Paplašinātā meklēšana
Meklējam šķirne.
Atrasts vārdos (8):
Atrasts vārdu savienojumos (9):
Atrasts skaidrojumos (634):
- gambirs "Japānas zeme", dzeltenā katehu šķirne; smaržīgs augu ekstrakts; lieto vieglu ādu miecēšanai un arī medicīnā (pret caureju).
- sīpolnica ābele (Borsdorfas šķirnes)
- cukuriņš Ābele ar nelieliem, sarkansvītrotiem, cietiem, saldiem āboliem; attiecīgā ābeļu šķirne.
- pepiņš Ābele ar vidēja lieluma sārtiem, sulīgiem, saldskābiem āboliem; attiecīgā ābeļu šķirne.
- zaķpurnis Ābeļu šķirne; šīs šķirnes ābols.
- sviestenīca Ābeļu šķirne.
- sviestenīce Ābeļu šķirne.
- borovinka Ābolu rudens šķirne, iecienīta ražības un izturības dēļ, sevišķi izplatīta Latgalē.
- nalivnais Ābolu šķirne - baltais dzidrais.
- serinki Ābolu šķirne - mālāboli.
- boršts Ābolu šķirne - sīpoliņš.
- pusskābītis Ābolu šķirne ar ieskābu garšu.
- suislepss Ābolu šķirne, auglis sārts, pietiekoši liels, sevišķi sulīgs, ienākas septembra sākumā, uzglabājas līdz novembrim.
- borsītis Ābolu šķirne, sastopama gandrīz katrā Vidzemes dārzā; sīpoliņš.
- anīss Ābolu šķirne.
- rambujē Ābolu šķirne.
- bismarks Ābolu ziemas šķirne.
- ātraudži Agro kartupeļu šķirne.
- ērstlingi Agro kartupeļu šķirne.
- merīnaita Aitu šķirne ar smalku, garu vilnu; šīs šķirnes aita.
- taukastes Aitu šķirnes Āfrikā un Āzijā, kas var uzkrāt taukus astē (līdz 10 kg).
- rupjvilnas aitas aitu šķirnes ar nevienveida rupju vilnu, kas sastāv no dūnvilnas, pārejas matiem un akotmatiem
- pusrupjvilnas aitas aitu šķirnes ar nevienveida vilnu, tās iegūtas, krustojot rupjvilnas aitas ar smalkvilnas vai pussmalkvilnas teķiem
- jāņogaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, krūmi ar vienkāršām, staraini daivainām lapām, bieži ar ērkšķiem, ziedi kārtni, ķekaros vai pušķos, 2 ģintis, >100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, vairākas sugas kultivē, un tām izveidotas daudzas šķirnes.
- alenča Alenča govis - Holandes šķirnes govis.
- žigulis Alus šķirne "Žiguļi"; šīs šķirnes alus.
- šmakovka Alus šķirne.
- malamuts Aļaskas malamuts - suņu šķirne, darba suns; nosaukums pēc kādas inuītu cilts.
- bostonterjers Amerikāņu suņu šķirne, terjera un buldoga krustojums, īspalvains, melns vai svītrains ar baltu plankumu pierē un baltu krūšu priekšu.
- Amerikas lielogu dzērvenes Amerikas dzērvenes, kuru šķirnes Latvijā audzē mākslīgi izveidotās plantācijās.
- ševiotaita Anglijas un Skotijas robežkalnos "Cheviot-Hills" audzēta aitu šķirne.
- aulekšotājs Angļu aulekšotājs jeb angļu pilnasiņu zirgs, zirgu šķirne, jājamzirgs kas piemērots ātriem aulekšiem un sacīkšu sportam.
- beagle Angļu dzinējsuņu šķirne, īsspalvains, var būt dažādas krāsas, taču jābūt arī kādam baltam plankumam vai zīmei.
- Herefordas govis angļu gaļas govju šķirne, sarkanbrūnas, ar baltu galvu un baltām kājām
- Jorkšīras terjers angļu pundursuņu šķirne, skausta augstums - ap 20 cm, gara, taisna, spīdīga vilna, no pakauša līdz astei tēraudzils, pārējā ķermeņa daļa sarkanbrūna
- pēddzinējs Angļu suņu šķirne, ausis nokarenas, purns krunkains, īsspalvains, melns vai brūns; skausta augstums - 63-68 cm, svars - līdz 40-55 kg.; grūti pakļaujas dresūrai.
- greihaunds Angļu vēja suns - medību suņu šķirne ar īsu, biezu apmatojumu, kas var būt dažādās krāsās; gara, šaura galva, šaurs ķermenis un garas kājas; izmanto arī skriešanas sacensībās.
- sīkaprikoze Aprikožu šķirne ar sīkiem augļiem; šīs aprikožu šķirnes auglis.
- mākslīgā izlase apzināta vai neapzināta izlase, ko veic cilvēks, veidojot jaunas, saimnieciski derīgas organismu formas, augu un dzīvnieku šķirnes
- arābs Arābu šķirnes zirgs, dižciltīgākais no visiem austrumzemju zirgiem.
- efeja Arāliju dzimtas ģints ("Hedera"), mūžzaļi liānveida krūmi ar tvērējsaknēm, vienkāršām veselām vai daivainām lapām, 7-9 sugas, Latvijā savvaļā 1 suga, vairākas sugas un šķirnes audzē kā krāšņumaugus un telpaugus.
- trabuks Arī cigāru šķirne.
- arzamasas Arzamasas zosis - Krievijas izcelsmes zosu šķirne, dzīvsvarā līdz 8 kg.
- pelējumu siers ass, taukains, mazliet drupans siers, ko caurauž zilgani zaļas pelējuma daļiņas; attiecīgā siera šķirne
- ledustilka Ātraudzīga rutku šķirne ar garenu, pelēkbaltu sakni; šīs šķirnes rutks.
- bekoncūka Ātraudzīgas šķirnes cūka, kura, intensīvi barota, ātri pieaug, veidojot liesu gaļu ar plānu speķa kārtu.
- bekons Ātraudzīgas šķirnes īpaši barota cūka, kurai ir cauraugusi gaļa ar plānu speķa kārtu.
- berkšīrs Ātraudzīgu cūku šķirne; Berkšīras cūkas.
- jorkšīri Ātraudzīgu cūku šķirne.
- aberdinangusi Ātraudzīgu gaļas govju šķirne.
- prekosaitas Ātraudzīgu smalkvilnas un gaļas aitu šķirne.
- arābu zirgi ātro jājamzirgu šķirnes zirgi
- izviršana atsevišķu dzīvnieku vai šķirnes saimnieciski vērtīgo īpašību pasliktināšanās no paaudzes uz paaudzi
- punduraugs Augs, kas ir daudz mazāks par parasto savas dzimtas sugas, šķirnes augu.
- kultūršķirne Augstas kvalitātes (piemēram, papīra) šķirne.
- genonīms Augu ģints, dzimtas, sugas vai šķirnes (taksona) nosaukums.
- salizturība Augu izturība pret salnām; atkarīga no augu sugas, šķirnes un attīstības fāzes.
- haimatoksilīns Augu krāsviela, ko iegūst no kādas V-Amerikā augoša zilā koka šķirnes "Haematoxylon campechianum".
- krēpjauzas Auzu šķirne ar lielām skarām.
- šeikstaines Auzu šķirne ar uz visām pusēm sazarotām skarām.
- russaks auzu šķirne sīkiem graudiem
- leda auzas auzu šķirne, kuras sēj visagrāk
- beirītis Bairītis, Bavārijas alus šķirne (parasti pudelēs).
- vainagbalodis Balodis ar vainagveida spalvām uz galvas; attiecīgā baložu šķirne.
- dzidrābele Baltā dzidrā - vasaras šķirnes ābele ar saldskābiem, sulīgiem augļiem.
- opaks Balto mālu šķirne, ko lieto trauku izgatavošanai.
- rīslings Baltvīns, ko iegūst no šīs šķirnes vīnogām.
- paradīzes banāns banānu suga ("Musa paradisiaca"), ko visvairāk izmanto pārtikā, izveidotas daudzas šķirnes
- barista Bārmenis, kas specializējies dažādu veidu kafijas (galvenokārt espreso) un kafijas dzērienu pagatavošanā un pasniegšanā, kā arī labi pārzina kafijas šķirnes; kafijas bārmenis.
- basenži Basendži - suņu šķirne, sauc arī par Kongo dogu; raksturīga iezīme - šīs šķirnes suņi nerej; dzimtene - Zaira.
- bairītis Bavāriešu alus šķirne; šīs šķirnes alus; pudeļu alus.
- beršīrietes Berkšīri – ātraudzīgu cūku šķirne; Berkšīras cūkas.
- dziks Bezšķirnes (par mājdzīvnieku).
- birmieši Birmas šķirnes kaķis.
- italietes Bišu šķirne.
- kaukāzietes Bišu šķirne.
- ķiprietes Bišu šķirne.
- krainietes Bišu šķirne.
- pomoloģija Botānikas nozare, kas pētī augļu koku un krūmu sugas un šķirnes.
- erdelterjers Brūna suņu šķirne ar raupju vilnu, melna mugura, skausta augstums - 60 cm.
- pitbuls Buldogam un terjeram radniecīgs suns; attiecīgā suņu šķirne.
- bergamote Bumbiere ar sulīgiem, saldiem augļiem; attiecīgā bumbieru šķirne.
- iļjinka Bumbieru šķirne, īpaši Latgalē audzēta, izturīga pret salu, ražo agri un labi.
- sapežanka Bumbieru šķirne.
- gouda Cietā siera šķirne (pēc vietvārda Nīderlandē).
- parmidžāno Cietā siera šķirne, ko ražo Itālijā noteiktās provincēs, tostarp Parmā, un ko gatavo no nepasterizēta govs piena un nogatavina 12 līdz 36 mēnešus; Parmas siers.
- servelāde cieti kūpinātas vārītas desas šķirne ar sīkiem speķa gabaliņiem
- Persijas ciklamena ciklamenu suga ("Cyclamen persicum"), no kuras izaudzētas daudzas šķirnes, ko arī Latvijā audzē augumājās un lecektīs
- kultūršķirne Cilvēka izkopta, izveidota (augu) šķirne.
- kultūršķirne Cilvēka izkopta, izveidota (dzīvnieku) šķirne.
- daudzkrāsu cinerārija cinerāriju suga ("Cineraria cruentus"), kuru krustojot ar citām radniecīgām sugām ir iegūtas hibrīdiskas rases un šķirnes, ko Latvijā audzē kā telpaugus
- gļotskābe COOH(CHOH)4COOH, divvērtīga skābe, balts kristālisks pulveris, ko iegūst oksidējot piencukuru, galaktozi, kā arī daudzas gumijas šķirnes ar puskoncentrētu slāpekļskābi.
- vaislai audzējamās jauncūkas cūciņas un kuilīši (kā tīršķirnes, tā krustojumi) no atšķiršanas vaislai līdz pirmajai lecināšanai
- vindzoles Cūku pupu (lielo) šķirne.
- melis Cukura šķirne, rafinēts cukurs, kas tomēr nav tik tīrs kā rafināde, no kuras atšķiras pēc garšas un mazliet krāsainu šķīdumu.
- čaviks Čau-čau šķirnes suns.
- čihuahua Čivava - suņu šķirne, ļoti mazs sunītis; dzimtene - Meksika.
- čoktavs Čoktavu zirgs - zirgu šķirne, ko 17. gs. izveidoja Amerikas indiāņu ciltis krustojot dažādu šķirņu spāņu zirgus.
- dūmotās loksnes dabiskā kaučuka šķirnes, ko iegūst, apdūmojot lateksu žāvēšanas procesā; ražo loksnēs ar rievainu virsmu
- fasole Dārza pupu šķirne.
- mošuszemenes Dārza zemeņu šķirne ar aromātiskām un garšīgām ogām, bet to stādi prasa īpatnēju kopšanu un dod maz ogu.
- klubnieks Dārza zemeņu šķirne.
- aitusuņi Daudzas suņu šķirnes, kas sākotnēji tika izmantotas ganāmpulka uzraudzīšanai un pārdzīšanai, piemēram, kolliji, vācu aitusuņi u. c.
- krustošana dažādu šķirņu vai sugu dzīvnieku pārošana jaunas šķirnes iegūšanai, šķirnes uzlabošanai
- krustošana Dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augu mākslīga apputeksnēšana jaunas šķirnes ieguvei, šķirnes uzlabošanai.
- gulbīši Dažos apvidos kartupeļi; īpaša kartupeļu šķirne.
- viktorija Dažu dārzeņu (piemēram, biešu, rabarberu) vai ogu (piemēram, zemeņu) šķirne.
- granapipka Degvīns - agrāk tautā iecienīta degvīna šķirne.
- minorka Dējējvistu šķirne.
- bišons Dekoratīvo suņu šķirne.
- leiogoma Dekstrīna šķirne, ko iegūst, grauzdējot kartupeļu cieti.
- kollijs Dienesta suns ar garu, slaidu purnu un biezu, garu, melnbaltu vai brūni baltu apspalvojumu; attiecīgā suņu šķirne; Skotijas aitu suns.
- bokseris Dienesta suns ar īsu, strupu purnu, angļu buldoga krustojums ar citām suņu šķirnēm; attiecīgā suņu šķirne.
- sanbernārs Dienesta suns, kam ir raksturīgs liels augums, ļoti laba oža un ko var izmantot sniegā apraktu cilvēku meklēšanai; attiecīgā suņu šķirne.
- buldogs Dienesta suns, kam raksturīga liela galva, strups purns, platas krūtis un spēcīgas kājas; attiecīgā suņu šķirne.
- dobermanis Dienesta suns, kam raksturīgs garš, tievs ķermenis, īsa spalva un laba oža; attiecīgā suņu šķirne.
- ņūfaundlendietis Dienesta suns, kam raksturīgs liels, spēcīgs ķermenis, garš apmatojums un ko izmanto slīcēju glābšanā; attiecīgā suņu šķirne.
- dogs Dienesta suns, kam raksturīgs liels, spēcīgs ķermenis, spēcīgi žokļi, īsa spalva; attiecīgā suņu šķirne.
- retrīvers Dienesta un medību suns ar labu ožu un vieglu sakodienu, kas nebojā medījumu; attiecīgā suņu šķirne.
- vācu aitu suns dienestu suņu šķirne, ko sākumā izmantoja aitu ganāmpulku uzraudzīšanai; mūsdienās izmanto par redzes invalīdu pavadoni, policijā, glābšanas darbos u. c.
- pantopollīts Dinamīta šķirne, ko gatavo no nitroglicerīna un nitronaftalīna, eksplodējot rada daudz indīgu gāzu.
- skabioza Dipsaku dzimtas ģints ("Scabiosa"), daudzgadīgs (parasti dekoratīvs) lakstaugs, retāk puskrūms ar veselām, plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām un ziediem galviņās, \~100 sugas, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga, vairākas sugas un to šķirnes Latvijā audzē kā krāšņumaugus.
- eskalonija Divdīgļlapju klases rožu apakšklases akmeņlauzīšu rindas eskalonijaugu dzimtas ģints ("Escallonia"), izveidotas vairākas dekoratīvas šķirnes.
- dobermanpinčers Dobermanis - liels dienesta suns ar slaidu ķermeni, īsu tumšu apmatojumu un labu ožu; attiecīgā suņu šķirne.
- taurs Dobradžu dzimtas suga ("Bos primigenius"), izmiris dzīvnieks (mājas govs priekštecis), domesticēts 8.-6. gt. p. m. ē., pēdējais iznīcināts 1627. g. Polijā, bet 20. gs., izmantojot atgriezenisko selekciju un krustojot dažādas mājas govju šķirnes, ir selekcionēta govju šķirne "Auroxen" jeb taurgovs.
- tīrasiņu dzīvnieki dzīvnieki, kas pieder tādai šķirnei, kura ļoti daudzās paaudzēs audzēta izolēti bez svešu šķirņu piejaukuma
- asins atjaunošana dzīvnieku audzēšanas metode, pēc kuras tīraudzēšanas ietvaros pieļaujama to šķirņu ģenētiskā materiāla izmantošana, kas piedalījušās šķirnes izveidošanā
- vecvecāku forma dzīvnieku šķirnes vai līnijas, kuras izmanto krustošanai, lai iegūtu vecāku formu
- suga Dzīvnieku vai augu šķirne.
- satsuma Eksotiska mandarīnu šķirne, kas nāk no Satsumas novada Japānā.
- ementāles Ementāles siers - Šveices cietā siera šķirne, ražots no govs piena, raksturīgi lieli caurumi.
- aierširi Ērširi - sarkanraibu piena govju šķirne.
- airšīri Ērširi, Ēršīras govis - sarkanraibu piena govju šķirne.
- pasole Fasole - dārza pupu šķirne.
- favroles Favroles vistas - gaļas vistu šķirne.
- žeromē Franču sieru šķirne.
- papijons Franču-beļģu dekoratīvo suņu šķirne; viļņota spalva, cekulaina aste, skausta augstums - <28 cm, populārs klēpja sunītis.
- hempširas Gaļas aitu šķirne.
- hempšīri Gaļas aitu šķirne.
- herefordi Gaļas govju šķirne.
- šorthorņi gaļas vai gaļas un piena govju šķirne; izveidota Lielbritānijā 18. gs.; šorthorņu govis
- korniša Gaļas vistu šķirne; Kornvolas vista.
- dorķina Gaļas vistu šķirne.
- dorkinga Gaļas vistu šķirne.
- dorkings Gaļas vistu šķirne.
- dorkiņš Gaļas vistu šķirne.
- romnimarši Garvilnas aitu šķirne.
- Džeimsona gerbera gerberu suga ("Gerbera jamensonii"), kurai ir izveidotas neskaitāmas šķirnes
- lielziedu godēcija godēciju suga ("Godetia grandiflora"), kuru Latvijā audzē kā krāšņumaugu, arī dažādas tās šķirnes
- gorgondzola Gorgonzola - siera šķirne, itāļu puscietais zilā pelējuma siers.
- Latvijas brūnā govju šķirne
- taurgovs Govju šķirne "Auroxen" (līdz 2004. g. saucās "Heck cattle"), kas sākot no 20. gs. 20. gadiem izveidota, izmantojot atgriezenisko selekciju un krustojot dažādas mājas govju šķirnes, rezultātā iegūstot izmirušā taura (mājas govs priekšteča) līdzinieku, kas sākot no 1999. g. ieviestas arī Latvijā, ganās Lielupes palienes pļavās un dabas parkā "Pape".
- ciltsgrāmata Grāmata, kur sistemātiski reģistrē kādas vaislai derīgas šķirnes mājdzīvniekus.
- granafifka Granapipka - agrāk tautā iecienīta degvīna šķirne.
- kvieši graudzāļu dzimtas ģints (_Triticum_), viengadīgi labības augi, \~20-30 sugu, Latvijā kultivē 2 sugu šķirnes, vairākas no tām Latvijā izveidotas
- saperavi gruzīnu vīna vīnogu šķirne, kā arī vīnogu vīna šķirne
- mežvītenis Gundegu dzimtas ģints ("Clematis"), daudzgadīgs vasarzaļš, dekoratīvs vīteņaugs ar violetiem, baltiem, dzelteniem ziediem un lielām apziedņa lapām, \~300 sugas, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga, kā krāšņumaugus audzē >20 sugas, \~60 šķirnes un \~100 hibrīdus.
- delfīnija Gundegu dzimtas ģints ("Delphinium"), krāšņumaugs, izveidotas daudzas šķirnes, Latvijā brīvdabā sastopamās dēvē par gaiļpiešiem.
- kornišons Gurķu šķirne - trīs līdz pieci centimetri garš gurķu auglis, kuru izmanto konserviem.
- mazā gusmanija Gusmaniju suga ("Guzmania minor"), kuras šķirnes tiek tirgotas kā populāri telpaugi ar spilgti sarkanu ziedkopu.
- dialēliskā krustošana ģenētiskās analīzes metode: pētījamās līnijas vai šķirnes krusto savā starpā visās iespējamās kombinācijās un analizējot pēcnācējus noskaidro pētījamo līniju un šķirņu ģenētiskās īpašības, specifisko un vispārīgo kombinatīvo spēju, gēnu mijiedarbības efektus u. c.
- konkurētspēja Ģenētiski nosacīta organisma, līnijas vai šķirnes īpašība labāk funkcionēt jauktā nekā vientipiskā kopumā.
- haski Haskijs - suņu šķirne.
- rudens helēnija helēniju suga ("Helenium autumnale"), kuras atsevišķas šķirnes Latvijā audzē kā krāšņumaugus
- austrumu hiacinte hiacinšu suga ("Hyacinthus orientalis"), savvaļā satopama Vidusjūras apgabalā, vairākas varietātes; Latvijā audzē 50-60 šķirnes
- kokveida efeja hibrīds, kas radīts krustojot Japānas fatsiju un Īrijas efeju (x Fatshedera lizei"), tiek izplatītas vairākas šķirnes
- pušķu hlorofīts hlorofītu suga ("Chlorophytum comosum"), telpaugs, izveidotas vairākas šķirnes
- deicija Hortenziju dzimtas ģints ("Deutzia"), dekoratīvi krūmi Ķīnā, Japānā, Meksikā, 50-55 sugas, dažas sugas un šķirnes Latvijā introducētas 19. gs.
- filadelfs Hortenziju dzimtas ģints ("Philadelphus"), tautā sauc par jasmīniem, vasarzaļi krūmi, savvaļā Dienvideiropā, Austrumāzijā, Ziemeļamerikā, Vidusamerikā, \~70 sugu; Latvijā introducēts >30 sugu, to hibrīdi un šķirnes.
- resistence Iedzimta auga sugas vai šķirnes īpašība, kas to aizsargā pret kādu parazītu, neļaujot tiem ieviesties, vai radot to attīstībai nelabvēlīgus apstākļus.
- kastens Iegarenu balto kartupeļu šķirne.
- ošlapiņas Iesarkanas krāsas kartupeļu šķirne sīkiem raibumiem, mazaudzēji; ošlapas.
- ošlapas Iesarkanas krāsas kartupeļu šķirne sīkiem raibumiem, mazaudzēji.
- kleperis Igaunijā izaudzētas braucamzirgu šķirnes zirgs.
- igaunītis Igaunijas šķirnes zirgs; Igaunijā pirkts zirgs.
- dārdžilinga Indijas melnās tējas šķirne.
- kristāls Īpašas šķirnes degvīns; attiecīgā degvīna šķirne.
- siera desa īpašas šķirnes siers, kam ir desai raksturīgā forma
- lakrima Īpašs (balts vai sarkans) Itālijas vīns "Lacrimae Christi" (latīņu "Krisus asara"), ko iegūst no tāda paša nosaukuma šķirnes vīnogām, ko audzē Vezuva apkārtnē.
- bīgls Īskājains medību dzinējsuns zaķu un savvaļas trušu medībām, ar īsu, gludu apmatojumu un nokarenām ausīm; visbiežāk balti melni brūni plankumots; attiecīgā suņu šķirne (izveidota Anglijā).
- Sautdaunsu aitas īsvilnas gaļas aitu šķirne
- Šropšīras aitas īsvilnas gaļas aitu šķirne ar pussmalku vilnu; izveidota Anglijā 18.-19. gs.
- mocarella Itāļu (Dienviditālijas) maiga siera šķirne, balta biezpienveidīga siera bumba.
- parmesans Itāļu cietā siera šķirne (angļu "parmesan", it. "parmigiano"), ko gatavo no nepasterizēta piena; parmezans; Parmas siers; parmedžano; parmadžāno.
- Parmas siers itāļu cietā siera šķirne, ko gatavo no nepasterizēta piena, radies Parmā (Itālijas ziemeļos), sarīvētu izmanto dažādu ēdienu gatavošanai; parmesans; parmezans, parmedžano; parmadžāno
- parmezāns itāļu cietā siera šķirne; parmidžāno
- melier Izcila balto vīnogu šķirne Puatū provincē Francijā.
- kianti Izplatīta skāba itāļu sarkanvīna šķirne; kjanti (it. "chianti")- nosaukums pēc Kjanti ielejas.
- cigeika Izstrādāta īpašas šķirnes aitas vai kazas āda; virsģērbs no šādas kažokādas.
- tējaskoks Jaunzēlandes tējaskoks - miršu dzimtas leptospermu ģints suga ("Leptospermum scoparium"), no kuras izveidotas vairākas dekoratīvu ziedaugu šķirnes.
- jērādiņa Jēra āda, kurai izveidojies īpatnējs, dažāda lieluma un formas vilnas sprogojums; augstvērtīgas jērādiņas (karakulu) iegūst galvenokārt no 1-3 dienas veciem karakulaitas šķirnes jēriem.
- kramiņš Kāda ābolu (sīpoliņu) šķirne.
- mandakuka Kāda alus šķirne.
- kveksis Kāda cūku šķirne.
- ošlape Kāda izplatīta sēņu šķirne.
- kuiļa pauti kāda kartupeļu šķirne
- kuilīši Kāda kartupeļu šķirne (ar gareniem un līkiem kartupeļiem).
- govainis Kāda kartupeļu šķirne (vairāk lietota govju un cūku ēdieniem).
- zilīši Kāda kartupeļu šķirne ar zilganu mizu.
- arulis Kāda kartupeļu šķirne.
- lopainis Kāda kartupeļu šķirne.
- mēnesnieks Kāda kartupeļu šķirne.
- stirniņas Kāda kartupeļu šķirne.
- vācainis Kāda kartupeļu šķirne.
- zaļlaksti Kāda kartupeļu šķirne.
- zaļvīši Kāda kartupeļu šķirne.
- zileņi Kāda kartupeļu šķirne.
- zilēzieši Kāda kartupeļu šķirne.
- sarkanvārpa Kāda kviešu šķirne.
- juiga Kāda nelielu meža zosu šķirne.
- zlūģe Kāda nezāļu šķirne.
- alksenes kāda sēņu šķirne
- vienskaraine Kāda zināma auzu šķirne.
- ūpenieki Kāda zināma kartupeļu šķirne.
- raupuļi kāda zirņu šķirne (lieli, pelēki, ļoti miltaini)
- moka Kafijas koka vai krūma šķirne; šīs šķirnes koks vai krūms.
- mājas kaķis kaķu dzimtas suga ("Felis catus"), pasaulē izveidotas >42 šķirnes
- siāmieši Kaķu šķirne - Siāmas kaķi - krēmkrāsas īsvilnas kaķi ar brūnu seju un ausīm un zilām acīm.
- abesīnietis kaķu šķirne Abesīnijas kaķis
- meinkūns Kaķu šķirne.
- mehārs Kamieļu (dromedāru) šķirne, iecienīta ātrās gaitas dēļ; noder galvenokārt jāšanai.
- galviņkāposti kāpostu sugas šķirne ("Brassica oleracea var. capitata"), kuru blīvo lodveida galviņu veido gandrīz apaļas, sēdošas lapas
- zvīņu karpa karpu šķirne, kuras pārstāvjiem ir viscaur līdzenas, zeltainas krāsas zvīņas; šīs šķirnes karpa
- ādas karpa karpu šķirne, kuras pārstāvjiem raksturīgas retas zvīņas tikai pie spuru pamatnēm un žaunām; šīs šķirnes karpa
- šlaka Kārta (kāršu spēlē); suga, šķirne, paveids.
- sprēgulis Kartupelis ar nelīdzenu, saplaisājušu mizu; šo kartupeļu šķirne.
- carica kartupeļu šķirne
- imperatorka kartupeļu šķirne
- sprāguļi kartupeļu šķirne; sarkanie kartupeļi ar saplaisājušu mizu
- bismarki Kartupeļu šķirne; šīs šķirnes kartupeļi.
- ošlapīnas Kartupeļu šķirne; šīs šķirnes kartupeļi.
- ošlapiņi Kartupeļu šķirne; šīs šķirnes kartupeļi.
- baltziedi Kartupeļu šķirne.
- brūnītis Kartupeļu šķirne.
- grapīši Kartupeļu šķirne.
- grundulis Kartupeļu šķirne.
- liperi Kartupeļu šķirne.
- peles Kartupeļu šķirne.
- sarkanbikši Kartupeļu šķirne.
- zilbikši Kartupeļu šķirne.
- pelēcīši Kartupļu šķirne.
- kotsvaldes Kotsvoldas aitas - garvilnas aitu šķirne.
- doktordesa Krievijā un citās bijušajās padomju republikās populāra vārītu desu šķirne; tā ir sava veida zema tauku satura desa, tāpēc to uzskata par diētisku produktu.
- širki Krinolīna šķirne.
- asinība krustošanā iegūtā dzīvnieka katras šķirnes īpatsvars; šķirnība (1)
- smiltsķērsa Krustziežu dzimtas ģints ("Arabis"), lakstaugs ar matiņiem, dažkārt tūbaini vai kaili, lapas veselas, sakārtotas uz stublāja rozetē, ziedi balti, iedzelteni līdz violeti, sakārtoti blīvās ķekarveida ziedkopās, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, dārzos kā krāšņumaugus audzē vairākas introducētas sugas un to šķirnes, un tās sauc par arābēm.
- obrēta Krustziežu dzimtas krāšņumaugu ģints ("Aubrieta"), apmēram 12 sugas, selekcionētas vairāk nekā 40 šķirnes, savvaļā Balkānos un Mazāzijā, Latvijā audzē gk. vienu selekcionētu šķirni ar tumši violetiem ziediem.
- sēklaudzēšana Kultūraugu augstvērtīgu šķirņu sēklu audzēšana šķirnes sējumu atjaunošanai.
- mārtiņroze Kurvjziežu dzimtas ģints ("Dendranthema"), \~50 sugu, Latvijā kā krāšņumaugus audzē dažādas šķirnes.
- gailardija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Gaillardia"), daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi, ziedi kurvīšos, dzelteni vai sarkanbrūni, Ziemeļamerikas un Centrālamerikas prērijās, 28 sugas, Latvijā atsevišķas šķirnes audzē dārzos.
- helēnija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Helenium"), \~40 sugu (Amerikā), Latvijā audzē kā krāšņumaugu atsevišķas rudens šķirnes, daudzgadīgi lakstaugi, stublājs 90-150 cm augsts, spārnains, lapas pamīšas, zied VII-IX zelta dzelteniem ziediem, kas sakārtoti kurvīšos.
- saulesactiņa Kurvjziežu dzimtas ģints ("Heliopsis"), augs ar dzelteniem ziediem kurvīšos, savvaļā aug Ziemeļamerikā sausos mežos, prērijās, 7 sugas, izaudzētas vairākas dārza šķirnes, noder ziemciešu grupās, dzīvžogiem un ziedu griešanai.
- rudbekija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Rudbeckia"), viengadīgs vai daudzgadīgs augs ar spirāliski sakārtotām lapām, parasti dzelteniem, mēlziediem un purpursarkaniem stobrziediem kurvītī, 15 sugu, Latvijā daudzas sugas un šķirnes audzē kā krāšņumaugus; saulcerīte.
- samtene Kurvjziežu dzimtas ģints ("Tagetes"), viengadīgs lakstaugs ar plūksnainām lapām un dzelteniem, oranžiem vai brūnganiem ziediem, \~30 sugu, Latvijā kā viengadīgus krāšņumaugus audzē 3 sugas un to šķirnes.
- cīnija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Zinnia"), \~22 sugas, gk. Vidusamerikā, Latvijā audzē kā krāšņumaugus atsevišķas šķirnes un formas; cinnija.
- siloksīds Kvarca stikla šķirne; lieto galvenokārt ķimikāliju trauku izgatavošanai.
- saldķirsis Ķiršu šķirne ar saldām ogām.
- drogāns Ķiršu šķirne, lielām gaiši dzeltenām, stingru mīkstumu ogām, nogatavojušās ogas lietainā laikā plaisā.
- morelle Ķiršu šķirne.
- zefīrs Labākā aitu vilnas šķirne.
- skaists Labi kopts, ar vēlamām sugas, šķirnes īpašībām (par dzīvniekiem, augiem).
- labradors Labradoras retrīvers - suņu šķirne.
- Latvijas braucamie zirgi Latvijā izaudzēta smago braucamzirgu šķirne.
- lielā lauvmutīte lauvmutīšu suga ("Antirrhinum majus"), kuru Latvijā audzē kopš 1849. g., izveidotas \~800 tās šķirnes
- leghorniete Leghornas šķirnes vista.
- slotveida leptosperma leptospermu suga ("Leptospermum scoparium"), ko dēvē arī par Jaunzēlandes tējaskoku, no tās izveidotas vairākas dekoratīvas šķirnes
- leičesteres Lesteras aitas - garvilnas aitu šķirne.
- leičesteri Lesteras aitas - garvilnas aitu šķirne.
- dalmācietis Liels suns ar baltu, īsu apmatojumu un tumšiem plankumiem; attiecīgā suņu šķirne.
- Labradoras retrīvers liels suns ar melnu vai zeltainu apmatojumu; to izmanto medībās vai par aklu cilvēku pavadoni; attiecīgā suņu šķirne
- peršerons Lielu smago braucamo zirgu šķirne.
- leitītis Lietuvas šķirnes zirgs; arī Lietuvā pirkts zirgs.
- benediktiners Liķieru šķirne, ko pagatavo benediktiešu klosterī vai pēc tā receptēm.
- balgalvis Lini ar ļoti gaišu šķiedru; šādu linu šķirne.
- baltgalvis Lini ar ļoti gaišu šķiedru; šādu linu šķirne.
- kombinatīvā spēja līnijas vai šķirnes spēja krustojumos dot pēcnācējus ar paaugstinātu produktivitāti
- linkalnes Linkolnas aitas - garvilnas aitu šķirne.
- linkolni Linkolnas aitas - garvilnas aitu šķirne.
- gricki linu šķirne ar daudz galviņām
- puscukurbietes Lopbarības bietes, kurām lapu masa ir aptuveni puse no sakņu masas; attiecīgā lopbarības biešu šķirne.
- toiterjers Ļoti mazs terjeru grupas suns; attiecīgā suņu šķirne.
- Maltas sunītis ļoti sena suņu šķirne, klēpja sunītis
- linons Ļoti smalka, blīva, balināta linu auduma šķirne.
- Angoras trusis ļoti vērtīga trušu šķirne, ko speciāli audzē to garā un pūkainā kažoka dēļ, no kā iegūst tā saukto angoras vilnu
- plakanmaize Maizes šķirne Norvēģijā (Bohūsā un Dālslandē), ļoti plāna, parasti no neraudzētas mīklas cepta maize.
- kliedzējpīle mājās audzēta meža pīle vai speciālas šķirnes pīle, ko izmanto savvaļas pīļu pievilināšanai, piesienot netālu no mednieka slēpņa, medījot pīles uz gaidi
- trusītis Mājas cūku šķirne.
- hermalīns Mājas trušu šķirne.
- sorts Mājdzīvnieku šķirne.
- sirdsveida makleja maklejus suga ("Macleaya cordata"), kuras dažas šķirnes Latvijā reizēm audzē kā krāšņumaugu
- krustot Mākslīgi apputeksnēt (dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augus) jaunas šķirnes ieguvei, šķirnes uzlabošanai; hibridizēt.
- maltietis Maltas sunītis (dekoratīvo suņu šķirne).
- tanžerīni Mandarīnu šķirne ar grubuļainu miziņu un spilgti oranžu vai sarkanīgu mīkstumu, kurā ir daudz kauliņu; viegli mizojami, nosaukums cēlies no Marokas ostas pilsētas Tanžeras vārda.
- baltdzīslu maranta marantu suga ("Maranta leuconeura"), kuras dažādas šķirnes ir izplatīti telpaugi
- rotveilers Masīvs, spēcīgs suns ar melnu un brūnu (uz krūtīm) apmatojumu, izcils sargsuns; attiecīgā suņu šķirne.
- cairnterrier Maza Skotijas terjera šķirne, agrāk tos izmantoja alu dzīvnieku medībās, apmatojums raupjš, krāsas dažādas (sarkans, smilšu krāsas, pelēcīgs).
- cacarskīs gaileits mazas šķirnes gailītis
- cacarskīs visteņa mazas šķirnes vistiņa
- skočterjers Mazs medību suns ar asu (parasti melnu) apmatojumu; attiecīgā suņu šķirne.
- skaiterjers Mazs medību suns ar garu zilganpelēku vai rudu apmatojumu; attiecīgā suņu šķirne.
- spaniels Medību suns ar īsām kājām un lielām, nokarenām ausīm; attiecīgā suņu šķirne.
- gordonseters Medību suns ar melnu vai dzeltenbrūnu apmatojumu; attiecīgā suņu šķirne.
- kurts Medību suns, kam raksturīga maza galva, smails purns, platas krūtis un tievas, garas kājas; attiecīgā suņu šķirne.
- pundurpinčeris Medību suņu pinčeru šķirne.
- taksis Medību suņu šķirnes, kuru pārstāvjiem raksturīgs neliels augums, garš, spēcīgs viduklis, īsas, līkas kājas, samērā liela galva, nokarenas ausis.
- lija Melno jāņogu šķirne.
- bang-up Melno jāņogu, upeņu šķirne; spēcīga auguma, dod maz dzinumu, lielas ogas.
- kantalupe Meloņu šķirne - rievaini augļi ar biezu mizu un aromātisku mīkstumu.
- infantado Merīnaitu šķirne.
- hanna Miežu šķirne.
- hannchen Miežu šķirne.
- rīzenšnaucers Milzu šnaucers - lielākais šnauceru grupas suns; attiecīgā suņu šķirne.
- zilganā molīnija molīniju suga ("Molinia caerulea"), Latvijā sastopama samērā bieži, tiek audzēta arī kā krāšņumaugs un izveidotas vairākas šķirnes
- muzīvzelts Mozaīkas zelts - misiņa šķirne, ko lieto mākslas amatniecībā, sastāv no 65% vara un 35% cinka.
- petūnija Nakteņu dzimtas ģints ("Petunia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, retāk puskrūms, 25 sugas (gk. Brazīlijā, Argentīnā), kā krāšņumaugus audzē tikai hibrīdus (gk. no 2 sugām), daudzas šķirnes ir iecienīti krāšņumaugi arī Latvijā.
- klarkija Naktssveču dzimtas ģints ("Clarkia"), viengadīgs dekoratīvs lakstaugs ar dažādas krāsas ziediem lapu žāklēs, 10 sugu (pēc citiem datiem 4 sugas), Latvijā audzē kā krāšņumaugu 1 sugu un tās šķirnes.
- fuksija Naktssveču dzimtas ģints ("Fuchsia"), zemi krūmi vai puskrūmi ar nokareniem dažādas krāsas zvanveida ziediem, \~100 sugu, Latvijā audzē dārzos dobēs vai traukos, visvairāk telpās, formas un šķirnes, kas iegūtas no vairākām sugām.
- desiņa Neliela (noteiktas šķirnes) desa.
- korgijs Neliela auguma spēcīgs suns ar zemām kājām un lapsai līdzīgu galvu; attiecīgā suņu šķirne.
- kveksis Neliels (parasti bezšķirnes) suns.
- mopsis Neliels dekoratīvs suns, kam raksturīga liela apaļa galva, strups purns, gluds, spīdīgs apmatojums; attiecīgā suņu šķirne.
- špics Neliels dekoratīvs suns, kam raksturīgs pasmails, īss purns, mazas, stāvas, trīsstūrveida ausis, gredzenā saritināta aste un biezs, garš, taisns apmatojums; attiecīgā suņu šķirne.
- pinčers Neliels medību suns ar smailām ausīm un īsu, gludu apmatojumu; attiecīgā suņu šķirne.
- foksterjers Neliels medību suns, ar ko var medīt lapsas un āpšus alās; attiecīgā suņu šķirne.
- pūdelis Neliels suns ar garu sprogainu spalvu; attiecīgā suņu šķirne.
- franču buldogs neliels suns ar tumšu, īsu apmatojumu; attiecīgā suņu šķirne
- skotu terjers nelielu, asspalvainu suņu šķirne; smailas ausis, parasti melnas, skausta augstums - 25-29 cm.
- nigrols Netīrītas minerāleļļas šķirne, ko iegūst naftas pārstrādē.
- malbeks No "Malbec" šķirnes vīnogām, kuru dzimtene ir Kahoras reģions Dienvidfrancijā, darināts vīns, mūsdienās visbiežāk ražots Argentīnā.
- angora no Angoras šķirnes trušu apmatojuma iegūta šķiedra
- muskatvīns No muskata vīnogu šķirnes ražots deserta vīns.
- ideotips No saimnieciskā viedokļa ideāla organisma (šķirnes) modelis, kam ir optimāls morfoloģisko, anatomisko, fizioloģisko un bioloģisko īpašību kopums.
- sangastieši No Sangastes ievesta kartupeļu šķirne; šīs šķirnes kartupeļi.
- vīna raugs no vīnogām, augļiem un ogām iegūti "Saccharomyces" ģints raugi, ko ilgstošā selekcijas darbā izveido individāli katrai šķirnei
- norfolks Norfolkas rikšotājs - zirgu šķirne.
- platība Norobežota vieta, kur audzē (noteiktas sugas, ģints, šķirnes u. tml. augus vai to grupas).
- laika Nosacīta suņu šķirne; Krievijā šis nosaukums tiek piedēvēts visiem suņiem, kam ir stāvas ausis, aste ritenī un kupls kažoks.
- pazīstēt Noteikt (kādu augu, dzīvnieku, arī to sugas, šķirnes).
- oksfordširdouni Oksfordšīras sugas aitas - īsvilnas aitu šķirne.
- oksfordšires Oksfordšīras sugas aitas - īsvilnas aitu šķirne.
- oksfordšīri Oksfordšīras sugas aitas - īsvilnas aitu šķirne.
- oksfordšīrieši Oksfordšīras sugas aitas - īsvilnas aitu šķirne.
- oncīdija Orhideju dzimtas ģints ("Oncidia") ar kādām 400 sugām, Rietumindijā un Amerikas tropos, dažas sugas un šķirnes audzē kā telpaugus.
- orpingtona Orpingtonas pīle - pīļu šķirne.
- orpingtons Orpingtonas pīle - pīļu šķirne.
- orpingtona Orpingtonas vista - universālu vistu šķirne.
- orpingtons Orpingtonas vista - universālu vistu šķirne.
- sēru osis ošu šķirne ar gariem, nokareniem zariem
- pārpotēšana Otrreizēja potēšana, lai uzlabotu, piem., augļu koku šķirnes.
- uzlabot Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieka vai auga īpašības, šķirne, suga u. tml.) kļūst kvalitatīvākas, piemērotākas noteiktām prasībām.
- izveidot Panākt, ka rodas (jaunas šķirnes, sugas).
- esparto Papīra šķirne, ko izgatavo no šīm šķiedrām.
- standartšķirne Par piemērotāko atzītā šķirne kādā apvidū noteiktā laika periodā.
- kristallcukurs Parastā cukura šķirne, ko iegūst tieši no labi tīrītas biešu cukura sulas, ietvaicējot, kristallizējot, attīrot no sīrupa un žāvējot.
- lapu biete parastās bietes ("Beta vulgaris", arī "Beta cicla") varietāte ("convar. vulgaris syn subsp. cicla"), kuras šķirnes un varietātes audzē kā dārzeni, uzturā lieto lapu plātnes vai paresninātus lapu kātus; mangoldi
- sakņu biete parastās bietes ("Beta vulgaris") varietāte ("convar. crassa syn subsp. esculenta"), kuras dažādas varietātes un šķirnes Latvijā plaši kultivē
- parmadžāno Parmesans - itāļu cietā siera šķirne.
- parmedžano Parmesans - itāļu cietā siera šķirne.
- parmezans Parmesans - itāļu cietā siera šķirne.
- krustot Pārot (dažādu šķirņu vai sugu dzīvniekus) jaunas šķirnes ieguvei, šķirnes uzlabošanai; hibridizēt.
- ģenētiski modificēta pārtika pārtikas produkti vai to sastāvdaļas, kuru substance ģenētisku manipulāciju rezultātā ir pārveidota, lai iegūtu kādu vēlamu auga vai dzīvnieka īpašību vai arī izskaustu kādu nevēlamu īpašību, piemēram, radītu salcietīgas augu šķirnes, novērstu uzņēmību pret noteiktām slimībām u. tml.
- peguru Peguru vistas - kāda vistu šķirne ar īsām, spalvainām kājām.
- pelēcītis Pelēcīšu šķirnes kartupelis.
- stiltons Pelējuma siers, kura dzimtene ir Anglija; nosaukums pēc vietas, kur, kā vēsta nostāsti, 17. gadsimtā tika uzsākta šīs siera šķirnes tirdzniecība.
- ardass Persiešu zīda zemākā šķirne.
- nektarīns Persiku šķirne ("Prunus persica var. nectarina"); auglim ir gluda miziņa bez matiņiem, mīkstums viegli atdalās no kauliņa.
- zilās govis piena govju šķirne, viena no vecākajām govju šķirnēm Latvijā, bieži minēta lībiešu folklorā, 19. gs. sāka ieviest citas šķirnes, kas pamazām izspieda zilās
- džersejietes Piena govju šķirne.
- skrejpīles Pīļu šķirne, ievesta no Indijas, īpaši Anglijā, labas dējējas.
- plimosroks Plimutrokas vista - universāla vistu šķirne; plimutroka.
- plimutroks Plimutrokas vista - universāla vistu šķirne; plimutroka.
- renklode Plūmju šķirne, kam raksturīgi violeti, zaļi vai dzelteni augļi; šīs šķirnes plūme.
- olplūme Plūmju šķirne, kurai raksturīgi lieli dzelteni augļi; šīs šķirnes plūme.
- varavīksnes forele polimorfa lašu dzimtas suga ("Oncorhynchus myksis syn. Salmo gairdneri, Salmo irideus"), kas ietver vairākas morfoekoloģiskas formas un selekcionētas šķirnes
- Islandes zirgs poniju šķirne, domājams, norvēģu un īru poniju krustojums, maza auguma (skausta augst. 115-135 cm), spēcīgs
- Leghornas vistas populāra dējējvistu šķirne, izaudzēta 19. gs. ASV.
- grauzds Porcelāna šķirne.
- malvāzietis Portugāļu desertvīna šķirne.
- Jūlijas prīmula prīmulu suga ("Primula juliae"), kuras daudzas šķirnes ir iecienīts krāšņumaugs
- kausēts siers produkts, kas iegūts, maļot, maisot, kausējot un emulģējot vienu vai vairākas siera šķirnes, pievienojot vai nepievienojot dažādas piedevas
- cūku pupas pupu šķirne ar lielām sēklām; šī auga sēklas
- Latvijas tumšgalves pussmalkvilnas gaļas-vilnas aitu šķirne, izveidota Latvijā 1922.-1940. g., vietējās rupjvilnas un pusrupjvilnas aitas krustojot ar angļu īsvilnas aitu šķirnēm
- seters Putnu medību suns ar garu apmatojumu; attiecīgā suņu šķirne.
- pointers putnu suns ar īsu gludu apmatojumu; ieraudzījis medījumu, tas nekustīgi uz to skatās; attiecīgā suņu šķirne
- rainette Renete; galda ābolu šķirne ar lāsumainu mizu.
- rudzrieksti Riekstu šķirne, kas nogatavojas rudzu pļaujas laikā.
- basmati Rīsu šķirne ar gariem graudiem, aug Himalaju kalnu pakājē.
- mandele Rožu dzimtas ģints ("Amygdalus"), neliels, vasarzaļš koks vai krūms, \~40 sugu, Latvijā kā krāšņumaugus audzē 2 sugu atsevišķas šķirnes.
- ķirsis Rožu dzimtas ģints ("Cerasus"), augļu koks vai krūms ar baltiem ziediem čemuros un sulīgiem augļiem (kauleņiem), \~150 sugu, Latvijā audzē 2 sugu dažādas šķirnes.
- zīdlapīte Rožu šķirne.
- trebis Rudens ābeļu šķirne - Trebū sēklaudzis; šīs šķirnes ābele.
- trebo Rudens ābeļu šķirne - Trebū sēklaudzis; šīs šķirnes ābele.
- ošaiņi Rudens ābolu šķirne.
- ramboļi Rudens ābolu šķirne.
- rudeņa ābele rudens šķirnes ābele
- antonovka Rudens šķirnes ābele ar lieliem, dzelteni zaļiem āboliem.
- aports Rudens šķirnes ābele ar lieliem, vienā pusē sārtiem āboliem.
- serinka Rudens šķirnes ābele ar vidēji lieliem augļiem, kam ir sarkanā māla krāsai līdzīgs blāvs sārtojums un saldskāba, šķirnei raksturīga garša un aromāts; attiecīgā ābeļu šķirne; mālābele.
- mālābele Rudens šķirnes ābele ar vidēji lieliem augļiem, kam ir sarkanā māla krāsai līdzīgs blāvs sārtojums un saldskāba, šķirnei raksturīga garša un aromāts; attiecīgā ābeļu šķirne.
- trebū Rudens šķirnes ābele ar vidēji lieliem, iegareniem, dzeltenīgiem, saldskābiem augļiem; attiecīgā ābeļu šķirne.
- rožābele Rudens šķirnes ābele ar vidēji lieliem, rožaini sārtiem augļiem; attiecīgā ābeļu šķirne.
- gravenšteins Rudens šķirnes ābele, šīs šķirnes ābols ("Malus domestica 'Gravenstein'").
- antanovka Rudens šķirnes ābele.
- vienkāršā krustošana rūpnieciskās krustošanas veids – tīršķirnes dzīvnieku krusto ar citas šķirnes tīršķirnes vaislinieku, iegūstot pēcnācējus nobarošanai, vaislai vai tālākai krustošanai
- atgriezeniskā krustošana rūpnieciskās krustošanas veids – vienu no vienkāršajā krustošanā izmantotām šķirnēm lieto atkārtoti, proti, pirmās pakāpes krustojuma dzīvniekus krusto ar jau izmantotās šķirnes vaislinieku
- trīs šķirņu krustošana rūpnieciskās krustošanas veids, kur krusto vienkāršajā krustošanā iegūto pirmās pakāpes krustojumdzīvnieku ar trešās šķirnes vaislinieku
- pārmaiņus krustošana rūpnieciskās krustošanas veids, kurā jaunas vaislinieces vienmēr izvēlas no iepriekšējā krustojuma, bet izmanto tīršķirnes vaisliniekus, iesaistot tos pārmaiņus pēc kārtas no divām, trijām vai vairāk šķirnēm
- zirgaudzētava Saimniecība vai tās atsevišķa ražošanas vienība, kurā audzē šķirnes zirgus.
- sēklaudzētava Saimniecība, saimniecības vienība, kurā sagatavo vērtīgu šķirnes augu sēklas materiālu.
- kupēt Sajaukt vairākas (piemēram, vīna, tējas) šķirnes, lai iegūtu produktu ar noteiktām jaunām īpašībām.
- pirmdzimtene Sākotnējā, vissenākā vieta, teritorija, kur (kas, piemēram, dzīvnieku, augu suga, šķirne) ir radies.
- foršmaks sākotnēji Austrumeiropas ēdiens, kas gatavots no sāļas maltas zivs vai gaļas; dažādi šī ēdiena varianti ir īpaši izplatīti Aškenazi ebreju un somu virtuvē; dažas šķirnes ir zināmas arī ukraiņu, poļu un krievu virtuvē
- galviņsalāti salātu šķirne ("Lactuca sativa var. capitata"), kuras lapas veido apaļas vai plakani apaļas dažāda blīvuma galviņas
- romēne Salātu šķirne.
- bakšteins Salda piena sieru šķirne.
- hedelfingeras Saldo ķiršu šķirne.
- šerijs Salds gaišais vīns; attiecīgā vīna šķirne; heress.
- mirabele samērā liels, ērkšķains plūmju koks ("Prunus domestica"); attiecīgās plūmju šķirnes
- mitelšnaucers Sargsuņu šķirne, asspalvains melns vai "sāls un pipari" krāsā, ar biezu bārdu apaudzis purns.
- tempraniljo Sarkano vīnogu šķirne, izplatīta Spānijā un Jaunajā pasaulē; tempranillo.
- ērširi Sarkanraibu piena govju šķirne.
- bordo Sarkanvīna šķirne; šīs šķirnes vīns.
- kabernē sarkanvīns no šīs šķirne ogām
- grīņa sārtene sārteņu (ēriku) suga ("Erica tetralix"), mūžzaļš krūms ar sīkām, skujveida lapām un nokareniem, sārti violetiem ziediem, Latvijā aizsargājama; dārzos audzē vairākas šīs sugas šķirnes
- martini sausā un sarkanā stiprinātā vīna šķirne
- heress sausais vai pussausais stiprinātais gaišais vīns no Andalūzijas; attiecīgā vīnu šķirne; šerijs
- sausdaunas Sautdaunsu aitas - īsvilnas gaļas aitu šķirne.
- sautdauņi Sautdaunsu aitas - īsvilnas gaļas aitu šķirne.
- soutdouni Sautdaunsu aitas - īsvilnas gaļas aitu šķirne.
- betizu Savvaļas liellopu šķirne, autohtona Spānijas ziemeļos un Francijas dienvidaustrumos, Pireneju kalnos.
- šķirnes kategorija sējumu un sēklas šķirnes īpašību rādītājs, ko nosaka sējumus aprobējot
- govju tips selekcijas ceļā izveidotas govis, kam šķirnes ietvaros ir līdzīgs ārējais izskats, ķermeņa uzbūve un produktivitāte
- chihuahua Sena meksikāņu suņu šķirne, mazākie pasaulē.
- Švīces govis sena piena-gaļas govju šķirne, kas izveidota Šveicē no vietējām govīm; ātraudzīgas, ar stipru skeletu un labi attīstītu muskulatūru; apmatojums pelēkbrūns, mugura un kājas gaišas
- īru vilkusuns sena suņu šķirne, ass apmatojums, pelēks, melns, sarkans vai tīģerkrāsas; lielākais no visiem suņiem
- burlaks Senāk audzēta lopbarības kartupeļu šķirne; šīs šķirnes kartupeļi.
- imperiāls siera šķirne Francijā un citās Eiropas valstīs
- gorgonzola Siera šķirne, itāļu puscietais zilā pelējuma siers; gorgondzola.
- česters Siera šķirne.
- nogatavināts siers siers, kas zināmu laiku izturēts noteiktā temperatūras un mitruma režīmā, ievērojot arī citus nepieciešamos apstākļus, lai tajā notiktu katrai siera šķirnei raksturīgās bioķīmiskās un fizikālās pārmaiņas
- krīkls sīku savvaļas pīļu šķirne
- kātlapu singonija singoniju suga ("Syngonium podophyllum"), kurai radītas daudzas dekoratīvās šķirnes
- purpursarkanā skabioza skabiozu suga (Scabiosa atropurpurea"), kuras daudzas šķirnes tiek audzētas arī Latvijā
- krokuss Skalbju dzimtas ģints ("Crocus"), daudzgadīgs lakstaugs ar dažādas krāsas zvanveida ziediem, \~100 sugu, selekcijā izveidotas >230 šķirnes.
- omfalode Skarblapju dzimtas ģints ("Omphalodes"), mazi, vasarzaļi augi ar gaišzaļām lapām, kas veido zemsedzi daļēji noēnotā vietā, Latvijā dažas sugas un šķirnes audzē kā krāšņumaugu.
- makuba Slavena šņaucamās tabakas šķirne no Martinikas salas kāda apgabala ar tādu pašu nosaukumu.
- vezumnieks Smagā transporta zirgu šķirnes zirgs; attiecīgā zirgu šķirne.
- šairs Smagāko darba zirgu šķirne.
- klaidesdālis Smago braucamo zirgu šķirne.
- klaidestalis Smago braucamo zirgu šķirne.
- klaidsdēlis Smago braucamo zirgu šķirne.
- kleidestalis Smago braucamo zirgu šķirne.
- smagie vilcēji smago braucamo zirgu šķirnes zirgi; ardeņi
- ardeņi Smago braucamo zirgu šķirnes zirgi.
- meliss Smalkā cukura šķirne, ko iegūst no cukura rafinēšanas blakusprodukta - baltā sīrupa; šīs šķirnes cukurs.
- rambuljē Smalkvilnas aitu šķirne (merīnaitas tips); šīs šķirnes aita.
- dženets Spāņu dženets - zirgu šķirne, kas 15.-16. gs. no Spānijas ievesti arī Amerikā.
- topkross Speciāla atlases metode, pēc kuras radnieciskā pārošanā iegūtu vaislinieku pāro ar tās pašas šķirnes neradnieciskā pārošanā iegūtu mātīti.
- vīnzinis Speciālists vīnu zinībās, strādā restorānos, vīna pagrabos, vīnu tirgotavās. Latvijā samērā jauna profesija, pārzina vīnogu šķirnes, vīnu ražotājus, vīnu markas un lietošanu.
- hendlers Speciālists, kas prot izstādē parādīt suni atbilstoši šķirnes standartam, temperamentam un prasībām.
- Amerikas rikšotāju standartšķirne specializēta sacīkšu zirgu šķirne; plaši lietota citu šķirņu zirgu ātruma uzlabošanai
- vecāku forma specializētās un sintētiskās dzīvnieku līnijas vai šķirnes, ko izmanto krustošanai, lai iegūtu hibrīdus
- basets Spēcīgs medību suns ar garu ķermeni, īsām kājām un garām nokarenām ausīm; augstums skaustā sasniedz 33-38 cm; attiecīgā suņu šķirne.
- angļu buldogs spēcīgs vidēja lieluma suns ar masīvu galvu, strupu purnu un īsām kājām; attiecīgā suņu šķirne
- dižciltība Stāvoklis, kad dzīvniekam ir tīršķirnes galvenās pazīmes un tas ir reģistrēts ciltsgrāmatā.
- kristāls Stikls, kam raksturīgs sevišķs caurspīdīgums, īpašs spīdums, skaista, dzidra skaņa un spēja stipri lauzt gaismas starus; attiecīgā stikla šķirne; kristālstikls.
- kristālstikls Stikls, kam raksturīgs sevišķs caurspīdīgums, īpašs spīdums, skaista, dzidra skaņa un spēja stipri lauzt gaismas starus; attiecīgā stikla šķirne.
- tokajietis Stipra, salda vīna šķirne no Tokajas apvidus Ungārijā.
- sufolks Sufolkas zirgs - darba zirgu šķirne (parasti rudā krāsā).
- zurte Suga, šķirne.
- vajandotes Sugas vistu šķirne, labas dējējas.
- krancis Suns (parasti bezšķirnes).
- sētas suns suns, ko izmanto galvenokārt mājas sargāšanai un kas parasti nepieder pie noteiktas šķirnes
- molosi Suņu cilmes grupa; suņu šķirne senajā Romā.
- bolonka Suņu šķirne - Boloņas zīda suns.
- levrete Suņu šķirne - mazs, īsspalvains istabas sunītis.
- hins Suņu šķirne (angļu "Chin", no vārda "Ķīna"): neliels istabas suns ar garu apmatojumu, tautā saukts par japānīti; dzimtene - Japāna.
- ridžbeks Suņu šķirne (angļu "Ridgeback"), kam raksturīga savdabīga apmatojuma sekste (kupris) uz dzīvnieka muguras.
- čivava Suņu šķirne (angļu val. "Chihuahua"), ļoti mazs īsspalvains sunītis; dzimtene - Meksika.
- āpšsunītis Suņu šķirne ar īsām kājām un garu, resnu rumpi, labi dzinējsuņi, īpaši noderīgi lapsu un āpšu medībās, ierīdot alās.
- bordercollie Suņu šķirne no pierobežas apgabaliem starp Angliju un Skotiju, aitu suns, parasti melns un balts.
- borderkollijs Suņu šķirne no pierobežas apgabaliem starp Angliju un Skotiju, aitu suns, parasti melns un balts.
- borderterjers Suņu šķirne no pierobežas apgabaliem starp Angliju un Skotiju, alu dzīvnieku medībām, ūdram līdzīga galva, īss, raupjš apmatojums, sarkanīga krāsa.
- leonberģietis Suņu šķirne, bernardieša krustojums ar ņūfaundlendieti.
- briārs Suņu šķirne, dzimtene - Francija.
- krievu kurts suņu šķirne, garena, šaura galva, gara aste; garmatains, viļņains apmatojums vairākās krāsās; sākotnēji dzinējsuns
- barbets Suņu šķirne, īsto pūdeļu priekšteči, dzimtene - Francija.
- spione Suņu šķirne, Itālijas cilmes medību suns.
- kuvašs Suņu šķirne, izcils sargsuns; dzimtene Ungārija.
- hispaniolietis Suņu šķirne, kas ievesta Anglijā caur Spāniju no Haiti, gara pacieta spalva, garas ausis, glīta aste.
- borzojs Suņu šķirne, krievu kurts.
- samojedi Suņu šķirne, kuru tās dzimtenē Sibīrijā izmanto kā kamanu vilcējus un briežu ganus.
- bernardietis Suņu šķirne, ļoti līdzīgs ņūfaundlendietim.
- šoloītkvintlijs suņu šķirne, meksikāņu kailais suns (nav apmatojuma), uzskata, ka tiem piemīt ārstnieciskas, ciešanas remdējošas spējas
- basendži Suņu šķirne, sauc arī par Kongo dogu; raksturīga iezīme - šīs šķirnes suņi nerej; dzimtene - Zaira; basenži.
- vilkplēsis Suņu šķirne, skotu kurts.
- braks Suņu šķirne, tiek uzskatīta par vecāko Eiropas dzinējsuņu šķirni, sauc arī par pointeru.
- veimārietis Suņu šķirne; dzimtene - Vācija.
- bladhaunds Svētā Huberta suns - medību suņu šķirne, samērā garām ausīm, ļoti attīstītu ožu; dzimtene - Beļģija.
- silleri Šampanieša šķirne, ko iegūst no vīnogām Silleri sādžas vīna dārzos Remsas apkārtnē Francijā.
- šarolē Šarolē govis - gaļas liellopu šķirne, kas izaudzēta Francijā.
- ērika Šīs dzimtas ģints ("Erica"), saukta arī par sārteni, dāzos audzē apmēram 10 sugu šķirnes.
- ērkšķogas Šīs dzimtas ģints ("Grossularia"), vasarzaļi krūmi ar ērkšķiem, 50 sugas (gk. Ziemeļamerikā, 1 suga Eiropā, 3 sugas Austrumāzijā); Latvijā dārzos kā ogu krūmus audzē nokarenās jeb Eiropas ērkšķogas šķirnes un to krustojumus ar šķirnēm, kas izaudzētas no Amerikas ērkšķogas un Misūri ērkšķogas.
- maranta Šīs dzimtas ģints ("Maranta"), kuras vairākas sugas un šķirnes audzē siltumnīcās vai siltās, mitrās telpās.
- prīmula Šīs dzimtas ģints ("Primula"), daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām lapām rozetē un dažādas krāsas ziediem čemurā, >500 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, bet dārzos tiek audzētas daudzas sugas un šķirnes.
- persiks Šīs ģints suga ("Persica vulgaris"), ko gk. izmanto šķirņu veidošanā, kuru skaits sniedzas līdz 5000, Latvijā izveidotas vairākas jaunšķirnes un hibrīdi; firziķis.
- īve Šīs klases dzimta ("Taxaceae"), mūžzaļi divmāju, retāk vienmājas koki vai krūmi ar blīvu zarojumu, koksne un skujas bez sveķu ailēm, 5 ģintis, 20 sugu Latvijā savvaļā 1 suga, introducētas >50 šķirnes.
- selaginella Šīs rindas ģints ("Selaginella"), kuras vairākas sugas un šķirnes tirgo kā dekoratīvus telpaugus.
- serinka Šīs šķirnes ābeles auglis; mālābols.
- antonovka Šīs šķirnes ābeles auglis.
- aports Šīs šķirnes ābeles auglis.
- sīpoliņš Šīs šķirnes ābeles auglis.
- trebū Šīs šķirnes ābeles auglis.
- kornišons Šīs šķirnes gurķu konservi; šāda lieluma citu šķirņu marinēti gurķi.
- moka Šīs šķirnes kafijas koka vai krūma sēklas (pupiņas); attiecīgais pārtikas produkts.
- šinšilla Šīs šķirnes truša āda (parasti kažokāda).
- mātes šķirne šķirne, no kuras mātītes izmanto rūpnieciskā krustošanā, bet hibridizācijā – mātes līniju veidošanai
- tēva šķirne šķirne, no kuras rūpnieciskajā krustošanā izmanto tikai vaisliniekus, bet hibridizāciju programmās – tēva līniju veidošanai
- marka Šķirne, veids (precei, ražojumam); šķirnes, veida apzīmējums.
- šķirnība šķirnei (1) raksturīgo īpašību kopums; asinība
- šķirnība šķirnei (2) raksturīgo īpašību kopums
- uzturošā selekcija šķirnes standartīpašību saglabāšana (parasti svešapputes augiem), sēklkopības procesā atlasot netipiskās formas; saglabātājselekcija
- trifele Šokolādes konfekšu šķirne.
- Ementāles siers Šveices cietā siera šķirne, ko ražo no govs piena, tam raksturīgi lieli caurumi; nosaukums cēlies no Emmes upes ielejas nosaukuma, kur šis siers tiek ražots.
- makarka Tabakas šķirne, mahorka.
- makurka Tabakas šķirne, mahorka.
- dižciltīgs Tāds (dzīvnieks), kam ir tīršķirnes galvenās pazīmes un kas ir reģistrēts ciltsgrāmatā.
- vēžizturīgs Tāds (organisms, parasti augs, augu šķirne), kas neinficējas ar vēzi 2(2).
- bezšķirnes Tāds, kam nav visu noteiktas šķirnes pazīmju.
- pusasiņu Tāds, kas ir izveidots, krustojot tīršķirnes dzīvnieku ar primitīvas izcelsmes dzīvnieku.
- agrīns Tāds, kas nogatavojas, uzplaukst u. tml. ātrāk nekā citi, citas šķirnes (piemēram, par lauksaimniecības augiem).
- vēls Tāds, kas nogatavojas, uzplaukst u. tml. vēlāk nekā citi, citas šķirnes (piemēram, par lauksaimniecības augiem); vēlīns (3).
- vēlīns Tāds, kas nogatavojas, uzplaukst u. tml. vēlāk nekā citi, citas šķirnes (piemēram, par lauksaimniecības augiem); vēls (3).
- zortīgs Tāds, kas pieder pie vērtīgas šķirnes (par dzīvnieku).
- suga Tāds, kas pilnīgi atbilst šīs pamatvienības, arī kādas šķirnes, parasti saimnieciski nozīmīgajām, pazīmēm.
- tempranillo Tempraniljo - sarkano vīnogu šķirne, izplatīta Spānijā un Jaunajā pasaulē.
- nirosta Tērauda šķirne, izturīga pret skābju iedarbi un rūsēšanu, lieto galda piederumiem u. tml.
- tīrsēja Tikai vienas sugas, šķirnes augu sēklu sēja.
- jaunšķirne Tikko vai nesen izveidota šķirne.
- pelucis tīruma zirņu šķirne, ko izmatoja lopbarībai
- žigulis trauks (piemēram, pudele, kauss) ar šīs šķirnes alu.
- bakopa Tropu un subtropu rajonu purvu augi ("Bacopa"), no kuriem radīta telpaugu šķirne, kas ļoti piemērota audzēšanai iekaramajā grozā.
- šinšilla Trušu šķirne, kuras pārstāvjiem ir raksturīgs sudrabpelēks apmatojums; šīs šķirnes trusis.
- dūnvilnas truši trušu šķirnes, kuru apmatojumā ir līdz 96% dūnvilnas, pārējie ir akotmati
- melnā tēja tumšas krāsas tējas šķirne; šīs šķirnes tēja
- bordo Tumši sarkans, sarkanbrūns, attiecīgas vīna šķirnes krāsā.
- sariks Turbānu audums no kokvilnas, labākās šķirnes puszīda.
- plimutroka Universāla vistu šķirne.; plimosroks.
- suņaudzētava Uzņēmums, kas nodarbojas ar (parasti šķirnes) suņu audzēšanu.
- Hannoveres zirgi Vācijā izveidota zirgu šķirne, vietējos zirgus uzlabojot ar angļu tīrasiņu jājamzirgiem, skausta augstums - 160-170 cm.
- punduršpics Vācu pundursuņu šķirne, masa - 2-2,5 kg, mazākā no Eiropas suņu šķirnēm; biezs, ugunssarkans apmatojums.
- pienāboļi Vainižos reģistrēts ābolu šķirnes nosaukums.
- atkārtotā izlase vairākās paaudzēs pēc kārtas vai ar pārtraukumiem izdarīta masveida izlase, lai jaunradušās mutācijas un rekombinācijas izmantotu šķirnes uzlabošanai
- tīršķirnes dzīvnieki vairākās paaudzēs tikai savas šķirnes robežās pāroti dzīvnieki
- tīršķirne Vaislas dzīvnieku augstākā šķirnības pakāpe, kad abi īpatņa vecāki vairākās paaudzēs pieder vienai un tai pašai šķirnei.
- tējdesa Vārīto desu šķirnes desa; tējas desa.
- tējas desa vārīto desu šķirnes desa; tējdesa
- šampāneris Vasaras (vai rudens) šķirnes ābols.
- šampānis Vasaras (vai rudens) šķirnes ābols.
- Baltā dzidrā vasaras šķirnes ābele ar saldskābiem, sulīgiem augļiem; attiecīgā ābeļu šķirne
- bumbierābele Vasaras šķirnes ābele ar vidēji lieliem, sarkansvītrotiem, saldiem augļiem; attiecīgā ābeļu šķirne.
- karakulaita Vērtīgas šķirnes aita, no kuras jēriem iegūst karakulu; attiecīgā aitu šķirne.
- cēlkoks Vērtīgas šķirnes koks, ko izmanto luksusa mēbeļu rūpniecībā (piemēram, rieksta koks, Karēlijas bērzs).
- bobteils Vidēja lieluma ganu suns ar garu, pūkainu apmatojumu; attiecīgā suņu šķirne.
- haskijs Vidēja lieluma pajūgu suns Aļaskā un Kanādā; attiecīgā suņu šķirne.
- čau čau Vidēja lieluma suns ar garu, rudu, melnu vai baltu apmatojumu un zilganmelnu mēli; attiecīgā suņu šķirne.
- bulterjers Vidēja lieluma suns ar gludu (parasti baltu) apmatojumu; attiecīgā suņu šķirne.
- keriblūterjers Vidēja lieluma suns ar zilganu, zīdainu apmatojumu; attiecīgā suņu šķirne.
- kašmirs viegla, mīksta, no kašmira šķirnes kazu ("Capra hircus laniger") apmatojuma iegūta šķiedra
- standartrikšotājs Vieglo braucamo zirgu šķirne, Amerikas rikšotājs.
- vienzorte Viena šķirne; viens veids.
- reciprokā krustošana vienas šķirnes vai līnijas tēviņu pārošana ar otras šķirnes mātītēm un otrādi; pārbauda šķirņu un līniju saderību
- starplīniju krustošana vienas šķirnes vai vairāku pēc saderības pārbaudītu šķirņu specializēto vai sintētisko līniju krustošana
- tīraudzēšana Vienas un tās pašas šķirnes dzīvnieku pārošana tīrasiņu pēcnācēju iegūšanai.
- kopulēšana Viens no potēšanas paņēmieniem lauksaimniecībā - mežeņa dzinuma saaudzēšana ar kultivējamās šķirnes potzaru (dzinuma daļu).
- vilku suns vilku šķirnes suns
- merinosi Vilnas aitu šķirne.
- merins Vilnas aitu šķirne.
- smalkvilnas aitas vilnas vai vilnas-gaļas, arī gaļas-vilnas virziena aitu šķirnes ar vienveida smalku vilnu, kas sastāv no dūnvilnas
- burgundietis Vīna (gk. sarkanvīna) šķirne, šās šķirnes vīns.
- sārtvīni Vīna šķirnes, ko gatavo tāpat kā sarkanvīnus, tikai vīnogu mizas atdala no sulas agrākā raudzēšanas stadijā.
- madeira Vīnogu deserta vīna šķirne; šīs šķirnes vīns.
- kabernē vīnogu šķirne ar tumšzilām ogām
- muskatels Vīnogu šķirne; šīs šķirnes vīnoga.
- muskats Vīnogu šķirne; šīs šķirnes vīnoga.
- rīslings Vīnogu šķirne; šīs šķirnes vīnoga.
- reinvīns Vīnogu vīna šķirne (Reinas vidustecē); šīs šķirnes vīnogu vīns.
- muskatels Vīns, ko iegūst no šīs šķirnes vīnogām.
- muskats Vīns, ko iegūst no šīs šķirnes vīnogām.
- jaunvīns Vīns, kura vecums nepārsniedz gadu. Dažas vīna šķirnes mēdz lietot tieši šajā laika posmā ar īpašu pasniegšanas veidu, piemēram, "heirigera" (vācu val. "Heuriger") vīns Austrijā, ko pasniedz bieza stikla kausos (tilpums - 250 ml).
- braka Visnevērtīgākā, zemākā linu šķirne; brāķis.
- braks Visnevērtīgākā, zemākā linu šķirne; brāķis.
- araukana Vistu šķirne ar raksturīgiem spalvu kušķiem uz galvas, kas atgādina ausis, dēj debeszilas olas; izcelsme no Čīles.
- Rodailendas vista vistu šķirne, kas izaudzēta gk. Rodailendas štatā ASV; rodailenda
- rodailenda vistu šķirne, kas izaudzēta gk. Rodailendas štatā ASV; Rodailendas vista
- krūpiņš Vistu šķirne.
- gunpowder Zaļās tējas šķirne (angļu "šaujamais pulveris").
- šartrēze Zāļu liķiera šķirne; šīs šķirnes liķieris.
- cefirvilna Zefīra (labākās aitu vilnas šķirnes) vilna.
- zelta karūsa zeltainā karūsa un tās kultūršķirnes, arī, piemēram, zeltaini sarkanas, baltas vai melnas krāsas karūsa
- ananaszemenes Zemeņu šķirne, Čīles zemeņu un Virdžīnijas zemeņu krustojums.
- renete Ziemas ābeļu šķirne, kam raksturīgi plakani, saldi augļi; šīs šķirnes ābele.
- kantainis Ziemas ābeļu šķirnes ābols.
- čiganka Ziemas ābolu šķirne; šīs šķirnes ābols.
- vindzoli Ziemas ābolu šķirne.
- griežņi Ziemas loki (dārza sīpolu šķirne).
- pepinka Ziemas šķirnes ābele - pepiņš.
- sīpolābele Ziemas šķirnes ābele - sīpoliņš.
- sīpoleņš Ziemas šķirnes ābele - sīpoliņš.
- sīpolīns Ziemas šķirnes ābele - sīpoliņš.
- sīpoliņš Ziemas šķirnes ābele ar nelieliem plakaniem, dzeltenīgiem, cietiem, saldskābiem augļiem; attiecīgā ābeļu šķirne.
- safrāna pepiņš ziemas šķirnes ābele ar vidēji lieliem koniskiem vai olveida dzeltensarkaniem aromātiskiem augļiem; šīs šķirnes ābeļu auglis
- zemeņābele Ziemas šķirnes ābele ar vidēji lieliem, sulīgiem augļiem, kuru mizai raksturīgs zemeņu sārtums; attiecīgā ābeļu šķirne.
- rozmarīns Ziemas šķirnes ābele; attiecīgā ābeļu šķirne; šīs šķirnes ābeles auglis.
- akēro Ziemas šķirnes ābele.
- ziemenieks Ziemcietīgas šķirnes ābols.
- fjordu zirgi ziemeļu zirgu šķirne, blāvi dzeltenbrūnā krāsā; ērzeļu skausta augst. >150 cm.
- boikens Ziemeļvācijas vēla ābolu šķirne.
- kulērs Zilas stikla krāsas vidēji smalkā šķirne.
- tamaki Zīmols: iecienīta rīsu šķirne: īsgraudu baltie rīsi, piemēroti susi gatavošanai.
- braucamzirgi Zirgi, kurus izmanto par vilcējspēku (lauku un transporta darbos); attiecīgā zirgu šķirne.
- rikšotājs Zirgs, kam ir raksturīgs vienmērīgs skrējiena solis; attiecīgā zirgu šķirne.
- barbs Zirgu šķirne, kas 15.-16. gs. no Spānijas ievesti arī Amerikā; berberu zirgs.
- kvarterzirgs Zirgu šķirne, kas 18. gs. izveidota ASV un tiek uzskatīta par pirmo īsto Amerikas zirgu šķirni.
- soraija Zirgu šķirne, kas mūsdienās savvaļā dzīvo Portugāles teritorijā, 15.-16. gs. no Spānijas ievesti arī Amerikā.
- rodsters Zirgu šķirne, kas piemērota tālam ceļam, ilgstošai jāšanai.
- salfurzirgs Zirgu šķirne, ko 17. gs. izveidoja ASV Jūtas štata indiāņu ciltis krustojot dažādu šķirņu spāņu mustangus.
- apalūza Zirgu šķirne, ko 18. gs. izveidoja ASV nezperu cilts indiāņi krustojot dažādu šķirņu zirgus.
- buri zirgu šķirne, tumši brūni zirgi
- cukurzirņi Zirņi ar lielām pākstīm un saldām sēklām; attiecīgā zirņu šķirne.
- zaķspiras Zirņu šķirne ar dzeltenpelēkiem augļiem; šīs šķirnes zirņi.
- limings Zobveidīgas kukurūzas šķirne ar lieliem, stipri gareniem, oranž-sārtiem graudiem.
- kinoloģija zooloģijas nozare, kas pētī suņus, to šķirnes, audzēšanu un kopšanu; mācība par suņiem un suņkopības teorētiskais pamats
- Jemtlandes suns zviedru suņu šķirne, apmatojums pelēks (dažādās niansēs), lielas saslietas ausis, aste gredzenā, skausta augstums - \~60 cm, bieži izmanto aļņu medībās, ārpus Zviedrijas maz pazīstams
šķirne citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV