Paplašinātā meklēšana
Meklējam Krēta.
Atrasts vārdos (1):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (81):
- Ajagaline apdzīvota vieta Grieķijā (_Agía Galíni_), Krētas salas dienvidu piekrastē, Mesaras līča krastā.
- Anoja apdzīvota vieta Grieķijā (_Anógeia_), Krētas salas vidusdaļā.
- Karpatas šaurums atdala Rodas salu no Karpatas un Sarjas salas (“Stenón Kárpathou”), savieno Krētas jūru ar Vidusjūru, platums — \~50 km.
- kermess Augļu uts "Coccus ilicis" krāsviela, ko senāk kultivēja D Francijā, Spānijā, Grieķijā un it īpaši Krētas salā.
- Idas kalns augstākā virsotne Krētas salā, augstums - 2456 m.
- Ida Augstākais kalns (2456 m) Krētas salā, Grieķijā.
- Mīnoja kultūra bronzas laikmeta kultūra Krētas salā, Grieķijā, ap 3000-1100 pr. Kr.; pilis, kas rotātas ar freskām, skulptūrām un keramiku, ostas, apmetnes, nekropoles.
- labris Divasmeņu cirvis ar plānu izliektu asmeni, senās Krētas reliģijas svarīgs simbols, kas tika uzskatīts par Lielās Dievietes Mātes emblēmu.
- krētieši Grieķijas salas Krētas pamatiedzīvotāji.
- Egejs grieķu mitoloģijā - atēniešu valdnieks, Pandīona un Tēseja tēvs, kurš ieguva augstāko varu Atēnās, bet ielēca jūrā, kad Tēsejs pēc uzvaras atgriežoties no Krētas steigā bija aizmirsis nomainīt buras; jūra vēlāk tika nodēvēta pa Egejas jūru.
- Faidra Grieķu mitoloģijā - Atēnu valdniece, Krētas valdnieku Mīnoja un Pāsifajas meita, Ariadnes māsa, Tēseja otrā sieva, kas iemīlējusi savu padēlu Hipolitu.
- Plūts Grieķu mitoloģijā - bagātības un zemes auglības dievs, kuru attēlo kā mazuli, Dēmetras un Krētas zemkopības dieva Īasiona dēls.
- Mīnotaurs grieķu mitoloģijā - briesmonis ar cilvēka ķermeni un vērša galvu, kuru Krētas valdnieks Mīnojs turēja labirintā un kuram reizi deviņos gados par barību ziedoja septiņus jaunekļus un septiņas jaunavas; Mīnotauru nonāvēja Atēnu varonis Tēsējs.
- daktili grieķu mitoloģijā - dēmoniskas būtnes, kas tika uzskatītas par Rejas (Kibeles) pavadoņiem, dzīvoja Idas kalnā Frīģijā (vai Krētas salā), tiem tika piedēvēta dzelzs apstrādes izgudrošana.
- Aerope Grieķu mitoloģijā - Krētas valdnieka Mīnoja mazmeita, kuru tēvs bija licis noslīcināt jūrā vai pārdot verdzībā.
- Androgejs Grieķu mitoloģijā - Krētas valdnieka Mīnoja un Pāsifajas dēls, kurš uzvarēja Panatēnaju spēlēs Atēnās, izraisot Atēnu valdnieka Egeja skaudību.
- Īdomenejs Grieķu mitoloģijā - Krētas valdnieks, valdnieka Mīnoja mazdēls, viens no Helenas preciniekiem, Trojas kara dalībnieks, viens no tiem, kuri, paslēpušies koka zirgā, iekļuva Trojā.
- Krētas vērsis grieķu mitoloģijā - liels, skaists vērsis, ko Poseidons bija dāvājis Mīnojam, kad Krētas valdnieks bija svinīgi apsolījis jūram dievam upurēt to radību, kas izpeldēs no jūras.
- Daidals grieķu mitoloģijā - prasmīgs meistars, arhitekts un tēlnieks, kas Krētas salas valdniekam uzbūvē slaveno labirintu.
- Pāsifaja Grieķu mitoloģijā - saules dieva Hēlija meita, Krētas valdnieka Mīnoja sieva, Mīnotaura māte.
- Talojs Grieķu mitoloģijā - vara milzis, kas sargāja Krētas salu, viņam bija tikai viena dzīsla, kas pildīta ar dievu asinīm; tiek uzskatīts arī par pirmo robotu pasaulē.
- Zagrejs grieķu mitoloģijā - viena no arhaiskām dieva Dionīsa hipostāzēm, Krētas Zeva un dievietes Persefones dēls, kuru saplosīja Hēras atsūtītie titāni.
- Sarpēdons grieķu mitoloģijā - viens no trim brāļiem, ko Eiropa dzemdēja Zevam Krētas salā, brāļa Mīnoja padzīts viņš devās uz Likiju, mīt vēstī, ka Zevs dāvājis viņam mūžu triju paaudžu garumā.
- Mīnojs grieķu mitoloģijā - Zeva dēls, Krētas salas valdnieks, likumdevējs; pēc nāves tiesā mirušos Aīdā; mīti par Mīnoju saistīti ar vēsturiskiem notikumiem Krētā 17.-15. gs. p. m. ē.
- Britomarte grieķu mitoloģijā - Zeva meita, Artemīdas pavadone, pazīstama ar savu šķīstību, ielēca no klints jūrā glābjoties no Krētas valdnieka Mīnoja, bet izglābās nokļūdama zvejnieku tīklos.
- Antikitiras šaurums jūras šaurums Grieķijā (_Andikithfron, Steno_), starp Kitiras un Antikitiras salu, savieno Jonijas un Krētas jūru.
- krēpauzas Krētainā auza ("Avena orientalis").
- ledaine Krētainā auza ("Avena orientalis").
- ledene Krētainā auza ("Avena orientalis").
- ledenīcas Krētainā auza ("Avena orientalis").
- vienpušnicas Krētainā auza ("Avena orientalis").
- vienpušņicas Krētainā auza ("Avena orientalis").
- zobiņauzas Krētainā auza ("Avena orientalis").
- Anthemis cretia var. cupaniana Krētas ilzīte.
- Pteris cretica Krētas spārnpaparde.
- Levante Levantes jūra - Vidusjūras austrumu daļas jeb Krētas jūras senāks nosaukums.
- Armatja neliela sala Krētas jūras dienvidaustrumu daļā (_Armathiá, Nísos_), ziemeļos no Kasas salas.
- Mirtejas jūra nereti lietots nosaukums Egejas jūras dienvidrietumu daļai Grieķijas piekrastē starp Kiklādu salām un Peloponēsu, dienvidustrumos tā pāriet citā Egejas jūras daļā - Krētas jūrā.
- Krētas jūra nosaukums Egejas jūras dienvidu daļas akvatorijai (grieķu: "Κρητικό Πέλαγος") starp Krētas salu dienvidos un Kiklādu salām ziemeļos, ziemeļrietumos atrodas Mirtejas jūra, austrumos — Karpatas un Dienvidsporādu salas, rietumos robežojas ar Jonijas jūru.
- Ajosnikolaja pilsēta Grieķijā (_Άγιος Νικόλαος_, _Ágios Nikólaos_), Krētas perifērijā, 12600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Anoviana pilsēta Grieķijā ("Ἀνω Βιάννος"), Krētas perifērijā, 770 iedzīvotāju (2011. g.).
- Arhane pilsēta Grieķijā ("Αρχάνες"), Krētas perifērijā, 4500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vama Pilsēta Grieķijā ("Βάμος"), Krētas perifērijā, 2900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vukole Pilsēta Grieķijā ("Βουκολιές"), Krētas perifērijā, 3300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Gaze pilsēta Grieķijā ("Γάζι"), Krētas perifērijā, 9600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Gortina pilsēta Grieķijā ("Γόρτυν/Γόρτυς/Γόρτυνα"), Krētas perifērijā, 4700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Guva pilsēta Grieķijā ("Γούβες"), Krētas perifērijā, 7800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Iraklija pilsēta Grieķijā ("Ηράκλειο"), Krētas salas ziemeļu piekrastē, Krētas perifērijas administratīvais centrs, 173500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Jerapetra pilsēta Grieķijā ("Ιεράπετρα"), Krētas perifērijā, 16100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kandana pilsēta Grieķijā ("Κάνδανος/Κάντανος"), Krētas perifērijā, 1600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kisama pilsēta Grieķijā ("Κίσσαμος"), Krētas perifērijā, 4300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kolimbare pilsēta Grieķijā ("Κολυμβάρι"), Krētas perifērijā, 5300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Malija pilsēta Grieķijā ("Μάλια"), Krētas perifērijā, 3700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Moira pilsēta Grieķijā ("Μοίρες"), Krētas perifērijā, 5900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Neapole pilsēta Grieķijā ("Νεάπολη"), Krētas perifērijā, 5100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Paleohora pilsēta Grieķijā ("Παλαιόχωρα/Παλιόχωρα"), Krētas perifērijā, 2200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Retimna pilsēta Grieķijā ("Ρέθυμνο"), Krētas perifērijā, 29000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sitija Pilsēta Grieķijā ("Σητεία"), Krētas perifērijā, 9900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Suda Pilsēta Grieķijā ("Σούδα"), Krētas perifērijā, 7800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Tilisa Pilsēta Grieķijā ("Τύλισος"), Krētas perifērijā, 3940 iedzīvotāju (2011. g.).
- Timpake Pilsēta Grieķijā ("Τυμπάκι"), Krētas perifērijā, 5300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Hanja pilsēta Grieķijā ("Χανιά"), Krētas perifērijā, Krētas salas rietumu daļā, Krētas jūras piekrastē, 108300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Hersonisa pilsēta Grieķijā ("Χερσόνησος"), Krētas perifērijā, 3200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Zoniana Pilsēta Grieķijā (Ζωνιανά), Krētas perifērijā, 1580 iedzīvotāju (2011. g.).
- Egejas jūra pusslēgtā jūra Vidusjūras baseinā (gr. val. "Aigaion Pelagos", turku val. "Ege Denizi"), starp Balkānu un Mazāzijas pussalu un Krētas salu, platība - 191000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 377 m, lielākais dziļums - 2561 m.
- 7. Hērakla varoņdarbs Sagūstīja un pieradināja mežonīgo Krētas vērsi.
- Karpata Sala Krētas jūrā ("Kárpathos"), uz ziemeļaustrumiem no Krētas (Grieķija), platība - 304 kvadrātkilometri, kalnains reljefs, augstums - līdz 1215 m (Kalilimnes kalns).
- Anafe sala Krētas jūras ziemeļu daļā (_Anáfi, Nisos_), Kiklādu salu dienvidaustrumu daļā, Grieķijas teritorija.
- Antikitira sala Vidusjūrā (_Antikýthira, Nisos_), starp Kitiras un Krētas salu, Grieķijas teritorija.
- Knosa Sena pilsēta Krētas salas ziemeļu daļā (Grieķija), viens no Egejas kultūras centriem, 22.-16. gs. p. m. ē. tā bija liela pilsēta, Krētas valsts galvaspilsēta; izpostīja zemestrīce (ap 1470. g. p. m. ē.) un ugunsgrēks (ap 1380. g. p. m. ē.).
- Mīnoss Senējs Krētas salas valdnieks, kas bija slavens savas taisnības dēļ.
- Radamants Sengrieķu mitoloģijā - Zeva un Eiropas dēls, Mīnoja brālis; taisnīgākais no visiem ļaudīm, likumdevējs Krētas salā; pēc nāves, tāpat kā Mīnojs, kļuva par mirušo dvēseļu tiesnesi pazemes valstībā Aīdā.
- Ariadne Sengrieķu mitoloģijā — Krētas valdnieka Mīnoja meita, kas Atēnu varonim Tēsejam ar diegu kamolu palīdz izkļūt no labirinta.
- Mikēnas Senpilsēta Grieķijā, Peloponesā, viens no senās Krētas-Mikēnu kultūras (III gt. vidus - II gt. p. m. ē.) galvenajiem centriem, nopostīta 470. g. p. m. ē.
- sisitijas Spartā fiditijas - pilntiesīgu pilsoņu kopīgas maltītes dažās senās Grieķijas valstīs (Krētas salā, Spartā).
- mīnojisks Tāds, kas saistīts ar Krētas salu bronzas laikmetā.
- svētie vērši varas un spēka simboli, saistīti ar dievietes mātes pielūgšanu, īpaši senās Krētas mīnoiskajā reliģijā (mīts par Minotauru).
- Levantes jūra Vidusjūras austrumu daļas jeb Krētas jūras senāks nosaukums.
- Jonijas jūra Vidusjūras daļa starp Balkānu un Apenīnu pussalu, Krētas un Sicīlijas salu (it. val. "Mare Ionio").
- Ajosjoanna rags zemesrags Krētas salas ziemeļaustrumu daļā (_Ágios Ioánnis, Akrotíri_), Krētas jūras Mirambelas līča ziemeļrietumu piekrastē.
- Eiropa zemkopības dieviete sengrieķu mitoloģijā, vēlākajās teiksmās feniķiešu valdnieka Agēnora meita, ko Zevs (vērša izskatā) nolaupīja un aizveda uz Krētas salu
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Krēta.