
- pļekšēt Pļāpāt.
- pļekšķēt Pļāpāt.
- pļemperēt Pļāpāt.
- plenterēt Pļāpāt.
- pļeparāt Pļāpāt.
- pļepāt Pļāpāt.
- pļepenēt Pļāpāt.
- plēperēt Pļāpāt.
- pļeperēt Pļāpāt.
- plepēt Pļāpāt.
- pļepēt Pļāpāt.
- plepināt Pļāpāt.
- plepinēt Pļāpāt.
- pļepinēt Pļāpāt.
- plēpt Pļāpāt.
- plerēt Pļāpāt.
- pļerināt Pļāpāt.
- pļerkāt Pļāpāt.
- plerkšēt Pļāpāt.
- pļerkšēt Pļāpāt.
- plerkšķēt Pļāpāt.
- pļerkšķēt Pļāpāt.
- pļērkšķēt Pļāpāt.
- pļerrāt Pļāpāt.
- plerrēt Pļāpāt.
- plerzāt Pļāpāt.
- pļerzāt Pļāpāt.
- pļeterēt Pļāpāt.
- pļetēt Pļāpāt.
- plīkštēt Pļāpāt.
- pļiršķēt Pļāpāt.
- plorināt Pļāpāt.
- plorkāt Pļāpāt.
- pļorkšķēt Pļāpāt.
- pļuderēt Pļāpāt.
- pļukatāt Pļāpāt.
- plukšķēt Pļāpāt.
- pļukšķēt Pļāpāt.
- pļukšķināt Pļāpāt.
- plukšķot Pļāpāt.
- plukstēt Pļāpāt.
- pļunkšķēt Pļāpāt.
- pļurāt Pļāpāt.
- pļurkšēt Pļāpāt.
- plurkšķēt Pļāpāt.
- pluršķēt Pļāpāt.
- pļurškēt Pļāpāt.
- pļuršķēt Pļāpāt.
- pupučāt Pļāpāt.
- šāpstīties Pļāpāt.
- sekšēt Pļāpāt.
- šļaukstēt Pļāpāt.
- tāgāt Pļāpāt.
- tāpšot Pļāpāt.
- tarbāties Pļāpāt.
- targāt Pļāpāt.
- targot Pļāpāt.
- tarkšēt Pļāpāt.
- tarkšināt Pļāpāt.
- tarkšķēt Pļāpāt.
- tarkšķināt Pļāpāt.
- tārlāt Pļāpāt.
- tārmasāt Pļāpāt.
- tauzēt Pļāpāt.
- tencināt Pļāpāt.
- tenkt Pļāpāt.
- terentēt Pļāpāt.
- terēt Pļāpāt.
- tergāt Pļāpāt.
- tērkšēt Pļāpāt.
- tērkšķēt Pļāpāt.
- termazāt Pļāpāt.
- teršķēt Pļāpāt.
- terzāt Pļāpāt.
- tērzelēt Pļāpāt.
- terzēt Pļāpāt.
- tērzēt Pļāpāt.
- tēzgāt Pļāpāt.
- tirināt Pļāpāt.
- torkšēt Pļāpāt.
- trēst Pļāpāt.
- tūļāt Pļāpāt.
- tūļot Pļāpāt.
- tūļoties Pļāpāt.
- uikāt Pļāpāt.
- uzgvelzt Pļāpāt.
- vākšķēt Pļāpāt.
- valkšķēt Pļāpāt.
- vamplāt Pļāpāt.
- vamslāt Pļāpāt.
- vanckāt Pļāpāt.
- vārčāt Pļāpāt.
- varmalot Pļāpāt.
- varzāt Pļāpāt.
- vāvuļot Pļāpāt.
- vazmot Pļāpāt.
- verkšelēt Pļāpāt.
- žaberēt Pļāpāt.
- žabināties Pļāpāt.
- žākarēt Pļāpāt.
- žākarēties Pļāpāt.
- zeģināt Pļāpāt.
- žļebēt Pļāpāt.
- žļebināt Pļāpāt.
- žļebinēt Pļāpāt.
- zvadzināt Pļāpāt.
- zvākšēt Pļāpāt.
- zvalkšēt Pļāpāt.
- bļera Pļāpātājs, muldoņa.
- bankšķis Pļāpātājs, pļāpa.
- pļorikels Pļāpātājs, pļerza.
- ļekstiņš Pļāpātājs, rējējs.
- ļeberis Pļāpātājs.
- ļuršķins Pļāpātājs.
- pleperis Pļāpātājs.
- plepine Pļāpātājs.
- plepinīca Pļāpātājs.
- runiķis Pļāpātājs.
- pļurkstēt Pļukšķēt, pļāpāt.
- pačivināt Priecīgi, bezbēdīgi parunāt, papļāpāt (parasti par bērniem, sievietēm).
- čivināt Priecīgi, bezbēdīgi runāt, pļāpāt (parasti par bērniem, sievietēm).
- vidžināt Priecīgi, bezbēdīgi runāt, pļāpāt (parasti par bērniem, sievietēm).
- vīterēt Priecīgi, bezbēdīgi runāt, pļāpāt (parasti par bērniem, sievietēm).
- vīterot Priecīgi, bezbēdīgi runāt, pļāpāt (parasti par bērniem, sievietēm).
- lorcāties Runāt (ko nenopietnu), pļāpāt.
- lorckāties Runāt (ko nenopietnu), pļāpāt.
- babuļot Runāt (ko nesvarīgu, mazsvarīgu); pļāpāt, tenkot; babulēt.
- babalēt Runāt (ko nesvarīgu, mazsvarīgu); pļāpāt, tenkot.
- elkoties Runāt bezjēdzīgus sīkumus, pļāpāt.
- pļerkšt Runāt blēņas, pļāpāt.
- balamutēties Runāt daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi; pļāpāt, lielīties.
- grabēt Runāt ko nevajadzīgu, bezsaturīgu (parasti ilgāku laiku); pļāpāt.
- klabēt Runāt ko nevajadzīgu, bezsaturīgu (parasti ilgāku laiku); pļāpāt.
- klabināt Runāt ko nevajadzīgu, bezsaturīgu (parasti ilgāku laiku); pļāpāt.
- klaudzēt Runāt ko nevajadzīgu, bezsaturīgu (parasti ilgāku laiku); pļāpāt.
- gaugāt Runāt muļķības, pļāpāt.
- kult tukšus salmus runāt par ko nenozīmīgu, sen zināmu; pļāpāt.
- vēkšāt Runāt tukšības, pļāpāt.
- verkšķēt Runāt, parasti niekus, pļāpāt.
- bābot Runāt, pļāpāt (parasti par sievietēm).
- bāboties Runāt, pļāpāt (parasti par sievietēm).
- babāt Runāt, pļāpāt.
- lāsnāt Runāt, pļāpāt.
- tresīt Runāt, pļāpāt.
- gvelzt Runāt, stāstīt (ko nenozīmīgu); pļāpāt.
- plaukšķēt Runāt, stāstīt (ko nenozīmīgu); pļāpāt.
- plaušķēt Runāt, stāstīt (ko nenozīmīgu); pļāpāt.
- plažerēties Runāties, pļāpāt un ņemties.
- kaļavot Runāties, pļāpāt.
- ļerkāties Runāties, pļāpāt.
- samelkšēt Samelot, sapļāpāt.
- samelst Samelot; arī sapļāpāt.
- saplakšķināt sapļāpāt (1).
- salorkšēt Sapļāpāt (aplamības).
- sapātarot Sapļāpāt (aplamības).
- savažerēt Sapļāpāt (blēņas).
- sapaust Sapļāpāt baumas.
- sašventerēt Sapļāpāt blēņas.
- sabuldurēt Sapļāpāt, ilgāku laiku vai krietni pļāpāt.
- saplederēt Sapļāpāt, nodarīt ļaunu pļāpājot.
- saklemst Sapļāpāt, saklačot.
- saterkšķēt Sapļāpāt, samelot.
- sateršķēt Sapļāpāt, samelot.
- sabļuznēt Sapļāpāt, samuldēt.
- piezvēgāt Sapļāpāt, sastāstīt (nepatiesību, melus).
- saplaust Sapļāpāt, satenkot.
- sačalīt sapļāpāt.
- sačalnot sapļāpāt.
- sapleišķēt sapļāpāt.
- sapļeperēt sapļāpāt.
- piepļakšēt Sapļāpāt.
- sačalot Sapļāpāt.
- saklesēt Sapļāpāt.
- saļērkāt Sapļāpāt.
- saļērkšēt Sapļāpāt.
- saļurināt Sapļāpāt.
- samēļot Sapļāpāt.
- sapļakšēt Sapļāpāt.
- saplaunīt Sapļāpāt.
- sapļokstēt Sapļāpāt.
- sapļukšēt Sapļāpāt.
- sapļukšķēt Sapļāpāt.
- sapļukstēt Sapļāpāt.
- sapļurkšēt Sapļāpāt.
- sapļurkšķēt Sapļāpāt.
- sapļurkstēt Sapļāpāt.
- satēgāt Sapļāpāt.
- satērgāt Sapļāpāt.
- satērzgāt Sapļāpāt.
- satirzāt Sapļāpāt.
- sapļepēt sapļeperēt, sapļāpāt.
- sepinēt sapņot (daudz un nesakarīgi); miegā fantazēt (murgot); tukšības pļāpāt.
- saklabināt Sarunāt ko nevajadzīgu, bezsaturīgu; sapļāpāt.
- samuit sarunāt, sapļāpāt.
- sagvelzt Sarunāt, sastāstīt (daudz kā nenozīmīga, arī muļķīga, nepatiesa); sapļāpāt.
- pasakoties Sarunāties (parasti par ko nenozīmīgu); pļāpāt; arī tenkot.
- sakladzināt sarunāties, pļāpāt, mēļot.
- rēkot sarunāties, pļāpāt, tērzēt.
- uztērzēt Sarunāties, pļāpāt.
- žladīt Sarunāties, pļāpāt.
- čalot Sarunāties, tērzēt daudziem reizē; ātri, jautri runāt, arī pļāpāt.
- saplekšēt Sastāstīt, sapļāpāt.
- saplukšēt Sastāstīt, sapļāpāt.
- saplukšķēt Sastāstīt, sapļāpāt.
- sabļuznīt Sastāstīt; sapļāpāt.
- sapļāpāties Savstarpēji pļāpāt, sazināties pļāpājot.
- sačaloties savstarpēji sapļāpāties.
- čalata Sieviete, kas mēdz daudz runāt, pļāpāt.
- bļarkšķēt Skaļi pļāpāt, aplamības runāt.
- dedināt Skaļi pļāpāt.
- dēdināt Skaļi pļāpāt.
- targavāt Skaļi pļāpāt.
- tarsāt Skaļi pļāpāt.
- varažāt Skaļi pļāpāt.
- zabīt Skaļi runāt blēņas, pļāpāt.
- blākšēt Skaļi runāt, pļāpāt aplamības, skaļā balsī izpaust noslēpumus.
- ļorkšķēt Skaļi runāt, pļāpāt; lorkšķēt.
- varkšēt Skaļi runāt, pļāpāt; trokšņot.
- lorkšķēt Skaļi runāt, pļāpāt.
- kaldačot Skaļi un nesakarīgi pļāpāt.
- sablārkšēt Skaļi, bet nesaprotami daudz sapļāpāt.
- pleišķēt Skanēt; pļāpāt.
- švākšēt Slepus pļāpāt.
- bibināt Stostīties, stomīties, pļāpāt, neskaidri runāt.
- pļāpīgs Tāds, kas mēdz daudz, bieži pļāpāt.
- čarkstināt Tarkšķēt, pļāpāt.
- pļampēt Tenkot, pļāpāt.
- mēlnešot Tenkot, tukšu pļāpāt, melot.
- klačot Tenkot; arī sūdzēties; arī pļāpāt.
- tērzgāt Tērzēt, pļāpāt.
- vaterēt Tērzēt, pļāpāt.
- viķenēt Tērzēt, pļāpāt.
- blīkšēt Tukšas blēņas pļāpāt.
- tokšāties Tukšas blēņas pļāpāt.
- blangžēt Tukšas tenkas pļāpāt.
- ļerēt Tukši pļāpāt, tenkot, riet bez iemesla.
- tankšķēt Tukšu runāt, pļāpāt, čivināt.
- čavāties Tūļāties, blēņoties, pļāpāt.
- putriķot Vervelēt, pļāpāt tukšus sīkumus.
- sašļeksterēt vieglprātīgi sapļāpāt.
- sinonīms viens no diviem vai vairākiem vārdiem, kam ir vienādas vai tuvas nozīmes, piemēram, vārdi "pļāpāt" un "tērzēt" ir sinonīmi
- mēlgaļot Zoboties; arī pļāpāt.
ļāpāt citās vārdnīcās:
MEV