Paplašinātā meklēšana

Meklējam šma.

Atrasts vārdos (223):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (188):

Aijoina Ainu (Japāna, Hokaido sala) mitoloģijā - dievs, kurš kopā ar savu māsu Turešmatu radījuši mūsdienu Hokaido salu Japānā, no zemes un vītola rīkstes viņš radīja pirmo cilvēku un mācīja ainiem lietot uguni, izgatavot loku un bultas, zvejas rīkus, iemācīja podniecību un aizliedza kanibālismu.
gājēju aizsargbarjera aizžogojums gājēju un citu tilta lietotāju (jātnieku, riteņbraucēju), arī dzīvnieku, aizsardzībai, tas novietots tilta garenvirzienā uz atbalstsienas augšmalas vai uz līdzīgām konstrukcijām, bet nav aizsargsistēma transportlīdzekļiem
silicīti Amorfi vai slēptkristāliski ieži (diatomīti, trepeļi, opokas, jašmas, krami), kas sastāv no silīcija dioksīda minerāliem - kvarca, halcedona, opāla.
neostibozāns Antimona preparāts, pretleišmaniju līdzeklis.
apukšmala Apakšmala.
pastalas Apavi, kas ir izgatavoti no viena ādas gabala bez šuvēm ar izvērtu siksnu vai auklu augšmalā.
Burbonlebēna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Adrēnu) reģiona Augšmarnas departamentā
Fela-Bilo apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Adrēnu) reģiona Augšmarnas departamentā
Klefmona apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Adrēnu) reģiona Augšmarnas departamentā
Otamansa apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Adrēnu) reģiona Augšmarnas departamentā
Šampsevrēna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Adrēnu) reģiona Augšmarnas departamentā
Ternatāla apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Adrēnu) reģiona Augšmarnas departamentā
zemiene Apģērba apakšmala.
zemuška Apģērba apakšmala.
šļamstināt Ar muti un lūpām čāpstināt, šmaukstināt u. tml.
atšmukt Atbēgt, atnākt (parasti slepus); atšmaukt.
vipšķināt Atkārtoti miegt ar aci un ar lūpām taisīt troksni (šmaukstienus), kad nav kaut kas pa prātam vai arī aiz lielības.
noķibināt Atņemt, nošmaukt, nozagt; nokasīt, noplēst.
piešmukt Ātri pieiet, pieskriet (bēgot no kā); piebēgt; piešmaukt.
Daudu dižakmens atrodas \~50 m no Gaujas senlejas Daudas gravas augšmalā, Siguldas novada Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, atsegta tikai viena vertikālā šķautne (augstums — 2,7 m, garums 5 m), pārējā dižakmens daļa paslēpta gravas nogāzē
stote Auduma lente, sloksne, ko piešuj apģērba (piemēram, svārku) apakšmalā apdarei; svārku apmale, apmalojums.
ķērne Augšdaļā sašaurināts koka trauks ar vāku un noteces caurumiņu apakšmalā.
baltgālis Baltgalvis - gaišmatis, cilvēks ar linu krāsas matiem.
banneris Baneris - reklāmkarogs; norobežota reklāma www lapā, kas parasti izvietota tās augšmalā.
apšmukt Bēgot aizšmaukt, apslīdēt apkārt.
ragakmens Blīvs iezis (piemēram, krams, jašma), kas veido konkrēcijas karbonātiskos vai mālainos nogulumos.
melluža Brunete, tumšmate.
Bušmeņezers Bušmaņa ezers Lejasciema pagastā.
riobiksītes Cieši piekļāvīgas mazbiksītes, kuru piegriezumam augšmalā raksturīgs taisns vai U veidā ieliekts pavēderes griezums, bet lejasmalā - gandrīz līdz sānu augšmalai augšup izliekti izgriezumi, kas iluzori pagarina kājas.
līdzulis Cieta koka, malās rievots kluģis, formu nolīdzināšanai; augšmala, pa kuru dauza ar veseri, apsista ar ādu.
leišmanioze Cilvēka un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina leišmanijas; izšķir ādas un iekšējo orgānu (viscerālo) leišmaniozi.
blondīns Cilvēks ar gaišiem matiem; gaišmatis.
plūkšķināt Čāpstināt, šmakstināt ar lūpām.
šmukšināt Čāpstināt, šmakstināt.
šmukšķināt Čāpstināt, šmakstināt.
sačūpstināt Čāpstināt, šmaukstināt lūpas.
šļapstēt Čāpstināt, šmaukstināt.
šļapstināt Čāpstināt, šmaukstināt.
astroīda Četrstarainas zvaigznes veida līkne, kuru apraksta aploces punkts, ja tā bez slīdēšanas veļas pa citas nekustīgas aploces iekšmalu (šai otrai aplocei ir četrkārt lielāks rādiuss nekā pirmajai).
šmaudziņa Dem. --> šmauga.
Lača Ezers Krievijā, Arhangeļskas apgabalā 118 m vjl., platība - 334 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 5,3 m, krasti purvaini, gultne dūņaina, ietek Svida, Kovža, Lekšma, iztek Oņega.
lauks gaišmatains
dzeltengalva Gaišmatains cilvēks.
dzeltengalvis Gaišmatains cilvēks.
baltmatu Gaišmatains.
dzeltenmatains Gaišmatains.
dzeltensprogains Gaišmatains.
gaišmataiņš Gaišmatains.
zeltmatu Gaišmatains.
zeltsprogains Gaišmatains.
dzeltenmatis Gaišmatis.
upespērļgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Margaritiferidae"), lielas gliemenes, čaula masīva ar taisnu vai ieliektu apakšmalu un noapaļotiem galiem, iekļūstot svešķermenim veidojas pērle, 20 ģinšu, vairāki desmiti sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
augšgriezums Grāmatas augšmalas apgriezums.
Kreūsa grieķu mitoloģijā - Priama un Hekabes meita, Aineja sieva, Trojas ieņemšmas naktī viņa mīklaini pazūd, kas Ainejam turpmāk dod iespēju bildināt itāļu valdnieci Lavīniju
piejosta Gurnģērba augšmalai vai augšģērba lejasmalai piešūta vai citādi, piemēram, līmējot, metinot, piestiprinātā griezummalu glītapstrades papilddetaļa, ar kuru attiecīgo ģērba joslu piekļauj valkātāja ķermenim.
šķirtne ģērba vai cita šūtā izstrādājuma virsmā, parasti augšmalā vai lejasmalā, iestrādāts piegriezumdetaļu pavērums, piemēram, muguras vidusvīles lejasgala, sānvīļu lejasgalu, dūrgala, priekškakles, mugurkakles u. c. šķirtnes; šķēlums
Mathura Hindu mitoloģijā - pilsēta, kuru nodibināja Ramas brālis Lakšmana tai vietā, kur bija rākšasas Madhu mītne.
iešmaukties Iešmaukt.
iešmukt Iešmaukt.
šmakstināties Ilgstoši, intensīvi šmakstināt.
šmaukstināties Ilgstoši, intensīvi šmaukstināt (1).
šmakstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šmakstēt.
šmaukstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šmaukstēt (1).
nošmakstināt Īsu brīdi šmakstināt un pabeigt šmakstināt.
nošmaukstināt Īsu brīdi šmaukstināt un pabeigt šmaukstināt.
uzšmūkšināt Īsu brīdi šmaukstināt, klakšķināt (ar mēli).
uzšmūkšķināt Īsu brīdi šmaukstināt, klakšķināt (ar mēli).
uzšmūkstināt Īsu brīdi šmaukstināt, klakšķināt (ar mēli).
uzšmaukstināt Īsu brīdi, arī reizēm šmaukstināt.
nošmakstēt Īsu brīdi, vienu reizi šmakstēt.
nošmaukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi šmaukstēt.
nošmaukšķināt Īsu brīdi, vienu reizi šmaukstēt.
nošmaukstēt Īsu brīdi, vienu reizi šmaukstēt.
izmurzāt Izģeķot, piešmaukt, piemānīt.
varažāt Izrakstīt, izrotāt villaines apakšmalu ar vara stīgu ripuļiem.
varažot Izrakstīt, izrotāt villaines apakšmalu ar vara stīgu ripuļiem.
izšmaukties Izšmaukt (1).
izšmukt Izšmaukt (1).
dzega Izvirzīta augšmala telpu iekārtas priekšmetiem (piemēram, krāsnīm, kamīniem, mēbelēm).
karnizs Izvirzīta, parasti rotāta augšmala, piemēram, mēbelēm.
jaspids Jašma.
jaspiss Jašma.
pusšļaupsts Jumta daļa, kas nesniedzas līdz apakšmalai, bet gulstas uz ēkas gala sienas, kas paceļas jumta telpā.
šmakšķis Kāds, ka šmakstina.
reiterkarte Kartotēkām paredzēts informācijas nesējs, kurā daļa ziņu par objektu dotas arī ar kartītes augšmalā piestiprinātām plāksnītēm.
signāldēlis Klabata - vienkārša ierīce, ar kuru dod signālu katra dubla sākumā filmas attēla un skaņas sinhronizācijai, - dēlītis, kura apakšmalā ar viru piestiprināta līste.
verdele Koka saimniecības trauks, lielāks par spaini, augšpusē platāks, ar caurumu apakšmalā, ko aizbāž ar tapu.
ziļzieži Kopziedlapaino divdīglapju dzimta, pazīmēs līdzīga nakteņaugiem, bet nepārtraukti plūksnotām lapām un nesaaugušiem putekšmaciņiem.
porions Kraniometrisks punkts ārējās auss atveres augšmalā.
krāšņa Krāšmata.
rūgtā ķērsa ķērsu suga ("Cardamine amara"), ilggadīgs lakstaugs baltiem ziediem ar purpurmēļiem putekšmaciņiem, sastopams gandrīz vienīgi avoksnās
leišmala Leišmale.
birstbante Lente ar bārkstīm, kuru piešuj sieviešu svārku apakšmalā.
birstīnbante Lente ar bārkstīm, kuru piešuj svārku apakšmalā.
Zilie kalni lokveidā izliekta krauja Kurzemes pussalas ziemeļu daļā, Dundagas novada Dundagas pagastā, stiepjas \~20 km garumā no Slīteres līdz Vīnkalniem un veido dabisku robežu starp Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumu un Piejūras zemienes Irves līdzenumu, kraujas augšmala paceļas līdz 82,5 m vjl., tās relatīvais augstums ir līdz 42,5 m; Slīteres krauja
melniškājs Melnīgsnējs, tumšmatains.
zalkšogāji Nakteņaugu ģints, līdzīgi kartupeļiem un citām naktenēm, tikai putekšmaciņi nav kopā un vainadziņš veltņveidīgs vai zvana veidā, ar pieclēverainu valnīti, violeti brūns, lapas vienkāršas.
pašmakstināt Neilgu laiku, mazliet šmakstināt.
pašmaukstināt Neilgu laiku, mazliet šmaukstināt.
štripe No auduma vai ādas sloksnes veidota cilpa (zābaka iekšpuses augšmalā) zābaka uzvilkšanai.
nošmukstināties Nošmaukstēties.
zmiegt Nošmaukt, nozagt.
čāpt Nošmaukt, zagt.
čopīt Nošmaukt, zagt.
gramstīt Nošmaukt, zagt.
ķērnāties Nošmaukt, zagt.
krāmēties Nošmaukt, zagt.
krempāt Nošmaukt, zagt.
lutīt Nošmaukt, zagt.
mašot Nošmaukt, zagt.
matot Nošmaukt, zagt.
triept Nošmaukt, zagt.
šmakstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šmakst.
šmaukstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šmaukst (1).
pārlaidbūve Pārlaidbūves apšuve - apšuves veids, kurā katras laides apakšējā mala nosedz iepriekšējās laides augšmalu.
žmudzināt Paskubināt zirgu ar lūpu šmakstināšanu.
uzskūpstīt Paskubināt zirgu ar skaļu šmaukstienu.
pavipšķināt Piemiegt aci un tās puses vaigu savilkt uz augšu un ar lūpām taisīt troksni (šmaukstienu), kad nav kaut kas pa prātam vai arī aiz lielības.
iereijāt Piešūt pie saistzoles (apava virsas apakšmalu).
kremeļi Piešuvums pie sieviešu brunču apakšmalas; volāni.
Šomona Pilsēta Francijā ("Chaumont"), Šampaņas-Ardēni reģiona Augšmarnas departamentā, 23000 iedzīvotāju (2010. g.).
Sendizjē Pilsēta Francijā ("Saint-Dizier"), Šampaņas-Ardēnu reģiona Augšmarnas departamentā, 25500 iedzīvotāju (2010. g.).
Bandarelāfta pilsēta Irānā, Hormozgānas ostānā, Kešmas salas ziemeļu piekrastē
Vorsma Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabala rietumos, Kišmas krastos, 11000 iedzīvotāju (2014. g.).
Kamišlova Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala dienvidos, Pišmas krastos, 26700 iedzīvotāju (2014. g.).
Verhņaja Pišma pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Pišmas augšteces krastā, 64100 iedzīvotāju (2014. g.)
Taļica Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Pišmas krastos, 16100 iedzīvotāju (2014. g.).
Suhojloga Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Pišmas krastos, 34400 iedzīvotāju (2014. g.).
panadze Pirksta daļa, ko sedz naga augšmala; arī vieta zem naga augšmalas.
brakets Plāksnes veida dibenbrangas gabals kuģa dibenā, tā apakšmala pielaikota kuģa dibena apaļumam, bet augšmala ir taisna un piekļaujas dubultdibenam no apakšas.
kaptāllente Popēta auduma lente starp griezumu un muguru iesietas grāmatas augšmalā un apakšmalā, kas stiprina muguru, aizklāj tukšo starpu un grezno sējumu.
malas ieliece priekšmalas ieliece, priekškaļņu ieliece; tektoniska sinklināla tipa struktūra platformu un ģeosinklinālo apgabalu robežzonā; rodas kalnu veidošanās laikā
formas padeve printera komanda, kas liek tam pamest pašreiz izvadāmo lappusi un pārvietoties uz nākošās lappuses augšmalu
apšmaukties Refl. --> apšmaukt; tikt apšmauktam.
baneris Reklāmkarogs; norobežota reklāma globālā tīmekļa vietnē, kas parasti izvietota tās augšmalā.
donas Rieva koka trauka apakšmalā (lai varētu ielikt traukam dibenu).
dungriņi sākotnēji – no ilgizturīgā dungrauduma piegrieztās melnstrādnieku ārdrēbju bikses ar augšmalai piešūtu krūšautu un aizmugurē krusteniskām maiņgaruma plecu lencēm; kopš 20. gs. vidus – no dažādiem, īpaši no balējoši zilo šķēru denima u. tml. audumiem darinātas līdzīga piegriezuma arī modes tērpu virsdrēbju krūšautlenču bikses, parasti ar džinsiem raksturīgām fasona īpatnībām
pašmaugs Samērā, arī mazliet šmaugs.
šmigu Savienojumā ar "šmagu" apraksta zobenu šķindoņu vienam pret otru.
šmika Savienojumā ar "šmaka" apraksta zobenu šķindoņu vienam pret otru.
šmingu Savienojumā ar "šmangu" apraksta zobenu šķindoņu vienam pret otru.
sačurāt Savilkt kopā (pastalu augšmalu).
Angada Senindiešu mitoloģijā - teiksmains valdnieks, Lakšmanas dēls, pērtiķu vadonis.
klabata Signāldēlis - vienkārša ierīce, ar kuru dod signālu katra dubla sākumā filmas attēla un skaņas sinhronizācijai, - dēlītis, kura apakšmalā ar viru piestiprināta līste.
šmaukstulēns Sīks dzīvnieks, kas šmaukstina.
kriptogēnie silicītieži silicītieži, kuru ģenēze nav droši noskaidrota, ir dažas jašmas, ftanīti, lidīti, trepeļi, opokas
šļamstināties Skaļi šmakstinot ēst; ēst bez apetītes.
Ķeizarkrēsls skatu vieta Gaujas senlejas kreisā pamatkrasta augšmalā Siguldas rietumu nomalē, Laurenčos, t. s. Beites kraujā (Kaķīškalna nogāze pret asu Gaujas līkumu)
smugls slaids, šmaugs, smuidrs
šļauns Slaids, šmaugs.
šmaugains Slaids, šmaugs.
šmiga Slaika kārts; jauns šmaugs kociņš.
šmīdrs Slaiks, smuidrs, šmaugs.
šmīdrējs Smuidrs, šmaugs.
bulbķīlis Spurķīļa konstrukcija, kas sastāv no plakanas vai profilētas metāla plāksnes, kurai apakšmalā pierīkots cigārveida bulbs.
gandris Stārķa nosaukums dažos novados (leišmalē).
sterbele Svārku apakšmala.
sterble Svārku apakšmala.
šķerstele Šķēlums sieviešu svārku apakšmalā, arī vīriešu svārku aizmugurē.
reijāt Šūt klāt (apava virsas apakšmalu pie saistzoles).
blonds Tāds (cilvēks), kam ir gaiši mati; gaišmatains.
šaursliežu tāds dzelzceļš, kam attālums starp sliežu galvu iekšmalām ir mazāks par 1435 milimetriem
platsliežu Tāds dzelzceļš, kam attālums starp sliežu, galvu iekšmalām ir no 1435 līdz 1520 milimetriem.
šmakstīgs Tāds, kas rada šmakstienus.
sirpjspārnis Tauriņu kārtas dzimta ("Drepanidae"), kuras pārstāvjiem ir raksturīga sirpjveidīgi pagarināta priekšējo spārnu priekšmala, Latvijā konstatētas 5 sugas.
zobspārņi Tauriņu kārtas dzimta ("Notodontidae"), kurā ietilpst vidēji lieli tauriņi, kam priekšspārnu iekšmalā ir neliels zobveida zvīņu izcilnītis, \~3000 sugu, Latvijā konstatēts 30 sugu.
mašikuli Torņa vai mūra augšmalā uzkārta šaujamlūka, kas, sākotnējo funkciju zaudējusi, saglabājās kā arhitektonisks dekors.
učikake Tradicionāls sieviešu kāzu tērps Japānā, ļoti svinīgs kimono paveids, ko valkā tikai līgava vai skatuves priekšnesumos, tas paredzēts valkāšanai virs cita kimono, un tam raksturīga biezi polsterēta apakšmala, kas velkas pa grīdu.
pusregulārā trikotāža trikotāžas izstrādājumi, kas izgatavoti no detaļām ar izadītu apakšmalu
tricikls Trīsriteņu mehāniskais transportlīdzeklis, kura izgatavotāja noteiktais maksimālais ātrums pārsniedz 50 km stundā vai kuram ir iekšdedzes motors ar 50 kubikcentimetru vai lielāku darba tilpumu (arī jebkurš cita tipa atbilstīgas jaudas motors) un kura pašmasa nepārsniedz 550 kg.
kalaazars Tropiskās zemēs - grūta epidēmiska slimība, ko izraisa vienšūnas parazīti - leišmanijas; tiek bojātas aknas, liesa, limfas dziedzeri u. c. orgāni; rodas no moskīta - flebotomusa dzēliena.
tumšmataiņš Tumšmatains.
tumšīte Tumšmate.
Akanburlika upe Kazahstānā (_Aqqanburliq_), Ziemeļkazahstānas apgabala dienvidu daļā, Esilas (Išmas) labā krasta pieteka
Balda upe Krievijā, Sverdlovskas un Tjumeņas apgabalā, Pišmas labā krasta pieteka
makoms uzbeku un tadžiku tautas mūzikas skaņkārtiskais pamats, 13. gs. izveidojās 12 makomu sistēma, vēlāk radās 6 makomu sistēma - šašmakoms
sūkāties Vairākkārtīgi sūkt; sūkāt kaut ko šmakstinot; laizīties.
Šampaņa Vēsturiska province Francijas ziemeļaustrumos ("Champagne"), ietver Ardēnu, Augšmarnas, Marnas, Obas departamentu, platība 25600 kvadrātkilometru.
hemoflagelāts Vicainis, kas parazitē asinīs, piemēram, tripanosoma un leišmanija.
leišmanijas Vicaiņu ģints vienšūnas parazīti, kas dzīvo zīdītāju (gk. grauzēju, suņu) šūnās; pārnēsā moskīti, ierosina leišmaniozi; cilvēkā parazitē 3 sugas.
pasienis Vieta cieši pie sienas apakšmalas.
šmaugums Vispārināta īpašība --> šmaugs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
šmaugums Vispārināta īpašība --> šmaugs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
šmaugums Vispārināta īpašība --> šmaugs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
šmaugums Vispārināta īpašība --> šmaugs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
kraņģēt Zagt (kādu sīkumu); nošmaukt.
cebīt Zagt, nošmaukt.
vilkogājs Zalkšogājs - nakteņaugu ģints, kartupeļiem un citām naktenēm līdzīgi augi, tikai putekšmaciņi nav kopā un vainadziņš veltņveidīgs vai zvana veidā, ar pieclēverainu valnīti, violeti brūns, lapas vienkāršas.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa šma.