Paplašinātā meklēšana
Meklējam Cep.
Atrasts vārdos (17):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (269):
- pumpurzarene Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Cephaloziaceae"), mazas, dažkārt tikai 1 mm garas sūnas, kas veido blīvas velēnas vai aug starp citām sūnām; \~120 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 9 sugas.
- Arktikas svilpējalks alku dzimtas suga ("Cepphus grille").
- Cibēnu upurakmens arheoloģiskais piemineklis, atrodas Dobeles novada Annenieku pagastā, Cepures kalna dienvidrietumu nogāzē, 2,5 m garā un 2 m platā akmens plakanā virsma ir paralēla paugura nogāzei, virsmā 2 neregulāri iedobumi, kas raksturīgi senajiem kultakmeņiem; kopā ar netālu esošajiem Cibēnu senkapiem un Cepures kalnu veido arheoloģisko pieminekļu kompleksu.
- Cepurītes salas apmetne atrodas Alūksnes ezera salā Cepurītē, atrastas bezripas (apmestās, gludās) un ripas keramikas lauskas, māla tīģeļa, lejamās formas fragmenti, bijusi apdzīvota 1. gt. - 2. gt. sākumā.
- Kamradžu pilskalns atrodas Dobeles novada Penkules pagastā, 300 m uz ziemeļaustrumiem no Kamradžu mājām, tas ir 10 m augsts reljefa pacēlums, ko norobežo dabīga grava un sekla ieleja, plakums - ieapaļs 35 m diametrā, iespējams datējams ar 9.-12. gs. vai 13. gs.; Cepļa kalns.
- Capurnīki Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Cepurnieki" nosaukums latgaliski.
- ipekakuaņa Brazīlijas auga "Rubiaceae" dzimtai piederīgā balti un sīki ziedoša puskrūma "Uragoga (Cephalis) Ipecacuanha Baill." sakne, ar alkaloida saturu, kura dēļ lietota ārstniecībā.
- ceplenieki Brocēnu novada Brocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Ceplis" iedzīvotāji.
- garlapu cefalantēra cefalantēru suga ("Cephalanthera longifolia").
- sarkanā cefalantēra cefalantēru suga ("Cephalanthera rubra").
- Transilvānijas cefalārija cefalāriju suga ("Cephalaria transsylvanica").
- sirmais cefalocerejs cefalocereju suga ("Cephalocereus senilis").
- Fortina cefalotakss cefalotaksu suga ("Cephalotaxus fortunei").
- Haringtona cefalotakss cefalotaksu suga ("Cephalotaxus harringtonia").
- piecepums Cepamā produkta (piemēram, maizes) masas palielinājums, ko rada tam pievienotais šķidrums.
- grill Cepamās restes.
- duļļāt Cepamo apviļāt miltos.
- cepens Cepans.
- cepājs Cepējs; cilvēks, kas labi prot cept (maizi, kūkas u. tml.).
- kugelis Cepeškrāsnī cepti rīvēti kartupeļi kopā ar sagrauzdētu žāvētu gaļu, sīpoliem, olu, miltiem; kuģelis (2).
- kuģēlis Cepeškrāsnī cepti rīvēti kartupeļi kopā ar sagrauzdētu žāvētu gaļu, sīpoliem, olu, miltiem; kuģelis (2).
- kuģis Cepeškrāsnī cepti rīvēti kartupeļi kopā ar sagrauzdētu žāvētu gaļu, sīpoliem, olu, miltiem; kuģelis (2).
- makusis Cepeškrāsnī speciālā režīmē gatavota kartupeļu putra.
- cepetis Cepeškrāsnī vai krāsnī cepts (retāk sautēts) neliels dzīvnieks vai putns.
- cepetis Cepeškrāsnī vai krāsnī cepts (retāk sautēts) paliels gaļas gabals.
- cepeškrāsne Cepeškrāsns.
- cepešnīca Cepeškrāsns.
- cepešnieks Cepeškrāsns.
- dukauka Cepeškrāsns.
- krāsns Cepeškrāsns.
- pečka Cepeškrāsns.
- plītskrāsne Cepeškrāsns.
- plītskrāsns Cepeškrāsns.
- bleķe Cepešpanna cepšanai krāsnī.
- britans Cepešpanna cepšanai krāsnī.
- cepešgaļa Cepetim paredzēta gaļa.
- cepets Cepetis - uz uguns vai cepeškrāsnī cepts medījums, arī gaļas (piemēram, cūkgaļas) gabals.
- cepecis Cepetis.
- cepete Cepetis.
- cepietis Cepetis.
- šmorbrātins Cepetis.
- šmorbrātiņš Cepetis.
- cepenis Cepiens.
- pacepums Cepiens.
- čūkstināt Cepināt, radot šņācošu troksni.
- šust Cepināt, sautēt.
- skaurēties Cepināties; tikt cepinātam.
- sacepināt Cepinot (ko), panākt, arī pieļaut, ka (tam) rodas kādas īpašības.
- uzcepināt Cepinot apbrūnināt; apcepināt.
- sacepināt Cepinot pagatavot (ko), cepinot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi; izcepināt.
- nocepināt Cepinot panākt, ka (kas) sasniedz vēlamo gatavības pakāpi un (tam) parasti rodas brūna virsma.
- pārcepināt Cepinot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
- skavards Cepjamais iesms.
- ziedināt Cepjot (maizi) ļaut saziedēt.
- atrībenēt Cepjot atdalīties (par maizes garozu).
- iecepināt Cepjot izkaltēt; pārcept.
- atgrust Cepjot, grauzdējot atdalīties.
- čugunceplis Ceplis dzelzsrūdas reducēšanai par netīru dzelzi vai čugunu.
- thryothorus Ceplīši - paceplīšu dzimtas ģints.
- ceplītis Ceplīši (1).
- ceplīši Ceplītis (1).
- Ceplīšu ezers Ceplītis, ezers Jēkabpils novada Salas pagastā.
- ceplis Ceplītis.
- ceplinieks Cepļa dievs - latviešu mitoloģijā - mājas gars, iemiesojošs pavarda (krāsns, cepļa) uguni.
- Boma ezers Cepļa dīķis Lejasciema pagastā.
- Bomīšu ezers Cepļa dīķis Lejasciema pagastā.
- Buma ezers Cepļa dīķis Lejasciema pagastā.
- Cepļupe Cepļa upe Cīravas pagastā.
- Melnezers Cepļu ezers Rankas pagastā.
- Melnais ezers Cepļu ezers Rankas pagastā.
- Cepļa ezers Cepļu ezers Raunas pagastā.
- sacept Cepot (ko), panākt, arī pieļaut, ka (tam) rodas kādas īpašības.
- apcepināt Cepot apbrūnināt.
- apsvilināt Cepot apdedzināt.
- apcept Cepot padarīt brūnu, arī apgrauzdēt (no virspuses, no visām pusēm).
- sacept Cepot pagatavot (ko) lielākā daudzumā; cepot pagatavot (kā lielāku daudzumu).
- piecept Cepot pagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piecept Cepot pagatavot (ko) tāda daudzuma, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- sacept Cepot pagatavot (ko), cepot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi; izcept.
- izcept Cepot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
- nocept Cepot panākt, ka (kas) sasniedz vēlamo gatavības pakāpi un (tam) parasti rodas brūna virsma.
- uzcept Cepot panākt, ka (kas), parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
- piecept Cepot papildināt (kā daudzumu).
- pārcept Cepot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
- piecepināt Cepot pieļaut, ka (kas) pielīp (parasti pie pannas).
- piecept Cepot pievienot (pie kā, kam klāt).
- apšmorēt Cepot spēcīgi apbrūnināt.
- apbrūnināt Cepot, grauzdējot padarīt no virspuses brūnu (piemēram, gaļu, maizi); kausējot padarīt brūnu (piemēram, sviestu).
- gatavot Cepot, vārot u. tml. veidot patērēšanai derīgu (ēdienu).
- taisīt Cepot, vārot u. tml., veidot patērēšanai derīgu (ēdienu); raudzējot, destilējot, jaucot sastāvdaļas u. tml., veidot patērēšanai derīgu (dzērienu).
- apsvilt Cepoties (parasti lielā karstumā), apgruzdēt (par pārtikas produktiem).
- apcepties Cepoties kļūt gatavam, brūnam (no virspuses, visām pusēm).
- izacepties Cepoties kļūt gatavam.
- piecept Cepoties pielipt (parasti pie pannas).
- iecepties Cepoties saistīties, savienoties.
- dadegt Cepoties sakalst tā, ka izveidojas par daudz cieta garoza.
- čurāt Cepoties sprakšķēt.
- izčurkstēt Cepoties, čurkstot iztecēt taukos (par treknu gaļu); karstumā, čurkstot izkust, satecēt (par taukiem, sviestu).
- piecepties Cepoties, karstumā pielipt (pie kā, kam klāt).
- kukulis Cepšanai sagatavots vai izcepts paliels, parasti apaļš vai garens (maizes) mīklas veidojums; arī klaips.
- maizeskukulis Cepšanai sagatavots vai izcepts paliels, parasti apaļš vai garens maizes mīklas veidojums, klaips.
- klaips Cepšanai sagatavots vai izcepts, garens, retāk apaļš, (maizes) mīklas veidojums.
- Cepsis Cepšu ezers Kārķu pagastā.
- grilēt Cept (gaļu) uz restēm vai speciālā kamerā.
- atcepties Cept līdz apnikumam.
- staukšķināt Cept taukos; grauzdēt.
- izacepties Cept un pabeigt cept.
- pārcept Cept vēlreiz, no jauna.
- pekt Cept, cepināt, kvēpināt.
- čūžināt Cept.
- hamburgers Cepta gaļas šķēle ar piedevām starp apaļmaizītes divām daļām.
- romšteks Cepta liellopu fileja šķēle.
- bifšteks Cepta liellopu filejas šķēle, kas vidū vēl ir sārta.
- rostbifs Cepta liellopu gaļas šķēle ar neizceptu vidu.
- biezpienmaizīte Cepta maizīte ar biezpiena kārtu vidusdaļā.
- cepīte Cepta siļķe.
- grieze Cepta zivs.
- spoguļolas Ceptas olas ar mīkstu dzeltenumu.
- kamere Ceptas vai vārītas gaļas āda.
- pāpāni Cepti kartupeļi (bērnu valodā).
- krikāmi Cepti speķa gabaliņi.
- krikāmiņi Cepti speķa gabaliņi.
- dasacepties Cepties līdz vēlamajai gatavības pakāpei.
- dacept Cepties, tikt ceptam līdz vēlamajai gatavības pakāpei.
- tetervens Cepts (arī sildīts) jaunpiens.
- kustampauti Cepts jaunpiens.
- pīle Cepts mīklas pildījums.
- kotlete Cepts šādas formas ēdiens no sīki sasmalcinātiem produktiem (zivīm, dārzeņiem, sēnēm u. tml.).
- šnicele Cepts šādas formas ēdiens no sīki sasmalcinātiem vai šķēlēs sagrieztiem produktiem (zivīm, dārzeņiem, sēnēm u. tml.).
- bakūzis Ceptuve.
- paslāņi Cepuma vai smalkmaizītes apakšējie slāņi.
- biskvīts Cepumi (parasti nelieli, plāni, pasausi).
- ieslāņi Cepumi, kam priekš cepšanas kaut kas ielikts mīklā, piem., ievārījums.
- makaronbiskvīti Cepumi, ko gatavo no olu baltuma, pūdercukura un mandeļu miltiem, masu ar pārtikas krāsvielām iekrāsojot dažādās krāsās; mandeļu bezē; makarūni.
- tējcepumi Cepumi, ko parasti pasniedz pie tējas.
- cepīši Cepumi.
- pernieks Cepums (parasti pirkts) ar sīrupa piedevu.
- benjē Cepums ar pildījumu.
- croissant Cepums no kārtainās mīklas; radziņš.
- kasenis Cepums no mīklas atliekām.
- svīdene Cepums no rudzu miltiem, taukos vārīts un krāsnī cepts.
- svīdenis Cepums no rudzu miltiem, taukos vārīts un krāsnī cepts.
- svīdiņš Cepums no rudzu miltiem, taukos vārīts un krāsnī cepts.
- austiņa Cepums, kas izveidots ausij līdzīgā formā.
- piparkūka Cepums, ko gatavo no izveltnētas mīklas, kurai parasti pievieno piparus un citas asas garšvielas.
- cvībaks Cepums.
- kuģele Cepumu veids.
- cepurāt Cepurāt rudzus - statiņos saslietajiem rudzu kūļiem uzlikt resgalī sasietu kūli, lai tos pasargātu no lietus.
- stopnīca Cepure (kas formas ziņā līdzinās ziemas cepurei).
- santenīca Cepure (parasti samta, vai līdzīga materiāla).
- šļaumene Cepure (salmu) ar platām, nokarenām malām.
- ļekause Cepure ar ausu aizsegiem.
- ļipene Cepure ar ausu atlokiem.
- bubļiks Cepure ar bumbulīti.
- ķaupis Cepure ar izliektu virsmu; sēnes cepure.
- ķaupītis Cepure ar izliekumu; sēnes cepure.
- ļipene Cepure ar ļipu.
- kaskete Cepure ar nagu.
- naģene Cepure ar nagu.
- nagenīca Cepure ar nagu.
- plidene Cepure ar nagu.
- širmene Cepure ar nagu.
- šņepene Cepure ar nagu.
- lubene Cepure ar nokarenām malām.
- bolivars Cepure ar platām malām, kas bija modē 19. gs. 20. gados.
- lidenīca Cepure ar platām malām; lidene.
- lidene Cepure ar platām malām.
- platcepure Cepure ar platām malām.
- krimilda Cepure ar platu malu.
- podzene Cepure ar pogu augšā.
- platmale Cepure ar samērā augstu vidusdaļu, kurai visapkārt ir samērā plata mala.
- stāvmicīte Cepure ar spicu augšgalu.
- beznaģe Cepure bez naga.
- bolene Cepure bez naga.
- bolis Cepure bez naga.
- tole Cepure bez naga.
- tolis Cepure bez naga.
- kalabrēze Cepure ļoti platām malām un smailu augstu vidu.
- mīkstcepure Cepure no mīksta materiāla.
- bīre Cepure, berete.
- izietamcepure Cepure, kas paredzēta svētkiem, svinībām, izbraukumiem.
- čabene Cepure, pārsegs.
- šapka Cepure; ausaine.
- bļin Cepure.
- domiks Cepure.
- golubj Cepure.
- kabalauska Cepure.
- kabilauska Cepure.
- kameļs Cepure.
- kemeļs Cepure.
- kepikons Cepure.
- ķepurele Cepure.
- ļabene Cepure.
- ļetaurene Cepure.
- ļubene Cepure.
- mice Cepure.
- ručņaks Cepure.
- šapo Cepure.
- šļapa Cepure.
- šļapene Cepure.
- šļapka Cepure.
- šļebene Cepure.
- tjubiteika Cepure.
- žļebene Cepure.
- mitra Cepurei līdzīgs galvas pārsējs.
- encalypta Cepurenes.
- encalyptaceae Cepureņu dzimta.
- greznis Cepures lente.
- grezns Cepures lente.
- grieze Cepures lente.
- kozuris Cepures nags.
- širme Cepures nags.
- nags Cepures pusmēness veida izvirzījums virs pieres.
- tutina Cepures pušķis.
- espri Cepures vai matu rotājums ar vieglām (gārņa) spalvām.
- brilīte Cepurīte.
- Cepurīte Cepurītes ezers - atrodas Valkas novada Zvārtavas pagastā, platība - 9,3 ha.
- platēšana Cepuru fabrikācijā - platmaļu vienkāršu spalvu tūbas pārvilkšana ar smalkākām, vērtīgākām spalvām.
- Indzera ezera salas dabas liegums, atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1926. g., kopplatība - 6,3 ha, liegumā 3 Indzera salas: Stradu sala (platība - 3,1 ha), Liepu sala (2,6 ha) un Cepurīte (0,6 ha).
- Komersona delfīns delfīnu suga ("Cephalorhynchus commersonii"), garums 1,4-1,7 m, svars - līdz 90 kg, dzīvo pie Dienvidamerikas dienviddaļas, Folklenda salām un Kergelēna salām.
- Hevisaida delfīns delfīnu suga ("Cephalorhynchus heavisidii"), garums līdz 1,8 m, svars - 40-75 kg, dzīvo Dienvidāfrikas un Namībijas rietumu piekrastē.
- Hektora delfīns delfīnu suga ("Cephalorhynchus hectori"), garums 1,2-1,5 m, svars - līdz 60 kg, dzīvo pie Jaunzēlandes, populācijā atlicis mazāk par 4000 īpatņu.
- cefalārija Divdīgļlapju klases dipsaku dzimtas ģints "Cephalaria", \~70 sugu, Latvijā atrasta 1 adventīva suga.
- cefalota Divdīgļlapju klases rožu apakšklases saracēniju rindas dzimta ("Cephalotaceae"), 1 ģints, Austrālijas dienvidrietumu daļā.
- dukeri Dobradžu dzimtas apakšdzimta ("Cephalophinae"), nelieli pārnadži (garums - 55-155 cm, masa - 5-65 kg), īsi ragi, kas parasti paslēpti matu cekulā, izplatīti Āfrikā, mežos un savannu krūmājos.
- Cepleiši Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Ceplīši" nosaukuma variants.
- Cepļa upe Durbes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, garums — 10 km; Cepļupe; Kleperu upe.
- Cepļu ezers ezers Smiltenes novada Raunas pagastā, platība — 1,3 ha; Cepļa ezers.
- Cepšu ezers ezers Valkas novada Kārķu pagastā, platība - 25,3 ha; Cepsis.
- galvkāji Gliemju tipa čaulgliemju apakštipa klase ("Cephalopoda"), kurā ietilpst visaugstāk organizētie gliemji ar labi izveidotu galvu un maisveida vidukli, \~700 recento sugu, \~11000 fosilo sugu.
- cepurieši Indrānu pagasta apdzīvotās vietas "Cepurītes" iedzīvotāji.
- cepurītieši Indrānu pagasta apdzīvotās vietas "Cepurītes" iedzīvotāji.
- cefalocerejs Kaktusu dzimtas ģints ("Cephalocereus").
- Kleperu Kleperu upe - Cepļa upe Cīravas pagastā.
- saulsargputns Kotingu dzimtas ģints ("Cephalopterus").
- Amazones saulsargputns kotingu dzimtas suga ("Cephalopterus ornatus").
- Cepleiši Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Ceplīši" nosaukums latgaliski.
- ceplieši Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Cepļi" iedzīvotāji.
- cepļa dievs latviešu mitoloģijā - mājas gars, iemiesojošs pavarda (krāsns, cepļa) uguni; Ceplinieks.
- Ceplinieks Latviešu mitoloģijā - mājas gars, iemiesojošs pavarda (krāsns, cepļa) uguni; Cepļa dievs.
- Dorvas Cepļi Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Darvas Cepļi" nosaukuma variants.
- Ceplis Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Darvas Cepļi" nosaukums latgaliski.
- Glāznieki Mežotnes pagasta apdzīvotās vietas "Ceplis" daļa, kas senāk bija atsevišķs ciems.
- cefalantēras Orhideju dzimtas ģints ("Cephalanthera"), daudzgadīgi lakstaugi ar paīsu horizontālu vai pacilu sakneni, ziedi purpursarkani ar baltu lūpu, 15 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas.
- Čepagati Pilsēta Itālijā ("Cepagatti"), Abruco reģiona Peskāras provincē, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čeprāno Pilsēta Itālijā ("Ceprano"), Lacio reģiona Frozinones provincē, 8900 iedzīvotāju (2014. g.).
- stiebrlapsene Plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Cephidae"), slaids, vidēji liels lapseņu dzimtas kukainis, kura kāpuri dzīvo galvenokārt augu stiebros, stublājos, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- Cepernīki Preiļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Cepernieki" nosaukuma variants.
- cefalotakss Priežu dzimtas ģints ("Cephalotaxus"), Japānā augošs skujkoks, ko daudzviet audzē kā dekoratīvu koku.
- divsmaiļu pumpurzarene pumpurzareņu suga ("Cephalozia bicuspidata").
- līksmaiļu pumpurzarene pumpurzareņu suga ("Cephalozia connivens").
- Lammersa pumpurzarene pumpurzareņu suga ("Cephalozia lammersiana").
- pusmēness pumpurzarene pumpurzareņu suga ("Cephalozia lunulifolia").
- Makouna pumpurzarene pumpurzareņu suga ("Cephalozia macounii").
- lielvārpu pumpurzarene pumpurzareņu suga ("Cephalozia macrostachya").
- blīvgalviņas pumpurzarene pumpurzareņu suga ("Cephalozia pleniceps").
- Cepleiši Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Ceplīši" nosaukuma variants.
- cepernieki Riebiņu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Cepernieki" iedzīvotāji.
- ipekakuāna rubiju dzimtas augs ("Cephaëlis ipecacuanha"), 15-60 cm augsts puskrūms ar sīkiem, baltiem ziediem, aug Dienvidamerikā (kultivē Indijā, Indonēzijā, Tanzānijā), kura saknes preparātus medicīnā lieto par vemšanas un atkrēpošanas līdzekli.
- Kefalonija Sala Jonijas jūrā ("Cephalonia"), Grieķijā, platība - 752 kvadrātkilometri, kalnains reljefs, augstums - līdz 1628 m.
- Ceperi Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Cepernieki" nosaukuma variants.
- labības stiebrlapsene stiebrlapseņu dzimtas suga ("Cephus pygmaeus").
- pumpurzarene Šīs dzimtas ģints ("Cephalozia"), Latvijā konstatētas 7 sugas.
- mazā egļu tīkllapsene tīkllapseņu suga ("Cephaleia arvensis").
- ceplīši Tīnūžu pagasta apdzīvotās vietas "Ceplīši" iedzīvotāji.
- cefalokarīdi Vēžveidīgo apakšklase ("Cephalocarida"), sīki (līdz 3,2 mm), primitīvi vēži, līdzīgi hipotētiskajiem vēžveidīgo senčiem, ķermenis tievs, izstiepts, aiz lielās galvas 20 gandrīz vienādi posmi, pieder pie t. s. dzīvajiem izrakteņiem.
- dārza vīngliemezis vīngliemežu dzimtas suga ("Cepaea hortensis").
- birztalas vīngliemezis vīngliemežu dzimtas suga ("Cepaea nemoralis").
- Cefejs zvaigznājs debess ziemeļu pola tuvumā (latīņu "Cepheus", saīsinājums "Cep") starp Kasiopeju un Gulbi; spožākā ir 2,5. vizuālā zvaigžņlieluma zvaigzne Aldermins jeb Cefeja α.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Cep.