Ā

Č

Ē

Ģ

Ī

Ķ

Ļ

Ņ

Ō

Ŗ

Š

Ū

Ž

Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts JavaScript atbalsts, kas nepieciešams Tēzaurs.lv pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta Tēzaurs.lv vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt JavaScript, ir atrodama šeit.

Ziemas versija 2025

407 040 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam Az.

Atrasts vārdos (51):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (461):

Acāno Dečimo Acāno Dečimo - pilsēta Itālijā ("Azzano Decimo"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Pardenones provincē, 15600 iedzīvotāju (2014. g.).
Astaras rajons administrtīvi teritoriāla vienība Azerbaidžānā (_Astara rayonu_), atrodas valsts dienvidos, Kaspijas jūras piekrastē.
Agdaša Aghdaša - pilsēta Azerbaidžānā.
Agdžabedi Aghdžabedi - pilsēta Azerbaidžānā.
Akstafa Aghstafa - pilsēta Azerbaidžānā.
Ahsu Aghsu - pilsēta Azerbaidžānā.
Alazaņa Alazani - upe Gruzijā un Azerbaidžānā.
Kūras-Araksas zemiene aluviāls līdzenums, Aizkaukāza austrumos, Kūras un Araksas lejteces baseinā, starp Lielo un Mazo Kaukāzu, Azerbaidžānā, garums - 250 km, platums - 150 km, sauss subtropu klimats.
Acteka apdzīvota vieta ASV (_Aztec_), Ņūmeksikas štata ziemeļrietumos.
Arana apdzīvota vieta Azerbaidžānā (_Aran_), Jevlahas rajonā.
Allara apdzīvota vieta Azerbaidžānā, Dželilabadas rajona ziemeļu daļā.
Azariči apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Azaryčy_), Gomeļas apgabalā.
Azjarco apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Aziarco_), Minskas apgabalā.
Azjerci apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Aziercy_), Vitebskas apgabalā.
Azjerščina apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Azierščyna_), Gomeļas apgabalā.
Azjori apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Aziory_), Grodņas apgabalā.
Ambrēna apdzīvota vieta Francijā (_Embrun_), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Augšalpu departamentā.
Azrak el Dženūbīja apdzīvota vieta Jordānijā (_Al Azraq al Janūbīyah_), Zarkas muhāfazā.
Azrak eš Šemālī apdzīvota vieta Jordānijā (_Al Azraq ash Shamālī_), Zarkas muhāfazā.
Azanka apdzīvota vieta Krievijā (_Azanka_), Sverdlovskas apgabala austrumu daļā.
Azejeva apdzīvota vieta Krievijā (_Azeevo_), Rjazaņas apgabala ziemeļaustrumu daļā.
Aziatska apdzīvota vieta Krievijā (_Aziatskaja_), Sverdlovskas apgabala rietumos, Vidusurālos.
Ačujeva apdzīvota vieta Krievijā, Krasnodaras novada rietumos, Azovas jūras piekrastē
Azovske apdzīvota vieta Krimā (_Azovs'ke_).
Azgana apdzīvota vieta Ķīnā (_Azgan_), Siņdzjanas / Šindžanas Uiguru autonomā reģiona Hotenas prefektūrā.
Aravana apdzīvota vieta Mali Republikā (_Araouane_), Tombuktu reģionā, Azavāda tuksnesī.
Kiriļivka Apdzīvota vieta Ukrainā ("Kyryllivka"), Zaporožjes apgabalā, Azovas jūras ziemeļu krastā, 3500 iedzīvotāju (2016. g.).
Azova apdzīvpta vieta Krievijā (_Azovo_), Omskas apgabala dienvidu daļā.
Augšširvanas kanāls apūdeņošanas kanāls Azerbaidžānā (_ Yuxarı Șirvan kanalı_), Kūras ielejas ziemeļu daļā.
Samuras-Apšeronas kanāls apūdeņošanas kanāls Azerbaidžānas austrumu daļā, sākas Samuras lejtecē (Krievijas Dagestānas Republikā), beidzas Džeiranbatanas ūdenskrātuvē (20 km uz ziemeļrietumiem no Baku), garums 182 km.
Augškarabahas kanāls apūdeņošanas kanāls Azernaidžnā (_Yuxarı Qarabağ kanalı_), Kūras ieplakas dienvidrietumu daļā.
Arasa Araksa - upe Turcijā, Irānā, Armēnijā un Azerbaidžānā.
Armēnija Armēnijas Republika — valsts Aizkaukāza dienvidu daļā (armēņu valodā _Hayastan_), galvaspilsēta — Erevāna, iedalās 10 provincēs (marzos), robežojas ar Gruziju, Azerbaidžānu, Irāku un Turciju.
Šaumjanovska Ašaghi Ajibli - pilsēta Azerbaidžānā, tās nosaukums 1938.-1990. g.
āšiks Ašugs - Azerbaidžāņu, armēņu u. c. austrumu zemju tautu dziesminieks, muzikants.
Azovas jūra Atlantijas okeāna iekšējā jūra Ukrainā (_Azovs'ke more_) un Krievijā (_Azovskoe more_), Kerčas šaurums to savieno ar Melno jūru, platība — 38000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 7 m.
Jori plakankalne atrodas Aizkaukāzā, Kūras ieplakā, starp Kūru un Alazani, Gruzijā un Azerbaidžānā, augstums — 200-900 m.
Širvanas rezervāts atrodas Azerbaidžānā, Širvānas līdzenuma dienvidaustrumos, platība — 707 kvadrātkilometri, dibināts 1969. g., lai aizsargātu džeirānus un izstrādātu to pavairošanas metodes.
Girkanas rezervāts atrodas Azerbaidžānā, Tališa kalnu Uļasu grēdas nogāzē un Lenkorānas zemienē, platība - 29 kvadrātkilometri, augstums 50-800 m, dibināts 1936. g., lai saglabātu reliktas koku (zīdakācija, Persijas dzelzskoks, dzelkva, kastaņlapu ozols) un dzīvnieku sugas, endēmi - milzu kailgliemeži, zaļvēdera ķirzakas.
Gizilaghačas līcis atrodas Kaspijas jūras dienvidrietumu daļā, Azerbaidžaānas piekrastē, garums - 28 km, platība - \~550 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 2 m, krasti zemi, purvaini, ziemo ūdensputni.
Tamaņas pussala atrodas Priekškaukāza rietumos, Krievijas Krasnodaras novadā, apskalo Azovas un Melnā jūra, platība - 21000 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 164 m.
girlo Attekas vai atzari lielo upju deltās, kas ietek Melnajā vai Azovas jūrā, arī jūras šaurumi, kas savieno no šīm jūrām nepilnīgi atdalītos limānus.
Murovdags Augstākā kalnu grēda Mazajā Kaukāzā, Azerbaidžānā, garums - \~70 km, augstums - līdz 3724 m, saposmo dziļas aizas.
medžliss Augstākā likumdošanas institūcija dažās Austrumu valstīs, piemēram, Azerbaidžānā, Irānā, Uzbekistānā; madžliss.
Kapidžiks Augstākā virsotne Džavahetijas-Armēnijas kalnienē uz Armēnijas un Azerbaidžānas Nahčivanas Autonomās Republikas robežas, augstums - 3904 m.
Dibrars Augstākā virsotne Kaspijas Kaukāzā, Azerbaidžānā, augstums - 2206 m vjl.
Gjamišs Augstākā virsotne Murovdaga grēdā Mazajā Kaukāzā, Azerbaidžānā, augstums - 3724 m.
Kaspijas Kaukāzs Austrumkaukāza daļa uz austrumiem un dienvidaustrumiem Babadaga, Azerbaidžānā, garums - \~100 km, augstums - līdz 2206 m (Dibrars), kalni sazarojas un pazeminās dienvidaustrumu virzienā.
Azadkašmīra autonoma pavalsts Pakistānā (_Azad Kashmir_), atrodas tās teritorijas ziemeļaustrumu daļā, administratīvais centrs - Muzafarābāda, platība - 13297 kvadrātkilometri, 4568000 iedzīvotāju (2008. g.).
aizaids Azaids.
āzaids Azaids.
Kubuļupīte Azandas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lizuma pagastā, nepilnu 2 km posmā arī Rankas pagasta robežupe; Kubula.
Saltupe Azandas labā krasta pieteka Gulbenes novada Druvienas pagastā; Saltupes grāvis; Saltupis; Soltupe; Soltups.
Sace Azandas labā krasta pieteka Gulbenes novadā, garums - 11 km.
bazendi Azandi - tauta, dzīvo Kongo ziemeļaustrumos, kā arī Dienvidsudānā un Centrālāfrikas Republikā.
ņamņami Azandi - tauta, dzīvo Kongo ziemeļaustrumos, kā arī Dienvidsudānā un Centrālāfrikas Republikā.
sandi Azandi - tauta, dzīvo Kongo ziemeļaustrumos, kā arī Dienvidsudānā un Centrālāfrikas Republikā.
Bodži Azara Bodži - apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
rulete Azarta spēle, kurā spēlētājam jānosaka, kāds būs numurs, numuru grupa uz rotējošas, sektoros sadalītas ripas tās apstāšanās brīdī.
puantieris Azarta spēlēs - tas, kurš spēlē pret bankas turētāju.
hazards Azarts.
onze-et-demi Azartspēle ar 52 kārtīm (vienpadsmit ar pusi).
makao Azartspēle ar kārtīm vai metamiem kauliņiem.
bingo Azartspēle, kurā spēlētājam, uzminot nejaušu skaitļu kombināciju no iepriekš noteiktām skaitļu kombinācijām, ir iespēja iegūt laimestu un kurā laimesta lielums ir atkarīgs no izlozētās vai uzminētās skaitļu kombinācijas un iemaksāto likmju kopsummas.
derības Azartspēle, kurā tās dalībnieks piedalās, iemaksājot dalības maksu (likmi) un prognozējot kāda notikuma iespējamību vai neiespējamību, un kurā laimesta lielums ir atkarīgs no spēlētāja prognozes pareizības, iemaksātās likmes un spēles noteikumos paredzētā laimesta aprēķināšanas koeficienta.
totalizators Azartspēle, kurā tās dalībnieks piedalās, iemaksājot likmi un izsakot prognozi par viena notikuma vai vairāku notikumu iestāšanos, iestāšanās iespējamību vai neiespējamību vai par jebko, kas var izrādīties patiess vai nepatiess, un kurā laimests ir atkarīgs no iemaksāto likmju kopsummas, koeficienta un prognozes rezultāta.
šifers Azbesta (1 daļa) un portlandcementa (6-8 daļas) maisījums, ko sajauc un žāvē uz īpaša auduma veido noteikta biezuma plāksnēs un saspiež zem 300 atmosfērām.
bisolits Azbesta pasuga.
hrizotils Azbesta paveids ar ļoti labām tehnikā izmantojamām īpašībām.
amiants Azbesta paveids, kas var mehāniskā ceļā sašķelties ārkārtīgi smalkos, elastīgos un izturīgos pavedienos.
eternīts Azbestcementa seguma plāksnes.
asbests Azbests.
azbotekstolīts Azboplastiķis ar azbesta auduma pildvielu; lieto elektroģeneratoru detaļu un sūkņu lāpstiņu, kā arī kosmisko aparātu siltumaizsardzības elementu izgatavošanai.
azbolīts Azboplastiķis ar azbesta kartona pildvielu; lieto par siltumizolācijas un ķīmiski izturīgu elektroizolācijas materiālu.
azbohetinakss Azboplastiķis ar azbesta papīra pildvielu; lieto zemsprieguma iekārtu elektroizolācijas detaļām.
azbodiatomīts Azbozurīts.
azbotrepels Azbozurīts.
azeotrops Azeotrops maisījums - divu vai vairāku šķidrumu viendabīgs maisījums, kas pārtvaices procesā nesadalās frakcijās.
AZ Azerbaidžāna, valsts divburtu kods.
AZE Azerbaidžāna, valsts trīsburtu kods.
manats Azerbaidžānas manats - naudas vienība Azerbaidžānā, sīknauda - kapeika.
AZN Azerbaidžānas manats; Azerbaidžānas Republikas valūtas kods, sīknauda - kapeika.
AzPSR Azerbaidžānas Padomju Sociālistiskā Republika.
Azerbaidžāna Azerbaidžānas Republika - valsts Aizkaukāzā.
Baku Azerbaidžānas Republikas galvaspilsēta, atrodas Kaspijas jūras rietumu krastā, Apšeronas pussalas dienvidu daļā, 28 metrus zem jūras līmeņa, 2236000 iedzīvotāju (2016. g.).
ATF Azerbaidžānas Tautas fronte.
azerbaidžānieši Azerbaidžāņi.
mamedi Azerbaidžāņi.
piti Azerbaidžāņu ēdiens - jēra gaļas zupa ar kartupeļiem, zirnīšiem un zaļumiem.
airumi Azerbaidžāņu etnogrāfiska grupa Azerbaidžānas rietumos Mazajos Kaukāza kalnos.
karapapahi Azerbaidžāņu etnogrāfiska grupa gk. Turcijas austrumos, Irānas rietumos, kā arī Azerbaidžānā, Gruzijā, Armēnijā.
karadagi Azerbaidžāņu etnogrāfiska grupa Irānas ziemeļrietumos, Karadaga plakankalnē, pusnomadi.
padari Azerbaidžāņu etnogrāfiska grupa, dzīvo Azerbaidžānas austrumos, saglabājušās senas tradicionālās iezīmes saimniecībā un sadzīvē, kuras saistītas ar vietmaiņas lopkopību.
šahseveni Azerbaidžāņu etnogrāfiska grupa, dzīvo gk. Irānas ziemeļrietumos, neliela daļa arī Azerbaidžānas dienvidos (Mugānas līdzenumā).
azeri Azerbaidžāņu pašnosaukums.
mugams Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtas pamats, senatnē bija ap 70 saņkārtu, 20. gs. pazīstamas tikai 7 pamatskaņkārtas, kurām katrai ir savs nosaukums (bajatiširazs, čargjahs, humajuns, rastrs, segjahs, šurs, šušters) un noteiktas tēlainības, noskaņu loks.
šušters Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa dziļas bēdas, bet ne tik dziļas kā humajuns.
šurs Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa lirisku noskaņojumu.
segjahs Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa mīlas jūtas.
čargjahs Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa satraukumu.
bajatišizars Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa skumjas.
rastrs Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa spirgtuma sajūtu.
humajuns Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa visdziļākās bēdas, dziļākas nekā izraisa šušters.
mugāmi Azerbaidžāņu tautasdziesmas.
azerb. Azerbaidžāņu-.
šķībacainais Aziāts; dzeltenās rases pārstāvis.
dzeltenais Aziāts.
nunčaks Aziātu ierocis - divas koka nūjiņas, kas savienotas ar auklu vai ķēdi.
azosavienojumi Azogrupu saturoši organiski savienojumi, krāsainas (dzeltenoranžas, sarkanas, violetas), gk. cietas vielas.
tripānsarkanais Azokrāsviela, ko lieto vitālajā krāsošanā.
tripānzilais Azokrāsviela, tripanosomicīds; lieto histoloģijā vitālajai krāsošanai.
ūdenspaparde Azolla.
azolla Azollas.
karolīnas azolla azollu suga ("Azolla caroliniana").
azorella Azorellas.
trīsžuburu azorella azorellu suga ("Azorella trifurcata").
Laurus azorica Azoru laurs.
Azoru salas Azoru Salu autonomais reģions Portugālē (_Região Autónoma dos Açores_), atrodas Atlantijas okeānā \~2000 km uz rietumiem no valsts kontinentālās daļas, platība - 2333 kvadrātkilometri, 245800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 19 municipalitātes.
azosametināšana Azosametināšanas reakcija - diazonija sāļu reakcija gk. ar fenoliem, aromātiskajiem amīniem; plaši lieto krāsvielu rūpniecībā.
azoksisavienojumi Azosavienojumi.
azots Azote - vieta uz krūtīm zem drēbēm.
aizkrekls Azote, vieta starp kreklu un krūtīm.
aizkreklis Azote.
aizote Azote.
azaute Azote.
azauts Azote.
azkrekls Azote.
āzote Azote.
azotis Azote.
azute Azote.
Azovas-Sivaša rezervāts Azovas-Sivaša nacionālais parks.
Istisu Balneoloģisks kūrorts Azerbaidžānā, Mazā Kaukāza Terteras upes aizā 2225 m vjl., karsto minerālūdeņu avoti.
Ždanova Bejlegana - pilsēta Azerbaidžānā, tās nosaukums 1939.-1991. g.
Ždanovska Bejlegana - pilsēta Azerbaidžānā.
Puškina Bilesuvara, pilsēta Azerbaidžānā, tās nosaukums 1938.-1991. g.
meoti Ciltis (sindi, dandariji, doshi u. c.), kas 1. gt. p. m. ē. dzīvoja Azovas jūras A un DA piekrastē un Kubaņas vidusteces apvidū.
azorella Čemurziežu dzimtas ģints ("Azorella"), dekoratīvi zemsedzes augi ar mazām, apaļām lapām.
Azel Mati dabas apgabals Alžīrijā (_Azzel Matti, Sebkha_), Adrāras un Tamarsētas vilājā.
Geigela rezervāts dabas rezervāts Azerbaidžānā, Mazā Kaukāza Murovdaga grēdas ziemeļu nogāzē, platība — 71 kvadrātkilometrs, dibināts 1925. g., lai saglabātu un pētītu Mazā Kaukāza dabas kompleksus — platlapju mežus, subalpīnās pļavas, Eldaras priežu audzes, ezeros ziemojošos ūdensputnus, reaklimatizēti staltbrieži (Kaukāza pasuga).
Augšprovansas Alpi departaments Francijā (_Alpes-de-H aute-Provence_), Provansas-Alpu-Azūra krasta reģionā.
Augšalpi departaments Francijā (_Hautes-Alpes_), Provansas-Alpu-Azūra krasta reģionā.
Džavahetijas-Armēnijas Džavahetijas-Armēnijas kalniene Aizkaukāza kalnienē, Armēnijas kalnienes ziemeļaustrumu daļa starp Mazo Kaukāzu ziemeļos, Turciju un Irānu dienvidos, Gruzijā, Armēnijā un Azerbaidžānā, ietver Džvahetijas, Karabahas kalnieni, Džvahetijas, Gegamas grēdu, Vardenisa, Zangezuras grēdu, Aragaca masīvu, Lori ieplaku, Ļeņinakanas plato, Ararata līdzenumu, Sevana ieplaku.
Džalilabada Dželilabada - pilsēta Azerbaidžānā.
Astrahanbazara Dželilabada - pilsētas Azerbaidžānā nosaukums līdz 1967. g.
Markakels Ezers Altajā, Kazahstānā, atrodas ieplakā starp Kurčuma un Azutava grēdu 1449 m vjl., platība - 449 kvadrātkilometru, garums - 380 km, dziļums - līdz 30 m.
trogonterijs Fosils bebrs, kas izmiris agrā kvartāra laikā; atrasts Azovas jūras piekrastē kopā ar dienvidu mamuta atliekām; tas nosaukts par trogonterija ziloni.
Kahi Gaha, pilsēta Azerbaidžānā.
Kazaha Gazaha - pilsēta Azerbaidžānā.
Kutkašena Gebele, pilsēta Azerbaidžānā, tās nosaukums līdz 1991. g.
Geokčaja Gejčaja, pilsēta Azerbaidžānā.
Prišiba Gejtepe, pilsēta Azerbaidžānā, tās nosaukums līdz 1992. g.
Jeļizavetopole Gendže - pilsēta Azerbaidžānā, tās nosaukums 1804.-1918. g.
Kirovabada Gendže - pilsēta Azerbaidžānā, tās nosaukums 1935.-1989. g.
Kuba Guba, pilsēta Azerbaidžānā, senāk lietots tās nosaukuma variants.
Kusari Gusara, pilsēta Azerbaidžānā.
Kazimagomeda Hadžigabula - pilsēta Azerbaidžānā.
Jelendorfa Hanlara - pilsēta Azerbaidžānā, tās nosaukums līdz 1938. g.
kaspiji Ibēru-kaukāziešu klejotāju lopkopju ciltis A-Azerbaidžānā (1. gt. p. m. ē.) no kā cēlies arī Kaspijas jūras nos.
Poseima Īpaša ES izvēles programma, ņemot vērā Madeiras un Azoru salu nomaļo atrašanos okeānā.
Irāna Irānas Islāma Republika - valsts Rietumāzijā (persiešu val. "Īrān"; pirms 1935. g. Persija), platība - 1648000 kvadrātkilometri, 66429300 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Teherāna, administratīvais iedalījums - 30 ostānu, robežojas ar Turkmenistānu, Afganistānu, Pakistānu, Irāku, Turciju, Azerbaidžānu un Armēniju, apskalo Kaspijas jūra un Persijas un Omānas līcis.
fedaji Irānas revolūcijā (1905-11) - bruņoto vienību locekļi; Irānas Azerbaidžānā 1945-46 - pašaizsardzības vienību locekļi.
Jora Jori, upe Gruzijā un Azerbaidžānā.
Asuls kalna virsotne Galapagu Salās (_Azul Cerro_), Isabelas salas dienvidrietumos, augstums - 1689 m.
Asuls kalna virsotne Kostarikā (_Azul Cerro_), Gvanakajas provinces dienvidos, Nikojas pussalā, augstums - 1018 m.
Asuls kalna virsotne Meksikā (_Azul Cerro_), Sonoras pavalsts ziemeļu daļā, augstums - 2450 m.
Tališu kalni kalni Aizkaukāza dienvidaustrumu daļā Azerbaidžānā un Irānā, garums - \~200 km, sastāv no 3 grēdām.
Abdelazīzs kalniene Sīrijā (_'Abd al 'Azīz,Jabal_), augstākā virsotne - 920 m (Fauvārs).
Aždahaka kalns kalns Armēnijā (_Azhdahak lerr_), Geharkunikas marzā, augstums - 3597 m.
Zangezuras grēda kalnu grēda Džavahetijas-Armēnijas kalnienē, no Terteras un Arpas augšteces līdz Araksai, Armēnijā un Azerbaidžānas Nahčivanas Autonomajā Republikā, garums — 130 km, augstums — līdz 3904 m (Kapidžiks).
Gagras grēda kalnu grēda Lielā Kaukāza dienvidu daļā, starp Psovas un Bzibas upi, Azerbaidžānā, augstums — līdz 3256 m (Agepstas kalns), grēdu saposmo kanjonveida upju ielejas.
Šahdaga grēda kalnu grēda Mazajā Kaukāzā, Sevana ezera ziemeļaustrumu piekrastē, Armēnijā un Azerbaidžānā, garums - \~60 km, augstums - līdz 3367 m (Ginaldags).
Geigela Kalnu klimatiskais kūrorts Azerbaidžānā, Mazā Kaukāza Murovdaga grēdas ziemeļu nogāzē, Ahsu aizā - >1600 m vjl.
Azovas kanāls kanāls Krievijā (_Azovskij kanal_), Rostovas apgabalā, savieno Azovas jūras Taganrogas līci ar Proļetarskas ūdenskrātuves atzara ziemeļrietumu galu.
Aizkaukāzs Kaukāza dienvidu daļa uz dienvidiem no Galvenās Kaukāza grēdas līdz Turcijas un Irānas robežai, Gruzijā, Armēnijā un Azerbaidžānā.
lezgīni Kaukāza tauta, daļa no Dagestānas un Azerbaidžānas ziemeļdaļas pamatiedzīvotājiem, runā lezgīnu val., ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
Kerča Kerčas pussala - Krimas pussalas austrumu daļa starp Azovas un Melno jūru, rietumos 17 km plats zemesšaurums savieno to ar Krimas pārējo daļu, platība - \~3000 kvadrātkilometru, augstuns līdz 189 m vjl.
Kerča Kerčas šaurums - atrodas starp Kerčas un Tamaņas pussala, savieno Melno un Azovas jūru, garums - 41 km, platums - 4-15 km.
Kjurdamira Kirdemira - pilsēta Azerbaidžānā.
Krievija Krievijas Federācija - valsts Eirāzijas ziemeļu daļā (krievu valodā "Rossija"), plešas no Baltijas jūras rietumos līdz Klusajam okeānam austrumos un no Ziemeļu Ledus okeāna ziemeļos līdz Lielajam Kaukāzam dienvidos, galvaspilsēta - Maskava, administratīvais iedalījums - 83 federācijas subjekti (46 apgabali, 21 republika, 9 novadi, 4 autonomi apvidi, 1 autonoms apgabals, 2 federālas nozīmes pilsētas), robežojas ar Ziemeļkoreju, Ķīnu, Mongoliju, Kazahstānu, Azerbaidžānu, Gruziju, Ukrainu, Baltkrieviju, Poliju, Lietuvu, Latviju, Igauniju, Somiju un Norvēģiju, apskalo Ziemeļu Ledus un Klusais okeāns.
Krasnodaras novads Krievijas Federācijas subjekts, platība — 76000 kvadrātkilometru, 5142000 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Rostovas apgabalu, Stavropoles novadu, Karačajas-Čerkesijas Republiku, kā arī ar Gruziju (Abhāziju), apskalo Melnā un Azovas jūra, kā anklāvu ietver Adigejas Republiku.
Kubula Kubuļupīte, Azandas pieteka.
Milas līdzenums Kūras-Araksas zemienes daļa starp Kūras un Araksas ielejām, Azerbaidžānā, rietumu daļā līdzenums, ko saposmo šauras sengravas, austrumos — zemiene (zjl.), sauss subtropu klimats.
Mugānas līdzenums Kūras-Araksas zemienes daļa uz dienvidiem no Kūras un Araksas satekas, Azerbaidžānā, dienvidrietumos tā turpinās Irānā, dienvidu daļā pakāpeniski saplūst ar Lenkorānas zemieni, lielākā daļa teritorijas zjl., sauss subtropu klimats.
Širvanas līdzenums Kūras-Araksas zemienes vidusdaļa un austrumu daļa, atrodas starp Lielo Kaukāza nogāzēm un Kūru, Azerbaidžānā, augstums — \~200 m, sauss subtropu klimats, pustuksnesis.
LAILBA Latvijas Azartspēļu, izklaides un loterijas biznesa asociācija.
izložu organizētājs Latvijas Republikā reģistrēta kapitālsabiedrība un atsevišķos gadījumos arī biedrība vai reliģiskā organizācija, kura Azartspēļu un izložu likumā noteiktajā kārtībā ir saņēmusi nepieciešamās licences izložu organizēšanai.
azartspēļu organizētājs Latvijas Republikā reģistrēta kapitālsabiedrība, kura Azartspēļu un izložu likumā noteiktajā kārtībā ir saņēmusi nepieciešamās licences azartspēļu organizēšanai.
Lenkorāna Lenkerana, pilsēta Azerbaidžānā.
Alazani-Avtoranas līdzenums līdzenums Lielā Kaukāza dienvidu piekājē, Alazani un Agričajas ielejā, Gruzijā un Azerbaidžānā, garums 200-225 km, platums 20-40 km, augstums 250-450 m vjl.
Austrumkaukāzs Lielā Kaukāza austrumu daļa no Kazbeka līdz Sumgajitas grīvai, Krievijas Ziemeļosetijas-Alānijas, Ingušijas un Dgestānas Republikā, kā arī Gruzijā un Azerbaidžānā, garums - \~500 km, platums - līdz 160 km, augstums - līdz 4492 m.
Kaspijas jūra lielākā iekškontinentālā beznotekūdenstilpe, atrodas Āzijā, pie Eiropas robežas, apskalo Kazastānas, Turkmenistānas, Irānas, Azerbaidžānas un Krievijas krastus, platība - 376000 kvadrātkilometru, garums - 1200 km, vidējais platums - 325 km, lielākais dziļums - 1025 m, \~50 salu ar kopējo platību 350 kvadrātkilometru, pasaulē lielākais ezers pēc tilpuma - 78200 kubikkilometru.
Taganrogas līcis lielākais līcis Azovas jūras ziemeļaustrumu daļā, no jūras to atdala Dolgajas un Belosarajas strēle, garums — \~140 km, platums pie ieejas — 31 km, vidējais dziļums — \~5 m.
Portiļjiča Limana, pilsēta Azerbaidžānā, tās nosaukums 1924.-1999. g.
Sivašs Limānu sistēma Azovas jūras rietumos, Krimas pussalas piekrastē, platība - \~2560 kvadrātkilometru, garums - 112 km, no jūras to atdala Arabata strēle, krasti zemi, lēzeni, staigni, vasarā pārklājas ar sāls kārtu; par sivašiem sauc arī citus seklus, ar smilšu strēlēm no jūras atdalītus Krimas līčus.
madžliss Medžliss - Augstākā likumdošanas institūcija dažās Austrumu valstīs, piemēram, Azerbaidžānā, Irānā, Uzbekistānā.
dandariji Meotu cilšu grupa, kas 1. gt. p. m. ē. dzīvoja starp Kubaņas lejteci un Azovas jūru.
Milas stepe Milas līdzenums Azerbaidžānā.
Mingečaura Mingečevira, pilsēta Azerbaidžnā.
feihoja miršu dzimtas ģints ("Feijoa"), mūžzaļi koki un krūmi Dienvidamerikā; 3 sugas; audzē arī Gruzijas rietumu daļā, Azerbaidžānā.
lufars Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases asarveidīgo kārtas suga ("Pomatomus saltatrix"), liela zivs (Atlantijas un Indijas ok., Melnajā un Azovas jūrās) ar garu, no sāniem saplacinātu ķermeni, garums - līdz 115 cm, masa - līdz 15 kg.
Akgela nacionālais parks nacionālais parks (_Ağ-göl Milli Parkı_) Azerbaidžānā, Aghdžabedi, Bejleganas un Imišli rajonā.
Altiaghadžas nacionālais parks nacionālais parks Azerbaidžānā (_Altıağac Milli Parkı_), Hizi rajona ziemeļu daļā, pie Hizi pilsētas.
Azovas-Sivaša nacionālais parks nacionālais parks Ukrainas dienvidu daļā (_Azovo-Syvas’kyi natsional’nyi pryrodnyi park_), Azovas jūras piekrastē, ietilpst Obitočnajas zemes strēle, Birjučas, Kujuktukas un Čurjukas sala, platība 85 kvadrātkilometri sauszemes un 252 kvadrātkilometri Azovas jūras akvatorijas, dibināts kā rezervāts 1927. g. lai aizsargātu pirmatnējās solončaku stepes, niedrājus salās un pussalās, gājputnu apmešanās vietas.
Nahičevāna Nahčivana - Republika un pilsēta Azerbaidžānā.
Nahčivana Nahčivanas Autonomā Republika - Azerbaidžānas Republikas administratīvi teritoriāla vienība, platība - 5363 kvadrātkilometri, 398000 iedzīvotāju (2009. g.), teritoriāli nodalīta no Azerbaidžānas Republikas, robežojas ar Armēniju un Irānu.
Ņeftečala Neftčala, pilsēta Azerbaidžānā.
Lenkorānas zemiene nolaidens līdzenums Aizkaukāza dienvidaustrumos starp Tališa kalniem un Kaspijas jūru, Azerbaidžānā, garums — 100 km, platums — 5-6 km dienvidos, 25-30 km ziemeļos.
Melnās jūras zemiene nolaidens līdzenums Melnās jūras un Azovas jūras piekrastē, starp Donavas deltu rietumos un Kaļmiusas upi austrumos, Ukrainā, augstums - līdz 150 m.
Azrakas oāze oāze Jordānijā (_Azraq, Wāḩat al_), Zarkas muhāfazā.
Vartašena Oghuza - pilsēta Azerbaidžānā, tās nosaukums 1968.-1991. g.
Austrumazerbaidžāna ostāns Irānā (_Āzarbāyejān-e Sharqi_), valsts ziemeļrietumos, robežojas ar Ardabīlas un Rietumazerbaidžānas ostānu, kā arī ar Armēniju un Azerbaidžānu.
Ardabīla ostāns Irānas ziemeļrietumos (_Ardabīl_), pie robežas ar Azerbaidžānu, platība - 17800 kvadratkilometru, 1248000 iedzīvotāju (2011. g.).
Kalnu Karabaha pašpasludināta valsts (prezidentāla republika) Armēnijas aizbildniecībā, "de iure" Azerbaidžānas sastāvdaļa, platība - 8223 kvadrātkilometri, 138800 iedzīvotāju (2008. g.), gk. armēņi (99,7%), galvaspilsēta - Stepanakerta (azerbaidžāņu nosaukums Henkandi), robežojas ar Armēniju, Azerbaidžānu un Irānu.
Azūma periodiski izsīkstoša ūdenstece Čadā (_Azoum, Bahr_), Vadaji un Salamatas reģionā.
Ain Azla pilsēta Alžirijā (_Aïn Azel_), Salīfas vilājas dienvidos.
Azefūna pilsēta Alžirijā (_Azazga_), Tīzī Vuzū vilājā, Vidusjūras piekrastē.
Azāzga pilsēta Alžirijā (_Azazga_), Tīzī Vuzū vilājā.
Azāba pilsēta Alžīrijā (_Azzaba_), Skīkdas vilājā.
Asula pilsēta Argentīnā (_Azul_), Buenosairesas provincē.
Berde Pilsēta Azebaidžānā, Karabahas līdzenumā, Kūras pietekas Terteras krastā, rajona administratīvais centrs, 38200 iedzīvotāju (2008. g.), pilsētas tiesības kopš 1948. g.
Aghsu pilsēta Azerbaidžānā (_Ağsu_), rajona administratīvais centrs, tāda paša nosaukuma upes krastos.
Gejčaja Pilsēta Azerbaidžānā ("Goychay"), rajona administratīvais centrs, 37300 iedzīvotāju (2010. g.).
Goranboja Pilsēta Azerbaidžānā ("Goranboy"), rajona administratīvais centrs, 7200 iedzīvotāju (2008. g.).
Hadžigabula Pilsēta Azerbaidžānā ("Haciqabul"), Kūras-Araksas zemienē, rajona administratīvais centrs, 25700 iedzīvotāju (2015. g.).
Goradiza Pilsēta Azerbaidžānā ("Horadiz"), Fuzuli rajonā, 2800 iedzīvotāju (2008. g.).
Jardimli Pilsēta Azerbaidžānā ("Yardimli"), rajona administratīvais centrs, 3900 iedzīvotāju (2008. g.).
Ismajilli Pilsēta Azerbaidžānā ("Ismayilli"), Lielā Kaukāza dienvidu nogāzes piekājē, rajona administratīvais centrs, 14800 iedzīvotāju (2010. g.).
Lerika Pilsēta Azerbaidžānā ("Lerik"), rajona administratīvais centrs, 6900 iedzīvotāju (2008. g.).
Limana Pilsēta Azerbaidžānā ("Liman"), Lenkeranas rajonā, 10200 iedzīvotāju (2008. g.).
Masalli Pilsēta Azerbaidžānā ("Masalli"), Lenkorānas zemienē, Vileščajas krastos, rajona administratīvais centrs, 9800 iedzīvotāju (2008. g.).
Naftalana Pilsēta Azerbaidžānā ("Naftalan"), Goranbojas rajonā, 7600 iedzīvotāju (2008. g.).
Gaha Pilsēta Azerbaidžānā ("Qax"), Lielā Kaukāza dienvidaustrumu nogāzēs piekājē, Kurmuhčajas krastos, rajona administratīvais centrs, 12200 iedzīvotāju (2008. g.).
Gobustana Pilsēta Azerbaidžānā ("Qobustan"), rajona administratīvais centrs, 3900 iedzīvotāju (2008. g.).
Guba Pilsēta Azerbaidžānā ("Quba"), rajona administratīvais centrs, 22900 iedzīvotāju (2008. g.).
Gubadli Pilsēta Azerbaidžānā ("Qubadli"), rajona administratīvais centrs, 7300 iedzīvotāju (2008. g.).
Gusara Pilsēta Azerbaidžānā ("Qusar"), rajona administratīvais centrs, 16100 iedzīvotāju (2008. g.).
Saatli Pilsēta Azerbaidžānā ("Saatli"), rajona administratīvais centrs, 17500 iedzīvotāju (2008. g.).
Sabirabada Pilsēta Azerbaidžānā ("Sabirabad"), rajona administratīvais centrs, 28400 iedzīvotāju (2008. g.).
Saljana Pilsēta Azerbaidžānā ("Salyan"), piestātne Kūras labajā krastā, rajona administratīvais centrs, 36200 iedzīvotāju (2008. g.).
Samuha Pilsēta Azerbaidžānā ("Samux"), rajona administratīvais centrs, 5800 iedzīvotāju (2008. g.).
Tovuza Pilsēta Azerbaidžānā ("Tovuz"), rajona administratīvais centrs, 12800 iedzīvotāju (2008. g.).
Udžara Pilsēta Azerbaidžānā ("Ucar"), rajona administratīvais centrs, 15800 iedzīvotāju (2008. g.).
Hirdalana Pilsēta Azerbaidžānā ("Xirdalan"), Abšeronas rajonā, 41500 iedzīvotāju (2008. g.).
Hizi Pilsēta Azerbaidžānā ("Xizi"), rajona administratīvais centrs, 1100 iedzīvotāju (2008. g.).
Hodžali Pilsēta Azerbaidžānā ("Xocali"), rajona administratīvais centrs, 1020 iedzīvotāju (2008. g.).
Hudata Pilsēta Azerbaidžānā ("Xudat"), Hačmazas rajonā, 14000 iedzīvotāju (2008. g.).
Zagatala Pilsēta Azerbaidžānā ("Zaqatala"), Lielā Kaukāza dienvidu priekškalnēs, Talačajas krastos, rajona administratīvais centrs, 18400 iedzīvotāju (2008. g.).
Askerana pilsēta Azerbaidžānā (armēņu: _Askeran_; azerbaidžāņu: _Әsqәran_), Kalnu Karabahā.
Maštagha Pilsēta Azerbaidžānā, 40100 iedzīvotāju (2005. g.).
Rasulzade Pilsēta Azerbaidžānā, 44700 iedzīvotāju (2005. g.).
Bakihanova Pilsēta Azerbaidžānā, 66900 iedzīvotāju (2007. g.).
Bairamli Pilsēta Azerbaidžānā, 69600 iedzīvotāju (2007. g.).
Garačuhura Pilsēta Azerbaidžānā, 72900 iedzīvotāju (2005. g.).
Imišli Pilsēta Azerbaidžānā, Araksas krastā, rajona administratīvais centrs, 31300 iedzīvotāju (2014. g.).
Gejtepe Pilsēta Azerbaidžānā, Dželilabadas rajonā, 13800 iedzīvotāju (2008. g.).
Delimemmedli Pilsēta Azerbaidžānā, Goranbojas rajonā, 5000 iedzīvotāju (2008. g.).
Fizuli Pilsēta Azerbaidžānā, Kalnu Karabahas dienvidaustrumos, sakarā ar pilsoņu karu kļuvusi par spoku pilsētu bez iedzīvotājiem.
Sumgajita Pilsēta Azerbaidžānā, Kaspijas jūras piekrastē, Apšeronas pussalas ziemeļos, 271400 iedzīvotāju (2008. g.).
Neftčala Pilsēta Azerbaidžānā, Kūras deltā, rajona administratīvais centrs, 19100 iedzīvotāju (2008. g.).
Mingečevira Pilsēta Azerbaidžānā, Kūras krastos, 95800 iedzīvotāju (2008. g.).
Aghdžabedi Pilsēta Azerbaidžānā, Kūras-Araksas zemienē, rajona administratīvais centrs, \~25000 iedzīvotāju.
Dželilabada Pilsēta Azerbaidžānā, Lenkorānas zemienes ziemeļos, rajona administratīvais centrs, 37400 iedzīvotāju (2008. g.), līdz 1967. g. saucās Astrahanbazara.
Balakena Pilsēta Azerbaidžānā, Lielā Kaukāza priekškalnēs, Belokančajas krastos, rajona administratīvais centrs, 9100 iedzīvotāju (2008. g.).
Gendže Pilsēta Azerbaidžānā, Mazā Kaukāza ziemeļaustrumu piekājē, 307500 iedzīvotāju (2007. g.); līdz 1804. g. un 1918.-1935. g. saucās - Gjandža, 1804.-1918. g. - Jeļizavetopole, 1935.-1991. g. - Kirovabada.
Džulfa Pilsēta Azerbaidžānā, Nahčivanas Autonomajā Republikā, Araksas kreisajā krastā, pie Irānas robežas, 12900 iedzīvotāju (2014. g.).
Nahčivana Pilsēta Azerbaidžānā, Nahčivanas Autonomās Republikas galvaspilsēta, 70400 iedzīvotāju (2007. g.).
Hačmaza Pilsēta Azerbaidžānā, Piekaspijas zemienē, rajona administratīvais centrs, 38200 iedzīvotāju (2008. g.).
Širvana Pilsēta Azerbaidžānā, piestātne Kūras krastā, pilsētas tiesības kopš 1954. g., padomju laikā saucās Alibairamli.
Jevlaha Pilsēta Azerbaidžānā, piestātne Kūras krastos, 53600 iedzīvotāju (2005. g.).
Zerdaba Pilsēta Azerbaidžānā, rajona administratīvais centrs, 10800 iedzīvotāju (2008. g.).
Gebele Pilsēta Azerbaidžānā, rajona administratīvais centrs, 12200 iedzīvotāju (2008. g.).
Bejlegana Pilsēta Azerbaidžānā, rajona administratīvais centrs, 14400 iedzīvotāju (2008. g.).
Agsu Pilsēta Azerbaidžānā, rajona administratīvais centrs, 17400 iedzīvotāju (2008. g.).
Gejgela Pilsēta Azerbaidžānā, rajona administratīvais centrs, 17800 iedzīvotāju (2008. g.).
Kirdemira Pilsēta Azerbaidžānā, rajona administratīvais centrs, 17800 iedzīvotāju (2008. g.).
Bilesuvara Pilsēta Azerbaidžānā, rajona administratīvais centrs, 18900 iedzīvotāju (2008. g.).
Sijezena Pilsēta Azerbaidžānā, rajona administratīvais centrs, 23500 iedzīvotāju (2008. g.).
Šahbuza Pilsēta Azerbaidžānā, rajona administratīvais centrs, 2800 iedzīvotāju (2008. g.).
Šamahi Pilsēta Azerbaidžānā, rajona administratīvais centrs, 30100 iedzīvotāju (2008. g.).
Šemkira Pilsēta Azerbaidžānā, rajona administratīvais centrs, 36300 iedzīvotāju (2008. g.).
Hanlara Pilsēta Azerbaidžānā, rajona administratīvais centrs, 37200 iedzīvotāju (2010. g.).
Lenkerana Pilsēta Azerbaidžānā, rajona administratīvais centrs, 48500 iedzīvotāju (2008. g.).
Oghuza Pilsēta Azerbaidžānā, rajona administratīvais centrs, 6700 iedzīvotāju (2008. g.).
Šerura Pilsēta Azerbaidžānā, rajona administratīvais centrs, 6700 iedzīvotāju (2008. g.).
Gedebeja Pilsēta Azerbaidžānā, rajona administratīvais centrs, 8400 iedzīvotāju (2008. g.).
Džebrajila Pilsēta Azerbaidžānā, rajona administratīvais centrs, 9400 iedzīvotāju (2008. g.).
Daškesena Pilsēta Azerbaidžānā, rajona administratīvais centrs, 9500 iedzīvotāju (2008. g.).
Šabrana Pilsēta Azerbaidžānā, Samuras-Apšeronas kanāla krastā, rajona administratīvais centrs, 20000 iedzīvotāju (2010. g.).
Aghdaša Pilsēta Azerbaidžānā, Širvānas līdzenumā, rajona administratīvais centrs, \~20000 iedzīvotāju.
Agdere Pilsēta Azerbaidžānā, Terteras rajonā, 3900 iedzīvotāju (2008. g.).
Ašaghi Ajibli pilsēta Azerbaidžānā, Tovuzas rajonā, 200 iedzīvotāju (2010. g.), 1938.-1990. g. saucās - Šaumjanovska.
Astara pilsēta Azerbaidžānas dienvidos (_Astara_), Kaspijas jūras piekrastē, pie robežas ar Irānu, rajona administratīvais centrs, 16130 iedzīvotāju (2008. g.).
Ordubada Pilsēta Azerbaidžānas Nahčivanas Autonomās Republikas dienvidos ("Ordubad"), Zangezuras grēdas priekškalnē, rajona administratīvais centrs, 9800 iedzīvotāju (2008. g.).
Tertera Pilsēta Azerbaidžānas rietumos, netālu no robežas ar Kalnu Karabahu, rajona administratīvais centrs, 18200 iedzīvotāju (2008. g.).
Aghstafa pilsēta Azerbaidžānas rietumu daļā (_Ağstafa_), Kūras upes ielejā, rajona administratīvais centrs, 20200 iedzīvotāju (2010. g.).
Gazaha Pilsēta Azerbaidžānas rietumu daļā ("Qazax"), rajona administratīvais centrs, 19500 iedzīvotāju (2008. g.).
Šeki Pilsēta Azerbaidžānas ziemeļos, Lielā Kaukāza priekškalnē 632 m vjl., rajona administratīvais centrs, 62800 iedzīvotāju (2008. g.), viena no senākajām Azerbaidžānas pilsētām, XVIII-XIX gs. Šeki hanistes galvaspilsēta.
Azauri pilsēta Brazīlijā (_Azauri_), Paras štata ziemeļu daļā, Amazones pietekas Paru kreisajā krastā.
Asva pilsēta Dominikānā (_Azua_), Haiti salas dienvidu daļā, provinces administratīvais centrs.
Asogesa pilsēta Ekvadorā (_Azogues_), Kanjaras provinces administratīvais centrs, atrodas provinces dienvidaustrumu daļā.
Antiba pilsēta Francijā (_Antibes_), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 74100 iedzīvotāju (2010. g.), dibinājuši grieķi 300 g. p. m. ē.
Apta pilsēta Francijā (_Apt_), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Voklīzas departamentā.
Arla pilsēta Francijā (_Arles_), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 52700 iedzīvotāju (2010. g.), teātris un amfiteātris no romiešu laikiem.
Ēksanprovansa pilsēta Francijā ("Aix-en-Provence"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 141400 iedzīvotāju (2010. g.); Ēksa.
Obaņa Pilsēta Francijā ("Aubagne"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 46400 iedzīvotāju (2010. g.).
Kāņa Pilsēta Francijā ("Cagnes-sur-Mer"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 47100 iedzīvotāju (2010. g.).
Kannas Pilsēta Francijā ("Cannes"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 73200 iedzīvotāju (2010. g.).
Karpantrā Pilsēta Francijā ("Carpentras"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Volklīza departamentā, 29300 iedzīvotāju (2010. g.).
Kavaijona Pilsēta Francijā ("Cavaillon"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Volklīza departamentā, 25000 iedzīvotāju (2010. g.).
Dragiņāna Pilsēta Francijā ("Draguignan"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 36400 iedzīvotāju (2010. g.).
Frēžī Pilsēta Francijā ("Fréjus"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 51800 iedzīvotāju (2010. g.).
Gapa Pilsēta Francijā ("Gap"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Augšalpu departamentā, 39700 iedzīvotāju (2010. g.).
Gardāna Pilsēta Francijā ("Gardanne"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 20500 iedzīvotāju (2010. g.).
Grasa Pilsēta Francijā ("Grasse"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 51000 iedzīvotāju (2010. g.).
Jēra Pilsēta Francijā ("Hyères"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 54600 iedzīvotāju (2010. g.).
Istre Pilsēta Francijā ("Istres"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 42500 iedzīvotāju (2010. g.).
Lekannē Pilsēta Francijā ("La Cannet"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 42300 iedzīvotāju (2010. g.).
Lasiota Pilsēta Francijā ("La Ciotat"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 33800 iedzīvotāju (2010. g.).
Lagarda Pilsēta Francijā ("La Garde"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 25900 iedzīvotāju (2010. g.).
Laseina Pilsēta Francijā ("La Seyne-sur-Mer"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 62100 iedzīvotāju (2010. g.).
Mandeljē Lanapula pilsēta Francijā ("Mandelieu-la-Napoule"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 22200 iedzīvotāju (2010. g.).
Manoska Pilsēta Francijā ("Manosque"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Augšprovansas Alpu departamentā, 22100 iedzīvotāju (2010. g.).
Mariņāna Pilsēta Francijā ("Marignane"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 34500 iedzīvotāju (2010. g.).
Martiga Pilsēta Francijā ("Martigues"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 47500 iedzīvotāju (2010. g.).
Mantona Pilsēta Francijā ("Menton"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 28800 iedzīvotāju (2010. g.).
Miramā Pilsēta Francijā ("Miramas"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 25400 iedzīvotāju (2010. g.).
Oranža Pilsēta Francijā ("Orange"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Voklīza departamentā, 29100 iedzīvotāju (2010. g.).
Senlorāna du Vāra pilsēta Francijā ("Saint-Laurent-du-Var"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 29900 iedzīvotāju (2010. g.).
Senrafaela Pilsēta Francijā ("Saint-Raphael"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 33600 iedzīvotāju (2010. g.).
Salondeprovansa Pilsēta Francijā ("Salon-de-Provence"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 43100 iedzīvotāju (2010. g.).
Sifūra Leplaža pilsēta Francijā ("Six-Fours-les-Plages"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 34900 iedzīvotāju (2010. g.).
Tulona Pilsēta Francijā ("Toulon"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, Vidusjūras piekrastē, 164500 iedzīvotāju (2010. g.).
Vallorīsa Pilsēta Francijā ("Vallauris"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 28200 iedzīvotāju (2010. g.).
Vitrole Pilsēta Francijā ("Vitrolles"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 35000 iedzīvotāju (2010. g.).
Lavaleta Duvāra pilsēta Francijā (“La Valette-du-Var”), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 20700 iedzīvotāju (2010. g.).
Aviņona pilsēta Francijas dienvidaustrumos (_Avignon_), Ronas kreisajā krastā, Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Voklīzas departamenta administratīvais centrs, 89700 iedzīvotāju (2010. g.).
Nica Pilsēta Francijas dienvidos ("Nice"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, osta Vidusjūras krastā, 343300 iedzīvotāju (2010. g.), viens no lielākajiem kūrortiem.
Marseļa Pilsēta Francijas dienvidos (franču valodā "Marseille"), osta Vidusjūras Lionas līča krastā, Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona un Bušdironas departamenta administratīvais centrs, otrā lielākā Francijas pilsēta (aiz Parīzes) - 850700 iedzīvotāju.
Azīzīja pilsēta Irākā (_Al 'Azīzīyah_), Vāsitas muhāfazā, Tigras kreisajā krastā.
Azandarijāna pilsēta Irānā (_Azandarīān_), Hamadānas ostānā.
Azaršahra pilsēta Irānā (_Azar Shahr_), Austrumazerbaidžānas ostānā.
Azgale pilsēta Irānā (_Azgaleh_), Kermānšāhas ostāna rietumos.
Azna pilsēta Irānā (_Aznā_), Luristānas ostānā.
Āstāra pilsēta Irānas ziemeļos (_Āstārā_), Gīlānas ostānā, Kaspijas jūras piekrastē, pie robežas ar Azerbaidžānu, \~20000 iedzīvotāju.
Azolo Pilsēta Itālijā ("Azolo"), Venēcijas reģiona Trevizo provincē, 9000 iedzīvotāju (2014. g.).
Adzumino pilsēta Japānā (_Azumino_, 安曇野市), Nagano prefektūrā.
Azāna pilsēta Jemenā (_'Azzān_), Šebvas muhāfazā.
Zarka Pilsēta Jordānijā ("Az Zarqā'"), Ammānas piepilsēta, 395200 iedzīvotāju (2004. g.).
Zerka Pilsēta Jordānijā ("Az Zarqā"), ziemeļaustrumos no galvaspilsētas Ammānas, muhāfazas administratīvais centrs, 481300 iedzīvotāju (2011. g.).
Aznakajeva pilsēta Krievijā (_Aznakaevo_), Tatarstānas Republikas austrumu daļā, 34860 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta 1762. g.
Azova pilsēta Krievijā (_Azov_), Rostovas apgabala dienvidu daļā, 82500 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta 1067. g., pilsētas tiesības kopš 1708. g.
Primorskoahtarska Pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, zvejas osta Azovas jūras krastā, 31700 iedzīvotāju (2014. g.).
Jeiska Pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, zvejas osta Azovas jūras krastā, 85800 iedzīvotāju (2014. g.).
Rostova pie Donas pilsēta Krievijā, Rostovas apgabala administratīvais centrs, osta Donas krastā, 46 km no ietekas Azovas jūras Taganrogas līcī, 1110000 iedzīvotāju (2014. g.).
Taganroga Pilsēta Krievijā, Rostovas apgabala dienvidrietumos, osta Azovas jūras līča krastā, 253600 iedzīvotāju (2014. g.).
Azīzīja pilsēta Lībijā (_Al ʻAzīzīyah_), Džifāras šebījas administratīvais centrs, 222300 iedzīvotāju (2005. g.).
Azrū pilsēta Marokā (_Azrou_), Miknēsa-Tāfīlālta reģiona ziemeļu daļā.
Azare pilsēta Nigērijā (_Azare_), Bauči štata ziemeļu daļā.
Muzafarābāda Pilsēta Pakistānā ("Muzaffarābād"), Azadkašmīras autonomās pavalsts administratīvais centrs, 686900 iedzīvotāju (2013. g.).
Asangaro pilsēta Peru (_Azángaro_), Puno reģionā.
Angra du Eroižmu pilsēta Portugālē (_Angra do Heroismo_), Azoru autonomajā reģionā, Terseiras salā, 35400 iedzīvotāju (2011. g.).
Orta Pilsēta Portugālē ("Horta"), Azoru autonomajā reģionā, Fajalas salā, 15000 iedzīvotāju (2011. g.).
Lagoa Pilsēta Portugālē ("Lagoa"), Azoru autonomajā reģionā, 14400 iedzīvotāju (2011. g.).
Oliveira do Azemeiša pilsēta Portugālē ("Oliveira de Azeméis"), Aveiru apgabalā, 68600 iedzīvotāju (2011. g.).
Pontadelgada Pilsēta Portugālē ("Ponta Delgada"), Azoru autonomā reģiona administratīvais centrs, Sanmigelas salas dienvidu piekrastē, 68800 iedzīvotāju (2011. g.).
Ribeiragrandi Pilsēta Portugālē ("Ribeira Grande"), Azoru autonomajā reģionā, Sanmigelas salas ziemeļu piekrastē, 32100 iedzīvotāju (2011. g.).
Praja da Vitorija pilsēta Portugālē (“Praia da Vitoria”), Azoru autonomajā reģionā, Terseiras salas austrumu piekrastē, 21000 iedzīvotāju (2011. g.).
Asvaga pilsēta Spānijā (_Azuaga_), Estremaduras autonomā apgabala Badahosas provinces dienvidu daļā.
Asukeka de Enaresa pilsēta Spānijā (_Azuqueca de Henares_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Gvadalaharas provincē, 34200 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanhuana de Asnalfarače pilsēta Spānijā ("San Juan de Aznalfarache"), Anadlūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 21400 iedzīvotāju (2014. g.).
Azdavaja Pilsēta Turcijā ("Azdavay"), Kastamonu ilā, 2800 iedzīvotāju (2013. g.).
Mariupole Pilsēta Ukrainā, Doneckas apgabala dienvidos, osta Azovas jūras krastā, pie Kaļmiusas grīvas, 461800 iedzīvotāju (2007. g.), 1948.-1989. g. saucās Ždanova.
Heņičeska Pilsēta Ukrainā, Hersonas apgabalā, osta Azovas jūras krastā, 20350 iedzīvotāju (2013. g.).
Berdjanska Pilsēta Ukrainā, Zaporožjes apgabalā, osta Azovas jūras krastā, 116000 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1835. g., 1939.-1958. g. saucās Osipenko.
Silaješku pilskalns pilskalns Gulbenes novada Rankas pagastā, ierīkots pauguru grēdas ziemeļaustrumu galā ar dabiski ļoti stāvu nogāzi, kuras pakājē tek Azanda, pretējā puse nocietināta ar grāvjiem un vaļņiem, postīts ar 2. pasaules kara ierakumiem, domājams, ka izmantots neilgu laiku 1. gadu tūkstotī; Velna kalns.
glosa plekstu pasugas zivis, kas dzīvo Melnajā un Azovas jūrā.
musavatisti Politiska nacionālistiskas ievirzes partija Azerbaidžānā (1912.-1920. g.).
hanends Profesionāls tautas dziedonis Azerbaidžānā, Irānā un citās Austrumu zemēs; mugamu izpildītājs.
Asva province Dominikānā (_Azua_), Haiti salas dienvidu daļā, dienvidos apskalo Okoa līcis.
Krima Pussala Eiropas dienvidaustrumos, starp Melno un Azovas jūru, platība - 27000 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 1545 m.
Abšeronas pussala pussala Kaspijas jūras rietumu krastā (_Abşeron_), Azerbaidžānā, garums - 60 km, platums - līdz 30 km, paugurains līdzenums, piekrastē - 26 m zjl., rietumu daļā - līdz 310 m vjl., naftas un gāzes atradnes, dienvidrietumos izvietota valsts galvaspilsēta - Baku, rietumu daļā dubļu vulkāni.
Asuero pussala pussala Ziemeļamerikas dienvidos (_Azuero, Peninsula de_), izvirzījums Klusajā okeānā starp Panamas un Montiho līci, Panamas Republikas teritorija.
Aghdžabedi rajons rajons Azerbaidžānā (_Ağcabәdi Rayonu_), Kūras-Araksas zemienē.
Aghdašas rajons rajons Azerbaidžānā (_Agdaṣ rayonu_), Kūras kreisajā krastā, lejpus Mingečeviras ūdenskrātuves.
Aghstafas rajons rajons Azerbaidžānā (_Ağstafa rayonu_), atrodas valsts ziedmeļrietumos.
Aghsu rajons rajons Azerbaidžānā (_Ağsu rayonu_), Kūras ielejas ziemeļu daļā.
Azara Buodži Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Azara Bodži" nosaukums latgaliski.
portugāļi Romāņu tauta, Portugāles (arī Madeiras un Azoru salu) pamatiedzīvotāji.
Birjučas sala sala Azovas jūrā, Birjučijostrivas strēles platākās (dienvidu) daļas nosaukums (līdz 1929. g. salu no strēles šķīra šaurums), garums — 24 km, platums — 5 km.
Saltupis Saltupe, Azandas pieteka.
Soltupe Saltupe, Azandas pieteka.
Soltups Saltupe, Azandas pieteka.
azolla Salvīniju dzimtas tropu ūdens paparžu ģints ("Azolla"), sīks, peldošs šūnveidīgs augs; ūdenspaparde.
mugams Sarežģīta, tautas mūzikā sakņota tonālās mūzikas tradīcija, kas vienlaikus paģēr kanonisku sistēmu un improvizāciju veidojot melodisko līniju un kadences; izplatīta plašā areālā no Turcijas līdz Irānai (Senajai Persijai), no Azerbaidžānas līdz Siņdzjanas autonomajam apgabalam Ziemeļķīnā.
roksolani Sarmatu klejotāju cilšu grupa, kas 2. gs. p. m. ē. izveidoja klejotāju cilšu savienību ar centru pie Azovas jūras.
Azavaka sausgultne Mali un Nigērā (_Azouak, Vallée de l'_).
Siazaņa Sijezena, pilsēta Azerbaidžānā.
gopiks Sīknaudas vienība Azerbaidžānā, 100 gopiki = 1 manats.
kapeika sīknaudas vienība Azerbaidžānā, manata simtā daļa.
Kūras ieplaka starpkalnu depresija Aizkaukāzā, starp Lielo un Mazo Kaukāzu, Lihas grēdu un Kaspijas jūru, Azerbaidžānā un Gruzijā, neogēna un kvartāra jūras un aluvālo nogulumu pildīta sinklināle.
Deveči Šabrana - pilsēta Azerbaidžānā, tās nosaukums līdz 2010. g.
Šemaha Šamahi - pilsēta Azerbaidžānā.
Arabata strēle šaura, gara jūras ūdeņu uzskalota pussala, atdala Sivašu no Azovas jūras, garums - \~100 km, platums - 270 m - 8 km, dienvidu gals pie Krimas, ziemeļos strēli no kontinenta šķir Geņičeskas šaurums (platums - 80-150 m).
Nuha Šeki, pilsēta Azerbaidžānā, tās nosaukums līdz 1968. g.
Šamhora Šemkira - pilsēta Azerbaidžānā.
Šamkura Šemkira - pilsēta Azerbaidžānā.
Alibairamli Širvana - pilsēta Azerbaidžānā, tās nosaukums padomju laikā.
udi Tauta Azerbaidžānā un Gruzijā, valoda pieder pie nahu-dagestāniešu valodām, ticīgie - kristieši.
tati Tauta Irānā, Azerbaidžānā, kā arī Dagestānas Republikā (Krievijā); ticīgie gk. musulmaņi.
tališi Tauta Irānas Azerbaidžānas austrumos un Azerbaidžānas dienvidos; valoda pieder pie irāņu valodām, ticīgie - musulmaņi (šiīti).
azerbaidžāņi Tauta, Azerbaidžānas pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Irānas ziemeļu apgabalos.
afšari Tauta, dzīvo gk. Irānas Azerbaidžānā, arī dažos citos Irānas rajonos, Turcijā, Afganistānā, >300000 cilvēku, valoda pieder pie tjurku valodu grupas, tuvu radniecīgi azerbaidžāņiem (dažkārt uzskatīti par to etnogrāfisko grupu), reliģija - islams (šiītisms).
cahuri Tauta, dzīvo Kaukāzā, Dagestānā (Krievijā) un Azerbaižānā, Samuras augšteces apvidū, valoda pieder pie nahu-dagestāniešu valodām, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
buduhi Tautība, dzīvo Azerbaidžānas ziemeļaustrumos (2 ciemos), valoda pieder pie dagestāņu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
krizi Tautība, dzīvo Azerbaidžānas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie dagestāņu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
hinalugi Tautība, dzīvo Azerbaidžānas ziemeļos, valoda pieder pie dagestāņu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
Kaukāzs Teritorija starp Melno un Azovas jūru rietumos un Kaspijas jūru austrumos, platība - 440000 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 5642 m.
Mirbašira Tertera, pilsēta Azerbaidžānā.
Tauza Tovuza - pilsēta Azerbaidžānā.
Azenezals tuksnesis Alžīrijā (_Azenezal, Erg_), Adrāras vilājas dienvidos.
Azedens tuksnesis Alžīrijā (_Azzeden, Iguidi I-n-_), Tamanrāsetas vilājas rietumu daļā.
Azavāda tuksnesis Mali (_Azaouád_), Tombuktu reģionā.
Azefāls tuksnesis Mauritānijas rietumos un Rietumsahāras dienvidos (_Azefal_).
Araksas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Araksas upē (_Araz su anbari / Sadd-e Aras, Daryāche-ye_), uz Azerbaidžānas (Nahčivanas Autonomās Republikas) un Irānas (Rietumazerbaidžānas ostāna) robežas.
Aghgels ūdenskrātuve Azerbaidžānā, Aghdzabeli rajonā, pie Galvenā Milas-Karbahas kolektora.
Ahsteva upe Armēnijā (_Aghstev_), Kūras labā krasta pieteka, lejtece Azerbaidžānā.
Arpa upe Armēnijā un Azerbaidžānā (Nahičvanas Autonomajā Republikā) (_Arpa_), Araksas kreisā krasta pieteka.
Aghsu upe Azerbaidžānā (_Ağsu_), Kūras kreisā krasta pieteka.
Ahuma upe Azerbaidžānā (_Axum_), Kūras labā krasta pieteka, izteka un augštece Armēnijā.
Gejčaja Upe Azerbaidžānā, Kūras labā krasta pieteka, kas ievadīta Galvenajā Širvanas kanālā.
Talačaja Upe Azerbaidžānā, Žagatalas rajonā, Ganihas kreisā krasta pieteka, sākas Lielā Kaukāza dienvidu nogāzē.
Vileščaja Upe Azerbaidžānas dienvidaustrumos, izteka Tališu kalnu ziemeļu daļā, ietek Kaspijas jūras Gizilaghačas līcī.
Aržāna upe Francijā (_Argens_), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, ietek Vidusjūras Azūra krastā pie Frēžī.
Alazani upe Gruzijā un Azerbaidžānā (arī robežupe; _Alazani_), Kūras kreisā krasta pieteka, garums - 351 km, kritums - 2741 m, sākas Lielā Kaukāza dienvidu nogāzē, ietek Mingečeviras ūdenskrātuvē.
Jori Upe Gruzijā un Azerbaidžānā, garums - 320 km, sākas Lielajā Kaukāzā, ietek Mingečauras ūdenskrātuvē.
Iori Upe Gruzijā un Azerbaidžānā, Kūras kreisā krasta pieteka, sākas Kartiljas grēdas ziemeļaustrumu nogāzē, ietek Mingečeviras ūdenskrātuvē.
Tertera Upe Kalnu Karabahā un Azerbaidžānā, Kūras labā krasta pieteka, kas tagad ietek Galvenajā Milas-Karabahas kolektorā.
Samura Upe Krievijas Dagestānas Republikā un Azerbaidžānā (kā robežupe), garums - 213 km, sākas Lielā Kaukāza Taklika grēdā, ietek Kaspijas jūrā, veidojot ar Gjuļgeričaju kopēju deltu.
Dona Upe Krievijas Eiropas daļas dienvidos, garums - 1870 km, sākas Viduskrievijas augstienes austrumu nogāzē, ietek Azovas jūras Taganrogas līcī.
Asvera upe Spānijā (_Azuer_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgaballa Sjudadrealas provincē, Gvadjanas kreisā krasta pieteka.
Kūra Upe Turcijā, Gruzijā un Azerbaidžānā (turku val. "Kura", gruz. val. "Mtkvari", azerb. val. "Kuer"), garums - 1364 km, sākas Turcijā, Armēnijas kalnienē, 2742 m vjl., ietek Kaspijas jūrā.
Araksa Upe Turcijā, Irānā, Armēnijā, Azerbaidžānā, Kūras lielākā pieteka (labā krasta), garums - 1072 km, sākas Bingelas grēdā (Turcijā), ir Armēnijas un Turcijas robežupe, Armēnijas un Irānas robežupe, arī Azerbaidžānas un Irānas robežupe, ietek Kūrā pie Sabirabadas.
Miusa Upe Ukrainā un Krievijas Rostovas apgabalā, garums - 258 km, sākas Doņecas skrausta dienvidu nogāzē, ietek Azovas jūras Miusas limānā.
Kubaņa Upe Ziemeļkaukāzā, Krievijā, Karačajas-Čerkesijas Republikā, Stavropoles un Krasnodaras novadā, garums - 870 km, satekupes Ullukama un Učkulana sākas no Elbrusa masīva šļūdoņiem, gandrīz 3000 m vjl., ietek Azovas jūrā (agrāk ietecēja Melnajā jūrā, bet XX gs. sākumā mainīja gultni).
Birjučijostrivas strēle uzskalota zemes strēle Azovas jūras ziemeļrietumu daļā, Ukrainā, garums - \~50 km, platums - 5 km.
Mingečeviras ūdenskrātuve uzstādināta Kūras vidustecē, Azerbaidžānā, platība — 605 kvadrātkilometri, garums — 70 km, platums — līdz 18 km, dziļums — līdz 75 m, līmeņa svārstības — 5,2 m, izveidota 1953.-1959. g.
Azerbaidžānas Republika valsts Aizkaukāza dienvidaustrumu daļā, Kaspijas jūras piekrastē (azerbaidžāņu valodā "Azarbaycan"), galvaspilsēta — Baku, administratīvais iedalījums — 59 rajoni, 11 pilsētas un 1 autonoma republika (neskaitot Kalnu Karabahu, kas ir pasludinājusi neatkarību, bet nav starptautiski atzīta), robežojas ar Irānu, Kalnu Karabahu, Armēniju, Gruziju un Krieviju; Nahčivanas Autonomā Republika ir teritoriāli atdalīta un atrodas starp Armēniju un Irānu.
Armēnijas Republika valsts Aizkaukāza dienvidu daļā (armēņu valodā _Hayastan_), galvaspilsēta — Erevāna, iedalās 10 provincēs (marzos), robežojas ar Gruziju, Azerbaidžānu, Irāku un Turciju.
Gruzija Valsts Melnās jūras austrumu piekrastē, Kaukāzā (gruzīnu valodā "Sakartvelo"), platība - 69700 kvadrātkilometru, 4630000 iedzīvotāju (2008. g.), galvaspilsēta - Tbilisi, administratīvais iedalījums - 9 reģioni (mhares), 2 autonomas republikas, robežojas ar Krieviju, Azerbaidžānu, Armēniju un Turciju, kā arī ar Melno jūru.
Abšeronas rajons viena no administratīvi teritoriālā iedalījuma vienībām Azerbaidžānā (_Abşeron rayonu_), atrodas valsts austrumu daļā.
Viļaščaja Vileščaja - upe Azerbaidžānā.
Asanakess virsotne Bolīvijā (_Azanaques, Cerro_), Oruro departamentā, dienvidaustrumos no Poopo ezera, augstuns - 5102 m.
Bazardizi Virsotne Galvenajā Kaukāza grēdā, uz Azerbaidžānas un Dagestānas (Krievijā) robežas, augstums - 4466 m, vairāki šļūdoņi.
Adzumaja virsotne Japānā (_Azumaya-san_), Honsju salas vidusdaļā, Mikumi grēdā,uz Nagano un Gummas prefektūras robežas, augstums 2333 m.
Zakatali Zagatala - pilsēta Azerbaidžānas ziemeļrietumos.
Ahilleona rags zemesrags Azovas jūras dienvidos, Krievijā, apskalo Kerčas šaurums un Temrjukas līcis.
Antibas rags zemesrags Francijas dienvidaustrumos (_Antibes, Cap d’_), Piejūras Alpu departamentā, Ligūrijas jūras Azūra krastā.
Kubaņas-Pieazovas zemiene zemiene Rietumpriekškaukāzā, uz ziemeļiem no Kubaņas lejteces, Krievijas Krasnodaras un Stavropoles novadā, kā arī Rostovas apgabala dienvidu daļā, augstums - 100-150 m, nolaidenums uz Azova jūru.
Azoru-Gibraltāra grēda zemūdens pacēlums Atlantijas okeāna austrumos, starp Azou salām un Pireneju pussalu.
Azoru plato zemūdens pacēlums Atlantijas pkeānā, starp Videsatlantijas grēdu un Kanāriju lielieplaku, dienvidoa no Azoru salām, dziļums - 265 m.
Zardoba Zerdaba - pilsēta Azerbaidžānā.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa Az.

Vārdnīcu sastādījis Andrejs Spektors

LU MII Mākslīgā intelekta laboratorija, 2009–2024

Pēdējais atjauninājums: 2024. gada 21. decembrī

Par Tēzauru Apzīmējumi Avoti

Atbildes Autori Iestatījumi

Atvērtie dati Tēzaura API WordNet

Seko mums: