Paplašinātā meklēšana
Meklējam Bulgārija.
Atrasts vārdos (1):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (47):
- Varbica Ardas labā krasta pieteka Bulgārijas dienvidos.
- Timokas Krajina atrodas Serbijas austrumos pie Rumānijas un Bulgārijas robežas, Donavas un Timokas ielokā.
- Vihrens Augstākā virsotne Pirina kalnos Bulgārijas dienvidrietumos, Rodopu kalnu masīva rietumu daļā, augstums - 2914 m.
- Rila Augstākais kalnu masīvs Balkānu pussalā ("Rila"), Bulgārijas dienvidrietumu daļā, augstākā virsotne - 2925 m, garums - 80 km.
- Staraplanina Balkānu kalni Bulgārijas vidienē ("Stara Planina"), garums rietumu-austrumu virzienā - 550 km, platums - 20-50 km, augstākā virsotne - 2376 m (Boteva kalns).
- Botevs Boteva kalns - augstākā virsotne Staraplaninā ("Botev"), Balkānu kalnos, Bulgārijas vidienē, augstums - 2376 m, līdz 1950. g. saucās - Jumrukčals.
- BG Bulgārija, valsts divburtu kods.
- BGR Bulgārija, valsts trīsburtu kods.
- sobranje Bulgārijas parlamenta nosaukums.
- Bulgārija Bulgārijas Republika (bulgāru valodā "Balgaria"), valsts Eiropas dienvidu daļā, Balkānu pussalas austrumos, pie Melnās jūras, galvaspilsēta - Sofija, iedalās 28 provincēs, robežojas ar Turciju, Grieķiju, Ziemeļmaķedoniju, Serbiju un Rumāniju, kā arī ar Melno jūru.
- Sofija Bulgārijas Republikas galvaspilsēta ("Sofija"), atrodas Sofijas ieplakā starp Stara Planinu un Vitošas masīvu 530-650 m vjl., 1281600 iedzīvotāju (2014. g.).
- tesņaki Bulgārijas sociāldemokrātijas marksistiskais spārns, kopš 1903. g. - Bulgārijas sociāldemokrātiskā partija ("ciešie sociālisti"), ko 1919. g. pārdēvēja par Bulgārijas Komunistisko partiju.
- BSP Bulgārijas Sociālistiskā partija.
- BTR Bulgārijas Tautas Republika.
- BTA Bulgārijas Telegrāfa aģentūra.
- Austrumeiropa Eiropas daļa, kurā pēc 2. pasaules kara ietilpa PSRS un tās sabiedrotās: Austrumvācija (VDR), Polija, Čehoslovakija, Ungārija, Rumānija, Bulgārija.
- Burgasas līcis jūras līcis Melnās jūras rietumu daļā, Bulgārijas piekrastē.
- Srednagora Kalni Balkānu pussalā ("Srednagora"), uz dienvidiem no Staraplaninas, Bulgārijas vidienē, garums - 285 km, platums - līdz 40 km, augstums - līdz 1604 m (Bogdana kalns); Antibalkāns.
- Osogovska planina kalnu masīvs Balkānu pussalā, Bulgārijas dienvidrietumos un Ziemeļmaķedonijā, garums - \~70 km, augstākā virsotne - 2251 m (Ruena kalns).
- Rodopi kalnu masīvs Balkānu pussalas dienvidaustrumos, Bulgārijas dienvidos un daļēji Grieķijā, garums - 240 km, platums - līdz 100 km, augstākā virsotne - 2191 m.
- Stara Planina kalnu sistēma Bulgārijas vidienē (bulg. val. _Stara Planina_), garums - 560 km, platums - 20-50 km, augstākā virsotne - 2376 m.
- BGN Leva; Bulgārijas Republikas valūtas kods, sīknauda - stotinks.
- Arda Meričas labā krasta pieteka Bulgārijas dienvidos, Grieķijā un Turcijā (_Árdas_), garums - 278 km, sākas Rodopos, šaurā aizā šķērso kalnus.
- Austrumrumēlija Osmaņu impērijā ietilpstošās Bulgārijas dienvidu daļas nosaukums 1878.-1885. g.
- Jambola Pilsēta Bulgārijas dienvidaustrumos ("Jambol"), Tundžas krastos, apgabala administratīvais centrs, 77200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Asenovgrada pilsēta Bulgārijas dienvidos (_Asenovgrad_), Plovdivas apgabalā, Rodopu priekškalnē, 52850 iedzīvotāju (2014. g.); līdz 1934. g. saucās Stanimaka.
- Dimitrovgrada Pilsēta Bulgārijas dienvidos ("Dimitrovgrad"), Haskovas apgabalā, Maricas krastos, 39900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Haskova Pilsēta Bulgārijas dienvidos ("Haskovo"), apgabala administratīvais centrs, 77200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kardžali Pilsēta Bulgārijas dienvidos ("Kardžali"), Ardas krastos, apgabala administratīvais centrs, 49400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Blagojevgrada Pilsēta Bulgārijas dienvidrietumos ("Blagoevgrad"), apgabala administratīvais centrs, 85000 iedzīvotāju (2006. g.), līdz 1950. g. - Gorna Džumaja.
- Petriča Pilsēta Bulgārijas dienvidrietumos ("Petrič"), Blagojevgradas apgabalā, 31100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gorna Orjahovica pilsēta Bulgārijas vidienē ("Gorna Orjahovica"), Veliko Tarnovas apgabalā, 33000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Plevena Pilsēta Bulgārijas ziemeļos ("Pleven"), apgabala administratīvais centrs, 112700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ludogorje Plato Bulgārijas ziemeļaustrumos ("Ludogorie"), starp Jantras upi rietumos un Dobrudžas plato austrumos, augstums - līdz 501 m, to saposmo upju ielejas.
- Pirins Rodopu kalnu masīva rietumu daļa Bulgārijas dienvidrietumos ("Pirin"), atzari - Grieķijā, garums - \~75 km, augstākā virsotne - 2914 m (Vihrens).
- bulgāri Slāvu tauta, Bulgārijas pamatiedzīvotāji.
- Balkānu kalni Stara Planina, kalnu sistēma Bulgārijas vidienē.
- protobulgāri Tjurku ciltis, kas 7. gs. 2. pusē izveidoja Volgas-Kamas Bulgāriju un 681. kopā ar slāvu ciltīm Pirmo Bulgārijas valsti.
- Kamčija Upe Bulgārijas austrumos, garums - 244 km (kopā ar Goļama Kamčiju), sākas Staraplaninā, lejtece (40 km) pārplūstošajā Longoza zemienē (sanešiem aizpildīts limāns), ietek Melnajā jūrā.
- Marica Upe Bulgārijas dienvidos, lejtecē Turcijas (kur saucas - Meriča) un Grieķijas (kur saucas - Evra) robežupe, garums - 525 km, sāks Rilas masīvā, pie Muasalas kalna, tek gk. pa Augštrāķijas zemieni, ietek Trāķijas jūrā, veido purvainu deltu.
- Krumovica Upe Bulgārijas dienvidu daļā, Kardžali apgabalā, Ardas labā krasta pieteka.
- Iskara Upe Bulgārijas rietumu daļā, Donavas labā krasta pieteka, garums - 368 km, satekupes Beli Iskara un Černi Iskara iztek no Rilas masīva.
- Jantra Upe Bulgārijas ziemeļos, Donavas labā krasta pieteka, garums - 286 km, sākas Staraplaninā, Šipkas pārejas apvidū, lejtece - Lejasdonavas līdzenumā.
- Osema Upe Bulgārijas ziemeļos, Donavas labā krasta pieteka, garums - 314 km, sākas Staraplaninā.
- Verbica Varbica - Ardas labā krasta pieteka Bulgārijas dienvidos.
- Trāķijas zemiene zemiene Balkānu pussalā, Grieķijas ziemeļaustrumos un Bulgārijas dienvidaustrumos, Rodopu masīva austrumu daļas atzari to sadala Augštrāķijas un Lejastrāķijas zemienē.
- Augštrāķijas zemiene zemiene Bulgārijas dienvidrietumos, tektoniskā ieliecē Maricas vidusteces baseinā, garums - \~160 km, platums - līdz 40 km, gk. aluviāli nogulumi, sauss, mēreni kontinentāls klimats.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Bulgārija.